Baltijas rehabilitācijas tirgū Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas novecojušas infrastruktūras un nepietiekama starptautiskā mārketinga dēļ, secināts Latvijas veselības tūrisma klastera pētījumā par Latvijas rehabilitācijas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām.
Pētījumā analizēti dažādi faktori, kas ietekmē rehabilitācijas sektoru, un tajā izstrādātie attīstības scenāriji līdz 2030.gadam parāda, kā Latvija varētu kļūt par reģiona līderi rehabilitācijas un medicīnas tūrisma nozarē. Pētījuma autori norāda, ka izaugsmei šajā jomā nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras modernizācijā, tostarp papildu finansējums mārketingam eksporta tirgos un specializētiem pakalpojumiem.
Piemēram, nepieciešami renovācijas darbi, lai nodrošinātu labākus apstākļus gan pacientiem, gan darbiniekiem. Rehabilitācijas centru korpusos Jaunķemeros, Krimuldā, Līgatnē, Tērvetē un citviet jāveic jumtu remonts un fasādes atjaunošana. Vienlaikus nepieciešams veikt pacientu palātu remontu, lai nodrošinātu mūsdienīgus un ērtus apstākļus pacientiem.
Līdztekus pētījumā norādīts, ka ārstnieciskajos korpusos jāveic nodaļu remontus atbilstoši objektu specifikai. Ieteicams arī veikt ārstnieciskās vingrošanas baseinu remontu un ventilācijas sistēmu maiņu, lai nodrošinātu labāku gaisa kvalitāti un komfortu pacientiem. Jāatjauno arī virtuves bloki, iegādājoties jaunas virtuves iekārtas un tehniku.
Pētījuma aplēses liecina, ka, pēc sākotnējiem novērtējumiem, šīs izmaksas četriem rehabilitācijas centriem vērtējamas 20 miljonu eiro apjomā, tomēr izmaksu pieaugums indeksējams atbilstoši būvniecības izmaksu izmaiņām.
Kā uzsvērts pētījumā, galvenais šķērslis ārvalstu pacientu piesaistei no stratēģiskajiem Eiropas tirgiem ir tieši novecojušās telpas un ēkas,
kas neatbilst mūsdienu starptautiskajiem standartiem. Šī problēma būtiski ierobežo Latvijas rehabilitācijas centru spēju konkurēt ar kaimiņvalstīm, kā arī piesaistīt pacientus no Eiropas Savienības, Lielbritānijas, Ukrainas, Izraēlas un Azerbaidžānas.
Pētījumā tiek uzsvērta arī nepieciešamība īstenot starptautisku sertifikāciju un ieguldīt cilvēkkapitālā, kā arī pievērst uzmanību starptautiskajam mārketingam un sadarbībai ar tūrisma un veselības apdrošināšanas organizācijām.
Savukārt veiktā Baltijas rehabilitācijas tirgus analīze norāda uz Latvijas ierobežoto pārstāvniecību reģionā, jo tikai divi no desmit vadošajiem rehabilitācijas centriem ir no Latvijas. Pētījuma autori norāda, ka tas atklāj strukturālas problēmas nozares attīstībā, kas saistītas ar nepietiekamu finansējumu infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
Pakalpojumu sniegšanas kvalitātes pieaugumu kavē novecojusi infrastruktūra, kas neļauj iziet starptautiskas sertifikācijas un piesaistīt starptautiskus sadarbības partnerus.
Pētījumā pozitīvi novērtēta Latvijas rehabilitācijas centros pieejamā multidisciplinārā pieeja, kas bieži vien esot augstākā līmenī nekā daudzās citās valstīs. Tas arī ir nozīmīgs faktors, kāpēc ārvalstu pacienti izvēlas rehabilitāciju Latvijā. Tāpat personāla valodu apmācība, starptautisku sertifikāciju ieviešana, pacientu rekomendācijas, telemedicīnas un inovatīvi rehabilitācijas risinājumi, kā arī paaugstināta pakalpojumu kvalitāte turpina stiprināt nozares attīstību un potenciālu.
Pētījumā piedāvāts izaugsmes scenārijs, kas paredz 20 līdz 30 miljonu eiro ieguldījumu rehabilitācijas centru attīstībā un reklāmas kampaņās, kas pie dažādiem nosacījumiem līdz 2030.gadam varētu veidot ieguvumu starp 147 un 288 miljoniem eiro. Šāds ieguldījums arī sekmētu vismaz 120 līdz 150 jaunas darba vietas reģionos, uzsvērts pētījumā.
Pie šāda ieguldījuma un 50% ārvalstu pacientu īpatsvara rehabilitācijā tiek prognozēts ārvalstu rehabilitācijas pacientu skaita pieaugumu no 4135 pacientiem 2025.gadā līdz 11 627 ārvalstu pacientiem 2030.gadā.
Pētījums veikts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), medicīnas tūrisms ir viens no VM politikas virzieniem, bet vienlaicīgi uzdevums ir panākt samērīgu balansu, īstenojot gan pamatfunkciju nodrošināšanu – valsts apmaksātos pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem -, gan arī komercpakalpojumu attīstību.
Būtiski ņemt vērā vērā arī cilvēkresursu izaicinājumus un speciālistu skaitu nozarē, kā pamatvērtību saglabājot profesionalitāti un ārstniecības kvalitāti vienlīdz kā vietējo iedzīvotāju aprūpē, tā medicīnas pakalpojumu eksportā.
VM skaidro, ka konkurētspēju būtiski var pastiprināt infrastruktūras renovācija, starptautisku sertifikātu ieviešana, personāla valodu prasmes un modernu rehabilitācijas un telemedicīnas risinājumu integrēšana.
Ministrijā uzsver, ka divi no desmit vadošajiem rehabilitācijas centriem Baltijā ir no Latvijas. Savukārt Latvijai nozīmīgi ārvalstu tirgi medicīniskajā rehabilitācijā ir Vācija, Izraēla, Somija, Lielbritānija, Īrija un Azerbaidžāna, Norvēģija, Francija, Ukraina, kā arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija.
VM jau informējusi, ka rīcības plāns veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstībai 2024.-2027.gadam paredz līdz 2027.gadam palielināt ārstniecību iestāžu ikgadējos ieņēmumus no veselības tūristiem līdz 15 miljoniem eiro un palielināt ārvalstu klātienes veselības tūristu skaitu par 20%.
Vismaz desmit ārstniecības iestādēm iecerēts ieviest starptautiskus kvalitātes sertifikācijas procesus, tostarp starptautiski atzītus pacientu apkalpošanas kvalitātē.
Par veselības tūristu uzskatāma persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, kas netiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.