Runājot, par vairākuma deputātu pretošanos priekšlikumam virzīt Eiropas Padomes Konvenciju [Stambulas konvenciju] ratifikācijai, deputāte Leila Rasima (PRO) Saeimas ārkārtas sēdes laikā “caur asarām uzsvēra, ka šāda nostāja parāda, ka sieviete Latvijā nav drošībā”.
Iepriekš jau vēstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par ko regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņš ir izsludināts meklēšanā, un Valsts policija (VP) aicinājusi iedzīvotājus dalīties ar informāciju, ja tāda ir, par slepkavu un viņa iespējamo atrašanās vietu.
Šis notikums ir izraisījis visai plašu rezonansi ne tikai medijos, bet sabiedrībā kopumā – sabiedrības ieskatā, “policijas bezatbildīgā un nolaidīgā rīcība šajā gadījumā, noveda pie tik bēdīga iznākuma”.
Ceturtdien, 27. aprīlī opozīcijā esošās partijas Progresīvie biedri lūdza iekļaut sēdes dienaskārtībā likumprojektu Par uzdevumu Ministru kabinetam (MK) nekavējoties virzīt Saeimai ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
“Par” priekšlikuma iekļaušanu nobalsoja 33 deputāti, “pret” 44 deputāti, savukārt atturējās pieci deputāti.
Deputāts Andris Šuvajevs (PRO) uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai “14. Saeima nostāsies varmāku vai vardarbības upuru pusē?” Tāpat viņš pauda dziļu nožēlu par to, ka Apvienotā saraksta un Zaļo un zemnieku savienības politiķi publiski ir pauduši nostāju, ka Stambulas konvencijas ratifikācija neko nemainītu.
“Īpašu nožēlu izsaku par Saeimas priekšsēdētāju, Edvarda Smiltēna (AP) pausto, ka Stambulas konvencijas ratifikācijai sabiedrībā nav atbalsta.
Atsaucoties tikai uz savu personisko kampaņas pieredzi, nevis jebkādu oficiālu statistiku,” sprieda Šuvajevs un piebilda, ka šis ir jautājums, kur “valsts otrajai augstākajai amatpersonai vajadzētu sliktākajā gadījumā ieturēt diplomātiski neitrālu toni”.
Tāpat Šuvajevs uzsvēra, ka “Stambulas konvencija ir skaidra politiskā atbilde, un jebkura atbildīga, tālredzīga un eiropeiski domājoša likumdevēja pienākums ir tai pievienoties un to ratificēt”. Viņš arī skaidroja, ka daudzu politiķu pretestība konvencijas ratificēšanai esot atrunas un dezinformācija, kuru pamatā ir pārliecība, ka šādas situācijas ir risināmas ar eksistējošu likumdošanu vai jaunu, sarežģītu likumu izveidi.
Šuvajevs arī norādīja, ka, pieņemot Stambulas konvenciju, būtu iespējams efektīvāk un ātrāk palīdzēt upuriem un veikt preventīvus pasākumus, lai pasargātu no vardarbības cietušos. Viens no galvenajiem aspektiem, kuru Šuvajevs izcēla, ir: konvencijas ratificēšana ļautu likumā konkrētāk iezīmēt un definēt vardarbības profilaksi, upuru aizsardzību un varmāku notiesāšanu.
“Vardarbībai ir dzimums, un šis dzimums ir vīrietis. Esošā likumdošana ir veidota uz vardarbību pret jebkuru personu, bet likumam ir jāņem vērā vardarbības specifika,”
sprieda Šuvajevs un aicināja Saeimu atbalstīt likumprojekta virzīšanu uz izskatīšanu.
Savukārt cits opozīcijas deputāts – Ainārs Šlesers (LPV) paskaidroja, ka viņš un viņa partija iestājas pret konvekcijas ratifikāciju, jo tajā ir arī punkts par ģimenes definīciju, kas partijas ieskatā piespiedis valdību mainīt Latvijas likumdošanā minēto definīciju, ka “ģimene ir vīrietis un sieviete”.
Attiecībā uz Šuvajeva paustajiem argumentiem Šlesers norādīja, ka piekrīt, ka ir kardināli jāmaina likumi un pieeja, lai šādas situācijas neatkārtotos.
Tikmēr Progresīvo deputātes Antoņina Ņenaševa un Leila Rasima apšaubīja deputātu motivāciju balsošanā. Ņenaševa skaidroja, ka Stambulas konvekcija palīdzētu Latvijas sievietes aizsargāt ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Savukārt Rasima apraudājās, uzskaitot, cik daudz ir šādu kā Jēkabpils noslepkavotās sievietes stāstu, kad upuris ir griezies pēc palīdzības un tā nav sniegta, un rezultātā upuris ir gājis bojā.
“Skaidrs ir viens – ja tu kā sieviete gribi justies drošībā, bēdz prom, un, pat ja izbēgsi, nav garantēts, ka būsi drošībā. Mēs kā sabiedrība dzīvojam aizspriedumu un stereotipu gūstā. Bieži vien mēs dzirdam: ģimenes problēmas ir privāta lieta, pati jau vainīga. Vai leģendārais teiciens: “ja sit, tātad mīl”,” norādīja Rasima un piebilda, ka tieši šādi aplami uzskati ir par iemeslu, kāpēc daudzi politiķi un arī daļa sabiedrības baidās tos apšaubīt un nodod tās pat nākamajām paaudzēm.
Viņa arī skaidroja, ka Stambulas konvencija neuzliks par pienākumu pildīt visas tajā ietvertās normas. “Katra valsts izvēlas veidus, kā šos pasākumus ieviest savos likumos un iestrādā normas, kuras izskauž vardarbību ģimenē, stereotipus par dzimumu lomām, no kurām cieš visa sabiedrība.
Tāpat tās ratificēšana pasaka, ka vardarbības izskaušana ir valsts prioritāte, māca vardarbību atpazīt un nepieļaut,” atzīmēja Rasima
un aicināja deputātus tomēr aizdomāties par konvencijas ratifikācijas iespējām.
Jāpiebilst, ka par policijas rīcību Jēkabpils traģēdijā VP priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai “pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli”. Tāpat Ruks neslēpj, ka uz šo gadījumu ir jāskatās plašāk, analizējot, kādi likuma grozījumi būtu nepieciešami, lai pasargātu upurus no varmākām un izvairītos no šādiem skumjiem iznākumiem.
[Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes – organizācijas, kas apvieno 46 šīs pasaules daļas vai tai tuvas valstis – vienošanās izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencijas mērķis ir vardarbības novēršana, upuru aizsardzība un “vainīgo nesodāmības izbeigšana”. Stājās spēkā 2014.gada augustā, kad to ratificēja 10 valstis (islamiskā Turcija bija pirmā). Līdz šim dokumentu ratificējušas 37 valstis.
Latvijas vārdā 2016.gada maijā konvenciju parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (V), taču tā ir jāratificē Saeimā. Satversmes tiesa 2021.gada jūnijā – izskatot 21 Saeimas deputāta prasību – atzina, ka norma par īpašu pasākumu īstenošanu sieviešu aizsardzībai no vardarbības atbilst Satversmei.
Latvija un vēl piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija – parakstīja, bet neratificēja konvenciju. Eiropas Parlaments 2023.gada februārī pieņēma rezolūciju, pieprasot šīm valstīm to ratificēt – BNN.]
Lasiet arī: Pēc slepkavības Jēkabpilī kādam ir jāatkāpjas, piedāvā Ašeradens
