Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pirmdien, 19.augustā, Lietuvā oficiāli tika uzsākta pirmā militārās pilsētiņas būvniecības fāze, kas paredzēta Vācijas brigādei, kura tiks izvietota valstī.
Svinīgajā kapsulas guldīšanas ceremonijā piedalījās galvenās Lietuvas amatpersonas, tostarp premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un ģenerālis Raimunds Vaikšnors (Raimundas Vaikšnoras), kuri visi Vācijas brigādes izvietošanu Lietuvā raksturoja kā vēsturisku lēmumu.
Aizsardzības ministrs Kasčūns raksturoja Vācijas militārās pilsētiņas būvdarbus kā “ļoti nopietnas atturēšanas arhitektūras” izveidi.
Tomēr nākamajā dienā Lietuvas parlamentārā Nacionālās aizsardzības un drošības komiteja (CNSD) atzina, ka tā apsver ārkārtas “plānu B” gadījumam, ja sākotnējais plāns sastapsies ar kavēšanos vai šķēršļiem.
Zīmīgi, ka brigādes izvietošana ir kļuvusi par politisko un vēlēšanu debašu tematu Vācijā, jo īpaši pirms nozīmīgajām pašvaldību vēlēšanām šoruden Brandenburgā, Saksijā un Tīringenē. Kreisi noskaņotās partijas, kurām tiek prognozēti labi rezultāti, apšauba izmaksas, kas saistītas ar Vācijas spēku lielāko izvietošanu ārpus valsts robežām kopš Otrā pasaules kara.
Turklāt pastāv bažas, ka Viļņa atpaliek ar Vācijas karaspēkam nepieciešamās infrastruktūras izveidi.
Portāls “Business Insider” jūlija vidū ziņoja, ka Lietuva informējusi Vāciju, ka kavēšanās varētu novilcināt galīgo brigādes izvietošanu līdz 2028.gada beigām vai 2029.gada sākumam.
“Patiešām, šķiet, ka Lietuva attiecībā uz infrastruktūras izbūvi atpaliek no savām saistībām,” aģentūrai BNN sacīja bijušais Lietuvas sauszemes spēku komandieris Valds Tutkus (Valdas Tutkus).
Viņš neizslēdz, ka Vācijas kreisās reģionālās valdības varētu pieprasīt aizsardzības finansējuma samazināšanu.
“Mums atliek tikai cerēt, ka neatkarīgi no tā, kas Vācijā būs pie varas, tā stingri turēsies pie mums dotajām saistībām,” uzsvēra Tutkus.
Kā ziņo “Der Spiegel”, Vācija, iespējams, samazinās savu budžetu brigādes izvietošanai Lietuvā, ņemot vērā finansiālo spiedienu un drošības problēmas. Tiek ziņots, ka
plānotais budžets brigādei ir samazināts līdz 4-6 miljardiem eiro, salīdzinājumā ar iepriekš lēstajiem 6-9 miljardiem eiro.
Kā ziņots, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) izjūt koalīcijas partneru spiedienu ierobežot aizsardzības budžeta palielināšanu, nodrošinot tikai 1,25 miljardus eiro no sākotnēji Bundesvēram – Vācijas bruņotajiem spēkiem – paredzētajiem 6,7 miljardiem eiro.
Neraugoties uz šo situāciju, CNSD pēc progresa pārskata par Vācijas brigādes izvietošanu valstī izklausījās optimistiski.
Pēc sanāksmes Kasčūns atkārtoja, ka Viļņa joprojām tiecas uz to, lai brigāde sasniegtu pilnas kaujas spējas līdz 2027.gada beigām, kas joprojām ir primārais plāns.
“Mēs ne tikai iepazīstinājām ar plānu, bet arī ar progresu katrā plāna pozīcijā, katrā objektā. Katrā objektā mēs iepazīstinājām ar to, ko mēs tagad darām, kāds ir izpildes grafiks. Un es tiešām apstiprinu, ka būtībā šobrīd viss norit tā, kā plānots,” sacīja ministrs, ziņo “Delfi”.
Tomēr viņš atzina, ka ar Berlīni ir apspriests rezerves plāns, kas vajadzības gadījumā ļautu uz laiku izmantot esošo infrastruktūru Viļņas reģionā.
“Runājot par problēmām, jāsaka, ka tās atkal ir saistītas ar būvniecības tempu. Tāpēc radās doma, ka ir nepieciešams kāds, iespējams, pagaidu rezerves variants, gadījumā, ja tas būtu nepieciešams. Teiksim, lai infrastruktūra, kas ir Viļņas reģionā, uz laiku tiktu nodota vācu brigādes rīcībā. Mums ir arī šāds plāns, to akceptē arī Vācijas puse, bet tas tiks izmantots tikai tad, ja tiešām būs nepieciešams,” sacīja ministrs.
Taču Tutkus šo ideju noraidīja: “Aizsardzības ministrijas plāns izmantot esošo infrastruktūru Vācijas karavīru izmitināšanai
man nozīmē, ka rezultātā var tikt apdraudēti mūsu pašu karavīru apstākļi.”
CNSD sanāksmē “Vardan Lietuvos” Demokrātiskās savienības līderis Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) atzina, ka būvniecības projekti ir neprognozējami dažādu faktoru dēļ, piemēram, laikapstākļi un piegādes problēmas.
CNSD priekšsēdētājs Arvīds Počus (Arvydas Pocius) pauda optimismu, ka sākotnējo grafiku, ja ģeopolitiskie apstākļi saglabāsies stabili, vēl ir iespējams ievērot, taču arī piekrita, ka ir nepieciešams rezerves plāns.
Tikmēr prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ar sava padomnieka Ķēstuta Budra (Kęstutis Budrys) starpniecību norādīja, ka pagaidām nav redzējis nekādu “plānu B”.
Jauno militāro pilsētiņu 170 hektāru platībā būvēs uzņēmums “Eikos Statyba” saskaņā ar augusta sākumā parakstīto līgumu par 125 miljoniem eiro. Šajā pilsētiņā būs 120 ēkas, helikopteru lidlauki, mācību laukumi un vairāk nekā desmit kilometri iekšējo ceļu.
Aizsardzības ministrija lēš, ka kopējie ieguldījumi infrastruktūrā varētu sasniegt 800 miljonus eiro.
Aprīļa sākumā Lietuvā ieradās sākotnējā brigādes vadības daļa, kurā bija aptuveni 20 cilvēki, lai plānotu pārcelšanos un koordinētu infrastruktūras prasības. Jaunā pilsētiņa tiek veidota bijušā padomju gaisa spēku poligona vietā, un lielākā daļa teritorijas jau ir atbrīvota.
Aptuveni 80% vācu brigādes, vairāk nekā 4 000 karavīru, tiks izvietoti Rūdninkos.
Atgādinām, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lietuva un Vācija vienojās līdz 2027.gadam Lietuvā pastāvīgi izvietot Vācijas brigādi, kuras lielākā daļa tiks izvietota Rūdninkos Šaļčininku rajonā. Lai to atbalstītu, Vācija nesen pastiprinājusi savu modrības pasākumu (eVA) brigādi, pārvietojot uz Lietuvu vairāk nekā 650 militārās tehnikas vienības uz mācībām “Grand Eagle-2/24”.
Šīs mācības ilgs līdz 8.septembrim, un to mērķis ir nodrošināt Vācijas 21.brigādes vienību ātru pārvietošanu uz Lietuvu, uzturot augstu kaujas gatavību un stiprinot NATO austrumu flangu.
Papildus militārajai sadarbībai Lietuva strādā arī pie stratēģiskās partnerības padziļināšanas ar Vāciju. Lietuvas Ārlietu, Valsts aizsardzības un citu iestāžu jūlijā sagatavotajā stratēģiskajā dokumentā ir izklāstīti kopīgie projekti aizsardzības un ekonomikas jomā, kā arī iniciatīvas vācu valodas, kultūras un mediju popularizēšanai Lietuvā.
Lietuvas valdība šogad apstiprināja līdzīgu stratēģiju attiecībām ar ASV, kuras mērķis ir piecu gadu laikā palielināt to skolēnu skaitu, kas apgūst vācu valodu, līdz vismaz 30%, un tulkot valdības tīmekļa vietnes vācu valodā.
Turklāt šonedēļ Vācijas banka “Commerzbank” informējusi Lietuvas un Vācijas uzraudzības iestādes par saviem plāniem sākt darbību Lietuvā.
