Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas politiskā elite bija gaidījusi prognozējamāku iznākumu, proti, ka nākamā ASV prezidente būs demokrāte Kamala Harisa (Kamala Harris). Tomēr realitāte ir izrādījusies citādāka – prezidentūru ir nodrošinājis neprognozējamais republikānis Donalds Tramps (Donald Trump). Ko Lietuva var sagaidīt no viņa attiecībā uz starptautisko tirdzniecību, karu Ukrainā un attiecībām ar NATO?
BNN sazinājās ar dažādiem Lietuvas analītiķiem, lai gūtu ieskatu.
Viļņas Universitātes asociētais profesors Ķēstutis Girņus (Kęstutis Girnius) BNN sacīja, ka šobrīd “ir ļoti grūti pateikt, kāda būs Trampa otrā prezidentūra”. Viņš paskaidroja: “Viņa retorika joprojām ir asa un radikāla, līdzīgi kā 2016.gadā, bet viņa rīcība ir bijusi daudz mērenāka. Tāpēc mēs esam atstāti spekulāciju priekšā – retorika var nesakrist ar rīcību.
Tomēr attiecībā uz ASV ārpolitiku, manuprāt, viņš samazinās palīdzību Ukrainai. Es nedomāju, ka viņš to pilnībā pārtrauks, bet turpinās izdarīt spiedienu uz NATO sabiedrotajiem, lai tie vairāk ieguldītu aizsardzībā,” sacīja Girņus.
Runājot par ekonomikas jautājumiem, Girņus izteica pieņēmumu, ka Tramps varētu apsvērt iespēju palielināt tarifus Ķīnas precēm, kas ietekmētu tirdzniecību visā pasaulē.
Lietuvas pirmais aizsardzības ministrs pēc 1990.gada Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius), kurš jau vairāk nekā desmit gadus konsultē dažādas Ukrainas politiskās struktūras, pauda vilšanos par Baidena administrācijas sniegto atbalstu Ukrainai.
“Savulaik Baidens savā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā teica: “Mēs būsim ar jums tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams,” taču tikai aptuveni 10% viņa solījumu ir izpildīti. Diemžēl šie neizpildītie solījumi ir maksājuši daudzu ukraiņu dzīvības. Lai gan Tramps ir izteicis negatīvas piezīmes par Ukrainu un tās prezidentu Zelenski, viņš, visticamāk, īstenos skaidrākus un efektīvākus pasākumus. Viņa retorika ne vienmēr atspoguļo to, ko viņš darīs, pildot amata pienākumus,” BNN sacīja Butkevičs.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) norādīja, ka “kara nogurums” saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu Rietumvalstīs ir sasniedzis jaunu virsotni. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierosinātais uzvaras plāns bijis kā mēģinājums novērst šo noskaņojumu nesen Viļņā notikušajā Seima un Augstākās Radas asamblejas sēdē.
Līdz ar ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanu ievērojams lietuviešu analītiķis Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) savā “Facebook” ierakstā steidzīgi norādīja, ka
“Eiropai ir jāmaina domāšana, citādi to gaida drūmi laiki”.
Kad BNN lūdza sīkāk paskaidrot, Janeļūns sacīja: “Ir daudz diskutēts par to, ka Eiropai jākļūst autonomākai gan NATO ietvaros, gan ārpus tās, lai aizstāvētu savas drošības intereses uz savām robežām. Tomēr šīs apņemšanās vēl nav pārvērtušās rīcībā. Lielākās Eiropas militārās lielvalstis nav attiecīgi reformējušas savus spēkus, lai gan Eiropas Komisija (EK) šajā virzienā ir veikusi dažus pasākumus.”
Atgādinām, ka EK ir piešķīrusi Eiropas Aizsardzības fondam 7,3 miljardus eiro 2021.-2027.gadam, lai atbalstītu aizsardzības jomas pētniecību un attīstību.
Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), nacionālistu partijas “Nemunas rītausma”, kas 2024.-2028.gada Lietuvas parlamentā ieguva 20 vietas un tiek apsvērta, kā koalīcijas partneris, priekšsēdētājs, pauda skepsi par Trampa zināšanām par Baltijas reģionu. “Tramps, visticamāk, nespētu kartē atrast Lietuvu,” viņš piebilda.
“Mūsu politiskā elite baidās no Trampa, taču viņa ietekme ir piespiedusi Eiropu pārskatīt savu aizsardzības politiku.
Vēl ir pāragri prognozēt viņa politiku attiecībā uz Ukrainu vai NATO; mums vajadzētu pagaidīt līdz viņa inaugurācijai 20.janvārī,” BNN sacīja Žemaitaitis.
Žemaitaitis arī apgalvoja, ka Trampa pārvēlēšana nenozīmē, ka tiks veicināta globāla populistiska, vai radikāla politiska kustība, norādot, ka Trampa ietekme varētu pamudināt valdošās partijas no jauna izvērtēt savas vērtības, tādējādi nepieļaujot netradicionālo partiju uzplaukumu.
Austrumeiropas studiju centra (EESC) direktors Lins Kojala (Linas Kojala) norādīja, ka Trampa apņemšanās palielināt ASV aizsardzības budžetu būs izdevīga visiem sabiedrotajiem. “Savā pirmajā pilnvaru termiņā Tramps kritizēja NATO zemos aizsardzības izdevumus, kas palīdzēja veicināt izaugsmi. Viņš arī iebilda pret Vācijas “Nord Stream 2” cauruļvada būvniecību, ko Baidena administrācija nesankcionēja, un laiks ir parādījis, ka viņam kopā ar Lietuvu un Poliju bija taisnība,” savā “Facebook” ierakstā rakstīja Kojala.
Kojala piebilda, ka Tramps bija pirmais ASV prezidents, kurš sniedza militāru palīdzību Ukrainai, kamēr Obamas administrācija bija to ierobežojusi, nesniedzot militāru atbalstu.
Trampa laikā ASV karavīru klātbūtne Lietuvā palielinājās no rotas līdz bataljonam, taču Kojala atzina, ka Trampa pašreizējie padomnieki, tostarp viceprezidents Dž. D. Venss (J. D. Vance), ir stingri noskaņoti pret atbalstu Ukrainai.
Tramps ir arī ierosinājis noteikt muitas tarifus ne tikai Ķīnai, bet, iespējams, arī ES. Ņemot vērā Vācijas pašreizējās ekonomiskās problēmas, šādi tarifi varētu radīt nopietnas sekas.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 6.novembrī sociālajos tīklos apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās.
“ASV ir Lietuvas galvenais stratēģiskais sabiedrotais. Abas valstis nopietni izturas pret savu drošību. Lietuva pašlaik atvēl 3,5% no IKP aizsardzībai un turpinās palielināt ieguldījumus. Transatlantiskā vienotība ir ļoti svarīga!” viņš rakstīja.
Septembrī Nausēda apstiprināja Lietuvas mērķi saglabāt ASV karaspēka klātbūtni neatkarīgi no ASV vēlēšanu rezultātiem. Pašlaik Lietuvā ir izvietots ASV bataljons ar aptuveni 1 000 karavīriem.
Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) pievienojās Nausēdas teiktajam, uzsverot, cik svarīgi ir saglabāt Lietuvas stratēģisko partnerību ar ASV: “Mūsu attiecības ietver gan aizsardzību, gan ekonomisko sadarbību, gan daudz ko citu. Bez šaubām, mēs turpināsim stiprināt šo partnerību visos līmeņos, un es uzskatu, ka parlamentārā diplomātija būs būtiska, lai saglabātu sadarbību, ko esam izveidojuši kopš mūsu neatkarības atgūšanas,” viņa sacīja intervijā “Žinių Radijas”.
Tomēr viņa pauda bažas par iespējamo pāreju uz ASV izolētību Trampa vadībā.
“Mēs esam nobažījušies par to, vai ASV varētu ieņemt izolētāku nostāju globālajos jautājumos. Tāpēc ir svarīgi stiprināt saites, sūtot mūsu politiķus uz Vašingtonu, sadarbojoties ar Kongresu un daloties ar mūsu reģiona bažām,” viņa teica aģentūrai BNS.
Priekšsēdētāja piebilda, ka gadījumā, ja Tramps stāsies amatā, Lietuvai gan darbos, gan vārdos jādemonstrē apņemšanās aizsargāt savu valsti, tādējādi dodot tai pamatu sagaidīt pretēju atbalstu no saviem tuvākajiem sabiedrotajiem.
