Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas trīs lidostu operators “Lietuvos Oro Uuostai” (LTOU) ir atklājis Lietuvas trīs lidostu ģenerālplānu, saskaņā ar kuru no 2025. līdz 2052.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā plāno ieguldīt 250 miljonus eiro.
Tomēr BNN uzrunātie eksperti nebija pārāk sajūsmināti.
“Līdz šim iesniegtie plāni, drīzāk ir politiska deklarācija, nevis reāls rīcības plāns, īpaši, ja runājam par 30 gadu periodu,” BNN sacīja Artūrs Zuoks (Artūras Zuokas), bijušais Viļņas mērs un viens no reiz dedzīgākajiem nacionālās aviokompānijas atbalstītājiem.
LTOU 2025.–2052.gada plānā arī paredzēts ieguldīt 180 miljonus eiro esošo Viļņas lidostas termināļu rekonstrukcijā un jaunu termināļu būvniecībā.
Provizoriskie aprēķini liecina, ka pēc termināļa paplašināšanas pabeigšanas, kas teju sāksies, investīcijas Kauņas lidostā varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro, bet Palangā varētu investēt vēl aptuveni 20 miljonus eiro.
LTOU izpilddirektors Simons Bartkus (Simonas Bartkus) apgalvo, ka
Viļņas lidosta nākotnē varētu apkalpot līdz 13 miljoniem pasažieru gadā.
Līdz 2027.gadam Viļņas lidostā tiks uzbūvēts jauns ielidošanas terminālis, līdz 2028.gadam tiks atjaunots esošais terminālis, kurā tiks ierīkotas komercplatības, un līdz 2030.gadam zem tā tiks izbūvēta pazemes dzelzceļa stacija “Rail Baltica”, viņš teica.
“Šī projekta ietvaros esam aktīvi sadarbojušies ar “Rail Baltica” projektētājiem, un visas šīs izmaiņas un lidostas attīstība ir plānota tā, lai nodrošinātu ļoti ērtu “Rail Baltica” savienojumu ar lidostas pazemes staciju, lai cilvēki, kas ierodas lidostā, varētu ērti nokļūt lidostā pa taisno no stacijas,” otrdien, 9.janvārī, notikušajā preses konferencē sacīja Bartkus.
Līdz 2040.gadam ir plānots uzbūvēt vēl divus termināļus, no kuriem viens būs paredzēts Šengenas un otrs – ne-Šengenas ceļotājiem.
Pēc Bartkus teiktā, LTOU plāno finansēt projektus no saviem līdzekļiem.
Aģentūras BNN lūgts paust viedokli par LTOU plāniem, Artūrs Zuoks, bijušais Viļņas mērs, kurš 2013.gadā vadīja “airLituanica”, pilsētas galveno aviokompāniju, kuras darbību pārtrauca nākamais Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) un toreizējā Lietuvas valdība, sacīja: “Iesniegtie plāni pagaidām ir vairāk politiska deklarācija nekā reāls rīcības plāns, īpaši, ja runājam par 30 gadu periodu.”
Pēc viņa teiktā, Lietuvas valdībām nekad nav bijusi aviācijas stratēģija, neraugoties uz to, ka valstī ir trīs lidostas, universitāte, kas sagatavo pilotus, un vairāki starptautiski uzņēmumi, kas darbojas pasaules mērogā.
“Tikmēr Latvijas valdībām bija redzējums par aviācijas attīstību un tās to spītīgi īstenoja,” uzsvēra Zuoks.
Viņš atgādināja, ka aviokompānija “airLituanica”, ko 2013.gadā izveidoja Viļņas pilsēta un privāti partneri, ir pilnībā funkcionējošs uzņēmums ar 14 tiešajiem lidojumiem. Tā tika slēgta 2015.gadā ar toreizējā Viļņas pilsētas mēra politisku lēmumu.
“Pirmkārt, visus trīs atsevišķos Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu uzņēmumus vajadzēja apvienot vienā.
Tām nebūtu jākonkurē valsts tirgū, bet tikai reģionā. Tas tika izdarīts tikai pēc desmit gadiem. Viļņas lidostai bija jābūt pilsētas tipa lidostai, kas nodrošinātu pārvadājumus starp galvaspilsētu un lielākajām Eiropas lidostām. Kauņas lidostai, kurai bija milzīgs izaugsmes potenciāls, bija jākļūst par nacionālo lidostu, no kuras tiek veikti zemo cenu un tālsatiksmes lidojumi, kā arī par kravu pārvadājumu centru,” sacīja Zuoks.
“Tajā pašā laikā mēs risinājām sarunas par apvienošanos ar “airBaltic”, kas bija loģiski un ekonomiski pareizi. Tāpēc arī tagad es atbalstu ideju, ka Lietuvas valsts varētu kļūt par “airBaltic” akciju īpašnieci. Un tajā pašā laikā tiktu garantēti arī būtiski tiešie lidojumi uz Viļņu un Kauņu,” viņš teica.
Viņš apgalvo, ka Viļņas pilsētai un valstij ir vajadzīga moderna, vizuāli pievilcīga un funkcionāla lidosta.
“Lēmums par piebūves būvniecību uzlabos situāciju, taču tie ir vakardienas lēmumi. Valdībai nepietika drosmes un stratēģijas nojaukt esošo lidostu un turpat uzbūvēt jaunu lidostu,” sacīja Zuoks.
Bijušais mērs apgalvo, ka esošā Viļņas lidostas ēka un vairākas tās rekonstrukcijas ir nepieredzējušu projektētāju kļūdas.
“Tāpēc tā nav funkcionāla un tās ekspluatācija ir dārga. Turklāt ir ierobežota iespēja apkalpot lielāku pasažieru skaitu,” viņš teica.
Zuoks uzskata, ka galvenā Viļņas lidostas
problēma ir tiešo lidojumu trūkums uz Eiropas galvenajām lidostām.
“Viļņā dominē zemo cenu aviosabiedrības, kas lielākoties veic lidojumus uz brīvdienu galamērķiem. Un lielākā daļa reisu faktiski tiek veikti naktī, ko lielākā daļa Eiropas lidostu nepieļauj,” viņš uzsvēra.
Uz BNN jautājumu, kuras Eiropas lidostas būtu LTOU ideāls, viņš atbildēja: “Man patīk Kopenhāgenas, Vīnes, Venēcijas lidostas. Labas ir arī Rīgas un Tallinas lidostas, kas arī varētu kļūt par piemēru Lietuvai.”
Roberts Pogorels (Robertas Pogorelis), kaislīgs ceļotājs, divu ceļojumu grāmatu autors un Lietuvas Facebook ceļojumu lapas Mokėk keliauti dibinātājs, aģentūrai BNN pastāstīja, ka ir lasījis mediju ziņas par Lietuvas lidostas attīstības plānu.
“Tas ir slavējams, jo pašreizējie termināļi ir pārāk mazi, lai apmierinātu pieaugošo pasažieru skaitu.
Pašreizējais Viļņas lidostas ielidošanas terminālis varbūt ir no arhitektūras viedokļa vērtīgs, taču tas ir ļoti nepraktisks, tajā trūkst vietas un komforta. Izlidošanas zāle ir modernāka, bet bieži vien pārpildīta. Aviokompāniju biroji atrodas trešajā stāvā, lai gan tiem vajadzētu būt viegli pamanāmiem un pasažieriem pieejamiem. Būdams biežs lidostas apmeklētājs, esmu ļoti apmierināts ar pašreizējo un plānoto paplašināšanos,” saka Pogorels.
Pēc viņa teiktā, pat tādās provinciālās lidostās kā Kutaisi Gruzijā vai Trivandrumā Indijā, kuras viņš nesen apmeklējis, ir plaši un moderni termināļi.
“Nemaz nerunājot par kaimiņos esošo Rīgas lidostu, kas ir ļoti ērta tranzītam un tur ir jauki pavadīt laiku,” viņš norāda.
Lietuvas lidostas 2023.gadā apkalpoja vairāk nekā 6 miljonus pasažieru,
t.i., pat par 12% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika apkalpoti 5,35 miljoni pasažieru. Tāpat fiksēts, ka 2023.gadā pieaudzis arī lidojumu skaits – tas bija par 4,5% lielāks nekā iepriekšējā gadā, pārsniedzot 53 tūkstošus lidojumu.
Visvairāk pasažieru tika apkalpoti Viļņas lidostā – 4,4 miljoni, kur 2022.gadā tie bija 3,9 miljoni pasažieru. Kauņas lidostā iepriekšējā gadā tika apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru, bet 2023.gadā – 1,16 miljoni pasažieru. Palangas lidostā tika apkalpoti 307 tūkstoši pasažieru, bet 2022.gadā – 275 tūkstoši.
Saskaņā ar LTOU datiem viena no galvenajām tendencēm 2023.gadā
bija tradicionālo aviopārvadātāju darbību pieaugums Lietuvas lidostās. Piemēram, uzņēmums “Finnair” jau ziemas sezonā veic četrus reisus dienā no Viļņas uz Helsinkiem, “Lufthansa” divas reizes dienā veic lidojumus uz Frankfurti, “SAS” lidsabiedrība veic 19 reisus nedēļā starp Viļņu un Kopenhāgenu, 12 reisi nedēļā tiek veikti uz Stokholmu.
“Austrian Airlines” veic trīs lidojumus nedēļā starp Viļņu un Vīni. Beļģijas pārvadātājs “Brussels Airlines” veic četrus lidojumus nedēļā uz Briseli. Polijas aviosabiedrība “LOT Polish Airlines” veic līdz 32 lidojumiem nedēļā uz Varšavu.
