Latvijā sākusies gripas epidēmija, ziņo Slimības profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Pagājušās nedēļas gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa rezultāti liecina par inficēto un arī stacionēto Covid-19 pacientu skaita nelielu samazināšanos, toties saslimstība ar gripu turpināja pieaugt un sasniegusi epidēmijas sliekšņa līmeni, tādēļ no 12.janvāra SPKC izsludina gripas epidēmiju.
SPKC vēsta, ka, neraugoties uz gripas epidēmijas sākumu, vakcinācija joprojām ir ieteicama, jo gripas epidēmija parasti ilgst desmit nedēļas, bet vakcinācijas izraisīta imunitāte veidojas 10-14 dienu laikā. Attiecīgi cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš to nav saņēmis līdz gripas sezonas sākumam.
Šobrīd joprojām ir ieteicams veikt vakcināciju pret gripu, lai iegūtu imunitāti pirms plašas gripas izplatības.
Riska grupu pacientiem pieejamas vakcīnas pret gripu “Efluelda” (senioriem), un vakcīna “Influvac Tetra”.
Valsts apmaksātās vakcīnas pret gripu joprojām ir vairāku vakcinācijas iestāžu un ģimenes ārstu prakšu rīcībā. Vakcinācijas iestāžu saraksts, kur iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, atrodamas SPKC mājaslapā “www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksata-vakcinacija-pret-sezonalo-gripu”.
Saskaņā ar AAEI monitoringa datiem pagājušā nedēļā Latvijā vidējā gripas izplatības intensitāte palielinājusies, sasniedzot epidēmiskā sliekšņa līmeni, par ko liecina uz gripas vīrusu pozitīvo paraugu īpatsvara pieaugums līdz 10,3% un izteikta saslimstības pieauguma tendence.
Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 773 pacienti, no kuriem 56 pacientam, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze “gripa”. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ventspilī – 411,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Gulbenes novadā – 124,1 uz 100 000 iedzīvotāju, Daugavpilī – 95,1 uz 100 000 iedzīvotāju un Rīgā – 87,7 uz 100 000 iedzīvotāju. Visbiežāk ar gripu slimo bērni vecumā līdz četriem gadiem.
Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināts 21 gripas gadījums, 18 gadījumos noteikta A tipa gripa, bet trīs – B tipa gripa.
SPKC vērš uzmanību, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs novērojams būtisks akūto elpceļu infekciju skaita pieaugums primārajā aprūpē. ES/EEZ vidējais gripas pozitīvo testu īpatsvars bijis visaugstākais pašreizējā sezonā – 24% (nedēļu iepriekš 18%), bet Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars bijis 14%.
Pretēji gripai Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums – laboratoriski apstiprināti 138 Covid-19 gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš – 251. Kopumā veikti 776 laboratoriskie testi uz SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni, bet iepriekš 955. Līdz ar to Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars samazinājies no 26,3% līdz 17,8%, kas joprojām pārsniedz vidējo rādītāju ES/EEZ valstīs. Pagājušajā nedēļā stacionēti 106 Covid-19 pacienti, kamēr nedēļu iepriekš – 157, bet pirms divām nedēļām – 218.
Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās septiņi pacienti. Reģistrēti 17 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā “50 gadi un vairāk”, un vismaz astoņos gadījumos Covid-19 bijusi pamatdiagnoze, ziņo SPKC.
Saslimšana ar Covid-19 un gripu bieži izraisa būtisku hronisku slimību saasinājumu, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un sarežģījumu dēļ var iestāties nāve.
Lai mazinātu smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta veselības riska grupas cilvēkiem, kuriem slimības bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks.
Augstā saslimstība ar Covid-19, visticamāk, saglabāsies līdz pat pavasara beigām, tāpat kā iepriekšējās sezonās. Līdz ar to vakcinācija pret Covid-19 var būtiski samazināt smagas saslimšanas riskus veselības riska grupas personām līdz Covid-19 epidēmiskās sezonas beigām. Vakcīnas pret gripu un Covid-19 infekciju ir drošas un nerada risku cilvēka veselībai, pat ja vakcinācija veikta laikā, kad persona bijusi inficēta ar kādu no minētajām infekcijām, uzsver SPKC.
Vakcinācijai pret Covid-19 pieejamas šai sezonai pielāgotās “Pfizer BioNTech” vakcīna “Comirnaty Omicron XBB.1.5” un “Novavax” vakcīna “Nuvaxovid XBB.1.5”, kuras piemērotas šobrīd izplatītākajiem SARS-CoV-2 vīrusa omikrona paveidiem, tai skaitā HV.1 un JN.1.
Vakcināciju pret gripu un Covid-19 var saņemt vienā vakcinācijas reizē. Valsts apmaksātas vakcīnas pret gripu pie sava ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetos vai ārstniecības iestādēs var saņemt iedzīvotāji, kas pieder noteiktām grupām.
SPKC informē, ka šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies jau 109 275, bet pret Covid-19 – 32 271 iedzīvotājs.
Sezonālo vakcināciju pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 4,7%, bet pret gripu – 15,6% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Neraugoties uz plašo vakcīnu pieejamību un regulāru informāciju par vakcinācijas nozīmi, efektivitāti un drošumu, šajā sezonā Latvijā seniori vecumā no 65 gadiem pret Covid-19 vakcinējušies retāk, nekā daudzās citās ES/EEZ valstīs. Piemēram, Latvijā vakcinējušies 2,8 reizes retāk nekā Igaunijā un 11,3 reizes retāk nekā Norvēģijā.
Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem, ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā. Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro.
Lasiet arī: Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,7%
