Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) ir izraisījusi niknu vētru, apgalvojot, ka, neraugoties uz NATO 5.pantu, Polijas iekšpolitika kara gadījumā “neparedz pienākumu” nosūtīt karaspēku uz ārvalstīm, tostarp uz Lietuvu.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta Starptautisko attiecību katedras asistents Dr. Mariušs Antonovičs (Mariusz Antonowicz) aģentūrai BNN sacīja, ka Lietuvas deputātes arguments ir nepamatots un uzskatāms par “muļķību”.
“Aizsardzības plānos ir skaidri noteikts, ka uzbrukuma gadījumā Polija aizstāvēs sevi un NATO. Neatbildēts paliek jautājums, vai Polija spētu izvietot savus karavīrus valstī, kurai uzbruktu. To ir grūti pateikt, jo Polijai var nepietikt militārā personāla, un jautājums par politisko gribu (šim nolūkam) paliek neatbildēts. Pašlaik Polijā notiek debates par to, cik lielā mērā būtu jāpalielina tās bruņotie spēki. Tiek minēti vairāki skaitļi – no 180 tūkstošiem līdz pat 300 tūkstošiem karavīru,” sacīja analītiķis.
NATO 5.pantā noteikts, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām
sabiedrotajām valstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām valstīm. Saskaņā ar šo pantu visām NATO dalībvalstīm ir jāvienojas par rīcību, lai palīdzētu sabiedrotajai valstij, kurai uzbrukts. Tomēr jebkurai rīcībai ir nepieciešama visu NATO valstu piekrišana.
Lietuvas premjerministre steidzās precizēt savus vārdus, sakot, ka viņa nav gribējusi teikt, ka poļi neaizstāvēs Lietuvu.
“Es vēlos izteikties ļoti skaidri: Es neuzdrošinātos un nevarētu izteikt šādu apgalvojumu,” uzsvēra premjerministre, komentējot savus izteikumus intervijā portālam “tv3.lt”.
Šimonīte norāda, ka sadarbība ar Poliju drošības jautājumos ir ārkārtīgi intensīva.
“Mēs nepārtraukti apspriežam šos jautājumus ar Polijas varas iestādēm, nav tā, ka nekas nenotiek,” viņa teica, norādot, ka Polija ir ļoti ieinteresēta Lietuvas drošībā. “Mums ir Suvalku koridors, kuram ir divas puses. Viena puse ir Lietuvā, otra – Polijā. Tā ir mūsu kopīgā atbildība. Bez drošas Lietuvas nav drošas Polijas,” uzsvēra premjerministre pēc tam, kad bija izskanējusi pretreakcija.
Aģentūra BNN atgādina, ka februāra beigās ASV rezerves ģenerālis Bens Hodžess (Ben Hodges), kurš viesojās Lietuvā, paziņoja, ka kara gadījumā Polijas armija nenāks Lietuvai palīgā. Lietuvas premjerministre piekrita šim viedoklim, sakot, ka Polijas likumi tiešām neparedz šādu pienākumu.
“Es zinu par noteiktiem juridiskiem ierobežojumiem, kas faktiski pastāv Polijas Republikā… Pastāv ļoti skaidri juridiski ierobežojumi, un manuprāt, tā ir problēma, par kuru ir jārunā visos līmeņos,” pēc Hodžesa intervijas uzsvēra Šimonīte.
Otrdien, 5.martā, uzrunājot Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu (Gitanas Nausėda),
Andžejs Duda (Andrzej Duda) uzsvēra, ka Lietuva var paļauties uz Polijas karaspēka atbalstu.
“Šodien es runāju par kolektīvo aizsardzību. Prezidenta kungs, mēs esam gatavi, un varu apliecināt, ka Lietuva var uz mums paļauties. Ja būs nepieciešams, Polijas karaspēks stāsies plecu pie pleca ar Lietuvas karavīriem, lai aizstāvētu katru NATO teritorijas centimetru pret ienaidnieka uzbrukumu,” sacīja Duda, kopā ar Nausēdu vērojot Polijas nacionālās militārās mācības “Dragon 2024”.
Pēc viņa teiktā, šīs mācības apliecina Polijas gatavību aizsargāt NATO teritoriju.
“Un tas nozīmē ne tikai Polijas teritoriju, bet arī Lietuvas teritoriju un ja nepieciešams, arī citu Baltijas valstu teritoriju,” uzsvēra Duda.
Nosaucot Šimonītes vārdus par “pārpratumu”, Nausēda šonedēļ uzstāja, ka no Dudas saņēmis apliecinājumu, ka nav juridisku ierobežojumu, kas nepieciešamības gadījumā liegtu Polijas karaspēkam aizstāvēt Lietuvu.
“Žēl, ka tā notika, ka mēs izraisījām pārpratumu. Domāju, ka tagad kopā ar abu valstu līderiem mēs varam paziņot, ka mūsu savstarpējās saistības paliek nemainīgas, ka NATO 5.pants mums visiem ir svēts un ka apņemšanās aizstāvēt otras valsts teritoriju, sabiedrotā teritoriju X scenārijā, ir beznosacījumu,” tika citēts Nausēda.
Viņš sacīja, ka Lietuva un Polija sadarbosies, lai stiprinātu NATO austrumu flangu.
Atzīstot iespējamo finansējuma trūkumu aizsardzībai, Lietuvas prezidents šonedēļ paziņoja, ka valsts aizsardzības finansējumam vajadzētu būt vismaz 3% no IKP. Viņš apgalvo, ka aizsardzības izdevumu palielināšanai jāpiemēro jauktais modelis, kas paredzētu aizņemšanos un nodokļu piemērošanu uzņēmumiem, nevis visu iedzīvotāju aplikšanu ar nodokļiem.
Arī Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris (Kestutis Budrys) šonedēļ brīdināja, ka gadījumā, ja Lietuvas Seims nepieņems lēmumu par aizsardzības finansējuma palielināšanu, Lietuvas valsts aizsardzības budžets 2025.gadā varētu būt mazāks, jo ieņēmumu no pašreizējās banku solidaritātes nodevas vairs nebūs.
“Pagaidu solidaritātes nodevas termiņš beidzas šogad. Ja netiks veiktas izmaiņas un citi nosacījumi paliks nemainīgi, mūsu aizsardzības finansējums 2025.gadā varētu samazināties gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Un no tā ir jāizvairās,” otrdien “Žinių Radijas” sacīja Budris.
Premjerministres saceltās vētras laikā Budris intervijā “Žinių Radijas” radio
aktualizēja jutīgo jautājumu par Suvalku koridoru.
“Otrs jautājums būtu, ja poļi mūs neaizsargās, kā mēs aizsargāsim Suvalku koridoru? Suvalku koridors ir iekļauts mūsu aizsardzības plānošanas darba kārtībā. Nav nekādu juridisku ierobežojumu, kas neļautu šajā vietā īstenot šos plānus,” viņš teica.
Lietuvas Aizsardzības ģenerālis Valdemārs Rupšis (Valdemaras Rupšys), kurš arī vēroja mācības “Dragon 2024” Polijā, arī uzsvēra, ka NATO plānos ir paredzēta Polijas karaspēka iesaistīšana Lietuvas aizsardzības nodrošināšanā.
Pēc viņa teiktā, Polija, tāpat kā citas NATO valstis, ievēro visus Ziemeļatlantijas līguma pantus, tostarp 5.pantu.
“Nav šaubu, ka mēs vajadzības gadījumā turēsimies kopā,” mācību laikā sacīja Rupšis.
“Dragon 2024” ir daļa no “Steadfast Defender 2024” – lielākajām NATO mācībām Eiropā kopš Aukstā kara. Kā norāda Lietuvas armija, “Dragon 24” pamatoperācija ir ļoti augstas gatavības apvienotās operatīvās grupas izvietošana, lai atbalstītu sabiedroto agresijas gadījumā, kas arī parādīs militārās mobilitātes nianses un iespējamās problēmas, kas saistītas ar militāro mobilitāti ārpus valsts robežām.
