BNN pēta | Neskatoties uz spēkā esošo aizliegumu, Lietuvas robežu šķērsojuši 9 896 Krievijas pilsoņi

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN

Tāpat kā Polija, Igaunija un Latvija, arī Lietuva, sākot ar šī gada 19.septembri, vairumam Krievijas pilsoņu ir liegusi ieceļošanu valstī. Tomēr jau pirmajā aizlieguma nedēļā Lietuvas robežsargi ļāva šķērsot robežu gandrīz desmit tūkstošiem Krievijas pilsoņu, un tikai 153 cilvēkiem ieceļošana tika liegta, paziņoja Valsts robežsardzes dienests (VSAT).

Bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs un 1990.gada Lietuvas valsts atjaunošanas akta parakstītājs Audrius Butkevičs (Audrius Butkevičiu) šo situāciju nosauca par prātam neaptveramu. «Aizliegums ir spēkā, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nedarbojas. Būtu vienkārši absurdi domāt, ka visi šie cilvēki ir ieradušies humānu apsvērumu dēļ vai, ka viņi būtu diplomāti,» viņš sacīja BNN ziņu aģentūrai.

Arī politikas eksperts un TV raidījumu vadītājs Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris) piekrīt, ka lielais ieceļotāju skaits «skaidri parāda», ka daudzi Krievijas pilsoņi, kuri vēlas palikt Lietuvā, atrod veidus kā apiet noteikumus.

«Lietuvas varas iestādēm tas būtu jāuztver kā trauksmes zvans,» Bruvers sacīja BNN.

Oficiāli Lietuvā drīkst ieceļot tikai tie, kuri atbilst Lietuvas valdības apstiprinātajiem kritērijiem. Izņēmuma gadījumi attiecas uz diplomātiem, disidentiem, transporta uzņēmumu darbiniekiem, ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kā arī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Lietuvas termiņuzturēšanās atļauja vai kādas Šengenas valsts ilgtermiņa vīza. Krievijas pilsoņiem ir arī ļauts ar vilcienu šķērsot Lietuvu no un uz Kaļiņingradu.

Tikmēr liela daļa aptauju parāda to, ka septiņi no desmit Lietuvas iedzīvotājiem atbalsta aizliegumu. Arī lielākā daļa politikas ekspertu ir par to, lai liegtu Krievijas tūristiem ieceļošanu valstī.

«Es atbalstu šādu aizliegumu simbolisku, bet būtisku, politisku un morālu pavērumu dēļ. Es to uztveru kā aicinājumu pārējai Eiropai sekot mūsu pēdās. Tomēr es saprotu, ka praktiski izstrādāt vienotu ES mēroga politiku, kas aizliegtu ieceļošanu Krievijas pilsoņiem ir, visticamāk, neiespējami. Arī tie, kas vēlas iekļūt Eiropā, visdrīzāk, izmantos visas [likuma] nepilnības un izņēmumus,» sacīja Bruveris.

«No otras puses, es domāju, ka [Krievijas] režīmam nepietrūks tie pilsoņi, kuri aizbrauca vai gatavojas aizbraukt. Tie, kas aizbrauca, vienkārši nedanco pēc Krievijas vadības stabules. Ja viņi paliktu valstī [Krievijā], viņi varētu iesaistīties protestos [pret obligāto iesaukšanu un karu],» viņš piebilda.

Butkevičs arī piekrīt Bruverim un piebilst, ka aizbraukušie Krievijas pilsoņi var kļūt par potenciāliem protestu dalībniekiem, kas iebilst pret Kremļa īstenoto politiku.

«Tāpēc, raugoties no šī viedokļa, ir saprotams, kāpēc Putins  ne pirkstu nepakustinās, lai aizliegtu viņiem pamest valsti.»

«Viņš [Vladimirs Putins] skaidri saprot «bēgļu» sprādzienbīstamo raksturu,» Butkevičs uzsvēra aģentūrai BNN.

Bijušais Lietuvas aizsardzības ministrs apgalvo, ka «pilnībā» atbalsta aizliegumu un sacīja ka laikā, kad Ukrainā norisinās intensīvas kaujas, daudzi krievi ieradās Lietuvā un citās Eiropas valstīs joprojām valkājot kreklus ar Z zīmi vai piespraustu Georga lentīti.

Tomēr ir daļa, kas iebilst pret tūristu vīzu aizliegumu Krievijas pilsoņiem.

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta asociētais profesors Ķēstutis Griņus (Kęstutis Girnius) saka, ka šis lēmums nav pareizs: «Kremlis un Krievijas propagandas kanāli neapšaubāmi izmantos šo aizliegumu, attēlojot Rietumus kā ļoti naidīgi noskaņotus pret visiem krieviem. Šajā situācijā Putins ir ieguvējs,» politologs uzsvēra aģentūrai BNN.

Pret Kremli noskaņotais žurnālists un politologs Fjodors Krašeņiņņikovs uzskata, ka Eiropas valstis pieļauj «lielu kļūdu» slēdzot robežas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri bēg no mobilizācijas, un tas tikai spēlējot par labu pašam Vladimiram Putinam.

«Ja Ukrainas varas iestādes un tie, kas palīdz Ukrainai, vēlas, lai frontē būtu mazāk krievu karavīru, viņiem būtu jāpalīdz cilvēkiem bēgt no Krievijas un izvairīties no iesaukuma, nevis jāslēdz savas robežas.» Lietuvas nacionālajam radio LRT ir sacījis, kurš no Krievijas aizbēga 2020.gadā un pašlaik dzīvo Lietuvā.

«Acīmredzot, Putina galvenā problēma ir karavīru trūkums frontē. Nav pietiekami daudz karavīru, lai noturētu fronti Ukrainā. Neskatoties uz visām pasakām par vispārēju atbalstu [karam], neviens nevēlas dienēt brīvprātīgi, arī ne par naudu. Tāpēc ir pēdējais variants – izsludināt obligāto mobilizāciju un piespiest cilvēkus doties karā. Tieši to tagad dara Krievijas valdība,» sacīja Krašeņiņņikovs.

Tikmēr pie Lietuvas–Baltkrievijas robežas ir notikuši vairāki incidenti, kad saņemot atteikumu iebraukt valstī, Krievijas pilsoņi pauda neapmierinātību un visiem spēkiem centās palikt Lietuvā, sacīja robežsardzes dienesta SBGS preses pārstāvis Ģedrs Mišuts (Giedrius Mišutis).

Salīdzinājumam: Latvijā pirmajā nedēļā, pēc aizlieguma stāšanās spēkā, no 2 075 ieceļotājiem tika liegta  ieceļošana 48 Krievijas pilsoņiem. Igaunijā ieceļošana tika atteikta 155 Krievijas pilsoņiem, bet 10 236 tika ļauts šķērsot robežu.

Lietuvas vadītāji aizstāv savu lēmumu liegt Krievijas pilsoņiem ieceļot Lietuvā.

Arlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš ir arī valdošās konservatīvās partijas Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti līderis, mikroblogošanas vietnē Twitter paziņoja: «Lietuva nepiešķirs patvērumu tiem, kas vienkārši bēg no atbildības. Krieviem ir jāpaliek un jācīnās pret Putinu.»

Arī aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) ir paziņojis, ka ar iesaukšanu armijā vien nepietiks, lai krievi, kas izvairās no mobilizācijas, saņemtu patvērumu Lietuvā.

Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) sacīja, ka «ne Lietuvai, ne citām kaimiņvalstīm nav pienākums glābt visus Krievijas pilsoņus no mobilizācijas».

Lai stiprinātu savu aizsardzības jomu, Lietuva šonedēļ paziņoja, ka šogad aizsardzībai papildus tiks tērēti 148 miljoni eiro un tiks iegādātas apvienotās vieglās taktiskās automašīnas (JLTV), raķešu sistēmas HIMARS, radari un munīcija. Pašlaik Lietuva militārajām vajadzībām atvēl 2,52 % no IKP.

 

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas