Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas parlaments Seims, kuram kopumā lietuvieši neuzticas, drīzumā var kļūt par vēl pievilcīgāku darba vietu. Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem 2024.-2028.gada sasaukumā parasta Seima locekļa (kurš neieņem papildu amatus) alga palielināsies no 2 183 eiro līdz 3 781 eiro.
Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas), 2020.-2024.gada Seima valdošās partijas “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TS-LKD) deputāts, kurš vēlas iekļūt Seimā atkārtoti, sarunā ar BNN norādīja, ka
Seima deputātu algas nav mainījušās kopš 2008.gada, kad tika īstenoti taupības pasākumi ekonomikā.
“Likumdevēji algas necēla, baidoties no sabiedrības reakcijas. Šis jautājums bija politiski ļoti jutīgs. Mums bija situācija, kad visas pārējās algas pieauga, bet likumdevēju algas ne,” viņš teica.
Palangas deputāts apgalvo, ka pirms ievēlēšanas Seimā 2020.gadā viņš ieņēma dažādus vadošos amatus un varēja nopelnīt vairāk nekā Seimā.
“Seimā mana alga ir nedaudz virs 2 500 eiro. Runājot ar jauniem cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, viņi man stāsta, ka, cita starpā, zemais Seima deputātu atalgojums viņus attur no iesaistīšanās politikā vai kandidēšanas uz Seima deputāta amatu,” BNN uzsvēra Skritulsks, piebilstot: “Seima deputāti ir vieni no viszemāk atalgotajiem politiķiem un ierēdņiem Lietuvā.”
TS-LKD likumdevējs uzskata, ka deputātu algas būtu jānosaka atbilstoši vidējai algai valstī.
Runājot ar LNK ziņām, liberāļu deputāts Eiženijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas) daļēji jokojot teica, ka viņa alga ir tik “liela”, ka viņš skatās internetā, kur lai iegulda savu naudu.
Tomēr gados jaunāki politiķi atzīst, ka atalgojuma dēļ, viņiem nākas saskarties ar lielāku finansiālo slogu.
Demokrātiskās savienības “Lietuvas vārdā” pārstāvis 2020.-2024.gada Seimā Luks Savicks (Lukas Savickas) atzina, ka kā Seima deputāts viņš dzīvo no algas līdz algai.
“Man ir hipotekārais kredīts, un, tāpat kā visi citi, arī mēs šajā sasaukumā izjūtam nekontrolētās inflācijas ietekmi, kas palielinājis ikmēneša izdevumus. Bija mēneši, kad tiešām likās, ka dzīvoju no algas līdz algai,” LNK ziņām stāstīja Savicks.
Kādas tad īsti būs jaunās algas?
Jaunajā sasaukumā Seima priekšsēdētājs nopelnīs 8 748,46 eiro bruto (5 292,82 eiro neto). Pašlaik šī summa ir 4 798,80 eiro bruto (2 903,27 eiro neto). Pirmais priekšsēdētāja vietnieks saņems 7 677,22 euro bruto (4 644,72 euro neto), salīdzinot ar 4 315,20 euro bruto (2 610,70 euro neto) iepriekš. Seima komiteju priekšsēdētāji saņems 7 141,60 euro bruto (4 320,67 euro neto) iepriekš saņemto 4 036,20 euro bruto (2 441,90 euro neto).
Atkarībā no frakcijas lieluma algas tiks paaugstinātas arī parlamenta frakciju vecākajiem. Piemēram, frakcijas, kurā ir no septiņiem līdz desmit deputātiem, vecākais saņems 6 605,98 eiro bruto (3 996,61 eiro neto), kas ir vairāk par līdzšinējiem 3 720 eiro bruto (2 250,60 eiro neto). Ja frakcijā ir vairāk nekā 40 deputātu, vecākais saņems 7 320,14 eiro bruto (4428,68 eiro neto), iepriekš – 4 073,40 eiro bruto (2 464,41 eiro neto).
Jaunā sasaukuma premjerministre nopelnīs 8 748,46 eiro bruto (5 292,82 eiro neto).
Neraugoties uz algu celšanu, daži apgalvo, ka Seima deputātu algas nevajagot palielināt tik lielā apmērā. Ņemot vērā deputātu algu attiecību pret vidējo algu valstī,
Lietuvas parlamentārieši drīz būs vieni no vislabāk atalgotajiem Eiropā.
“Citās valstīs šis rādītājs parasti ir divas, līdz trīs reizes lielāks par vidējo algu valstī. Mūsu gadījumā deputātu algas būs trīs, vai četras reizes lielākas. Tāpēc es atturējos balsojumā par šo likumu,” intervijā LNK un portālam “Delfi.lt” sacīja valdošās TS-LKD pārstāvis Jurģis Razma (Jurgis Razma).
Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė), kas uzvarēja 13.oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās, kā jaunā premjerministre nopelnīs aptuveni 5 300 eiro, kas ir gandrīz puse no viņas pašreizējās Eiropas Parlamenta deputātes algas.
Seima kanceleja ir paziņojusi, ka deputāti, kuri netiks pārvēlēti 2024.-2028.gada sasaukumam, saņems atlaišanas pabalstu kopumā līdz 575 000 eiro apmērā (ieskaitot nodokļus).
Tikmēr Seima kancelejas izpētes departaments publicēja interesantu analīzi par aizejošā Seima darbību likumdošanā.
2020.-2024.gada sasaukumā Seims pieņēma par 317 tiesību aktiem mazāk nekā 2016.-2020.gadā (3 278 akti). Likumi veidoja lielāko daļu no visiem abos termiņos pieņemtajiem tiesību aktiem – 74,81% šajā termiņā un 74,19% iepriekšējā.
Neraugoties uz kopējo tiesību aktu skaita samazināšanos, 2020.-2024.gada Seims bija diezgan produktīvs, vidēji 7,3 tiesību akti vienā sesijā, kas ir otrs augstākais produktivitātes rādītājs Seima vēsturē. Kopumā tika reģistrēti 4 079 likumprojekti, no kuriem tika pieņemts 2 961, un efektivitātes rādītājs bija 68,6%. Visaugstākā efektivitāte bija 1996.-2000.gada sasaukumā (75,4%), bet zemākā – 2008.-2012.gada sasaukumā (51,6%).
“Neesmu informēts par statistikas datiem, bet lielākā daļa likumdošanas iniciatīvu ir izturējušas pirmo apspriešanas posmu,” sacīja Skritulsks.
Interesanti, ka 2020.-2024.gada sasaukumā likumdošanas procesu vadīja valdība, reģistrējot par 528 likumprojektiem mazāk nekā iepriekšējais, 2016.-2020.gada sasaukums. Tika pieņemti 88,23% no tās ierosinātajiem likumprojektiem. Prezidenta vadībā nedaudz palielinājās arī reģistrēto un pieņemto likumprojektu skaits, un to pieņemšanas rādītāji bija attiecīgi 90 un 87,97%.
Ievērojami samazinājās steidzamības vai ārkārtējas steidzamības kārtā pieņemto tiesību aktu skaits, kas šajā termiņā bija tikai 14,25% (iepriekšējā termiņā – 21,04%).
Kā ziņots, LSDP izcīnīja uzvaru parlamenta vēlēšanās. Sešas partijas pārvarēja vēlēšanu slieksni un sadalīs 70 mandātus: Sociāldemokrāti iegūs 18 deputātu mandātus, TS-LKD – 17, “Nemunas rītausma” – 14, demokrāti “Lietuvas vārdā” – astoņus, Liberālā kustība – septiņus, bet Zemnieku un zaļo savienība (LVŽS) – sešus.
LSDP līdere Blinkevičūte izteica vēlmi veidot valdošo koalīciju ar Demokrātisko partiju “Lietuvas vārdā” un LVŽS. Tomēr viņas vietnieks Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) sacīja, ka partijas mērķis ir izveidot koalīciju, kurā būtu aptuveni 80 deputātu no pašreizējās opozīcijas.
Tikmēr demokrātu “Lietuvas vārdā” līderis Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) ierosināja, ka koalīcija ar Liberālo kustību būtu paredzamāka nekā sadarbība ar LVŽS. Skvernelis pēdējos divos vēlēšanu ciklos bija saistīts ar LVŽS, bet pēc nesaskaņām ar partijas vadību aizgāja un izveidoja savu partiju.
Tomēr LVŽS priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis (Ramūnas Karbauskis) ir paziņojis, ka sadarbība ar “Lietuvas vārdā” būtu iespējama tikai tad, ja Skvernelis nebūtu valdības sastāvā.
Vēl 71 deputāts tiks ievēlēts vienmandātu vēlēšanu apgabalos.
Pirmajā kārtā mandātus nodrošināja tikai astoņi kandidāti, bet par atlikušajām 63 vietām tiks lemts 27.oktobrī otrajā kārtā.
Vairākas mazākas partijas nesasniedza 5% vēlēšanu barjeru, tostarp “Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība” (3,89%), Nacionālā apvienība (2,87%), Lietuvas Tautas partija (2,64%), “Miera koalīcija” (2,20%), Lietuvas Reģionu partija (1,90%), Lietuvas Zaļā partija (1,68%), “Tautas un tiesiskuma savienība” (1,38%) un partija “Brīvība un taisnīgums” (0,75 %).
