Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Apstulbināti pēc ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa (JD Vance) runas Minhenes drošības konferencē un sekojošajiem ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) drosmīgajiem izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski, kuru viņš atklāti nosauca par “diktatoru”, Lietuvas politiķi un analītiķi cenšas aptvert jauno, daudz mazāk drošo drošības situāciju Lietuvā un Baltijas reģionā.
Vai Lietuvas drošība ir apdraudēta pēc tam, kad Tramps ļāva Krievijas prezidentam Putinam paplest spārnus, attaisnojot viņu un Krieviju pret Ukrainu vērstos ierakstos sociālajā medijā “Truth Social”?
“Es nekad neesmu slēpis, ka esmu liels prezidenta Trampa atbalstītājs. Viņa nesenie izteikumi par to, ka Ukraina nevar uzvarēt karā, proti, ka tās robežas nav iespējams atjaunot tādā stāvoklī, kādā tās atradās pirms kara un, ka Ukrainai nevar tikt piešķirta dalība NATO, ir pamatoti, un tie ir jārespektē. Tomēr, to sakot, vēlos piebilst: agresoru nevar sajaukt – tā bija Krievija,” BNN sacīja bijušais Lietuvas aizsardzības virspavēlnieks ģenerālis Valds Tutkus (Valdas Tutkus), piebilstot:
“Tomēr jāatzīst, ka Rietumi un Ukraina to izprovocēja ar saviem NATO plāniem.”
Tutkus saka, ka gan Vanss, gan Tramps ir pateikuši to, ko domājuši daudzi skaidrā prātā esoši politiķi visā politiskajā spektrā.
“Jebkurš retorisks jautājums, kas apšaubīja kara nepieciešamību vai turpināšanu, kā arī prezidenta Zelenska vadību, tika uzskatīts par Krievijas naratīvu vai propagandu. Ir absurdi tagad no pāris politiķiem dzirdēt, ka Tramps it kā esot, iekritis propagandas slazdā,” sacīja ģenerālis.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps šokēja Eiropas sabiedrotos, telefoniski sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Aizvien pieaug bažas, ka, cenšoties panākt mieru Ukrainā, Tramps varētu atstumt Briseli un Kijivu no sarunām par kara izbeigšanu.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) ir brīdinājis NATO sabiedrotos Eiropā, ka amerikāņu karaspēka klātbūtne kontinentā “neilgs mūžīgi” un mudinājis palielināt aizsardzības izdevumus. Pašlaik ASV rotācijas bataljons ir izvietots Pabradē, netālu no Viļņas.
Izskanot spekulācijām, ka tas varētu tikt atsaukts, Lietuvas vadība steidza visus nomierināt, ka tā nav tiesa.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) paziņoja, ka Trampa un citu Baltā nama amatpersonu izteikumi nav interpretējami kā “solis uz kaut kādu šķiršanos”. Viņš izteica pieņēmumu, ka ASV retorika varētu būt daļa no Vašingtonas stratēģijas izdarīt spiedienu uz NATO dalībvalstīm, lai tās palielinātu aizsardzības budžetus.
Tomēr Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) atzina, ka Vašingtona ir izteikusi neprecīzus apgalvojumus, kas būtu jākoriģē.
“Es to (Trampa retoriku) nesauktu par Krievijas naratīvu. Agrāk mēs esam redzējuši skarbāku retoriku. Jā, daži izteikumi neatbilst realitātei, un, protams, ir vieta korekcijām,” ceturtdien, 20.februārī, “Žinių Radijas” radio sacīja Budris.
Viņa komentāri sekoja Trampa uzbrukumam Zelenskim, kurā viņš vainoja viņu Maskavas iebrukumā un nosauca viņu par “diktatoru bez vēlēšanām”.
Pēc Budra teiktā, viens no šādiem nekorektiem apgalvojumiem ir tas, ka ASV sniedz Ukrainai ievērojami lielāku palīdzību nekā Eiropa.
“Tas vienkārši neatbilst faktiem. Mums ir visa statistika, un mēs zinām, ka Eiropa ir sniegusi par aptuveni 30% lielāku palīdzību,” sacīja Budris.
Viņš paskaidroja, ka, lai gan Vašingtona ir sniegusi lielāku militāro palīdzību Kijivai, kopumā Eiropas valstis ir sniegušas lielāku atbalstu absolūtā izteiksmē.
Budris arī norādīja, ka Tramps ir izteicis maldinošus apgalvojumus par Zelenska popularitāti un par to, kurš ir atbildīgs par karu Ukrainā.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ir kritizējis Trampu par Ukrainas prezidenta Zelenska nodēvēšanu par diktatoru, raksturojot to kā mēģinājumu izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā kapitulētu.
Kā nesen ieceltais Minhenes Drošības konferences konsultatīvās padomes loceklis, Landsberģis izteica pieņēmumu, ka vienošanās starp Trampu un Krievijas prezidentu Putinu, visticamāk, jau ir noslēgta.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Petrs Auštrevičs (Petras Auštrevičius) brīdina, ka, Trampam un viņa administrācijai novirzot vainu prom no Maskavas, Eiropai būtu jārīkojas izlēmīgi.
“Vienīgā reakcija ir skaidra – mēs neļausim sevi nomīdīt un neļausim Ukrainu paverdzināt. ES ir jācīnās pret dezinformāciju, bet, pats galvenais, jānodrošina pēc iespējas spēcīgāks militārais un finansiālais atbalsts, īpaši, ja ASV palīdzība tiks pārtraukta, vai samazināta,” intervijā BNN sacīja EP deputāts.
Pēc viņa teiktā, nav šaubu, ka ASV un teroristiskās Krievijas prezidenti drīzumā tiksies uz jaunu sarunu kārtu.
“Eiropai jābūt gatavai. Pat ja ne vienprātīgi, tai ir jāreaģē stingri un izlēmīgi. Ukrainas un visas Eiropas nākotni noteiks paši eiropieši. Trampa administrācija un Kremlis vēlas panākt risinājumu uz Ukrainas rēķina – tas ir nepieņemami,” uzsvēra Auštrevičs.
Eiroparlamentārietis uzskata, ka ES ir steidzami jāsniedz militāra palīdzība daudz lielākā apjomā. Paredzams, ka Eiropas Komisija nākamnedēļ paziņos par jaunu apjomīgu palīdzības paketi.
Auštrevičs uzskata, ka ES nekavējoties jāaiztur un jāizmanto vairāk nekā 200 miljardi eiro Krievijas centrālo banku aktīvos, kas atrodas Eiropas bankās, lai finansētu Ukrainas aizsardzību.
Deputāts saka, ka ES būtu jāizpēta alternatīvi finansējuma avoti, piemēram, Norvēģijas valsts ieguldījumu fonds, kas nesen uzrādīja rekordlielus ienākumus. Norvēģija varētu sniegt ieguldījumu reģionālajā drošībā apmaiņā pret plašāku sadarbību Ziemeļeiropas interešu jomā.
Sarunā ar BNN EP deputāte Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė) salīdzināja pašreizējo situāciju ar 1938.gada Minhenes līgumu, brīdinot, ka eiroatlantiskā alianse piedzīvo fundamentālas pārmaiņas: “Ēra, kad Eiropas drošību galvenokārt garantēja ASV, ir beigusies. Eiropai ir jāpārdomā sava pieeja – un tā jau to dara.”
“Šobrīd Eiropa viena pati nevar aizsargāties pret Krieviju. Tas ir fakts. Taču mums ir jārīkojas nekavējoties un jānosaka, kā mēs piedalīsimies Eiropas Aizsardzības savienības izveidē. Vai mēs tikai vērosim, kā to veido citi, vai arī uzņemsimies vadību? Šis jautājums nav tikai prezidentam – tas ir jautājums visiem politiskajiem līderiem, kas apgalvo, ka ir proeiropeiski noskaņoti,” sacīja Juknevičiene.
“Atbildes vēl nav skaidras. Bet viens ir skaidrs – viss ir atkarīgs no Ukrainas,” viņa secināja.
Pēc ģenerāļa Tutkus teiktā, vēl ir pāragri spriest par to, kāds būs miera plāns Ukrainai. Tomēr viņš uzskata, ka ASV un Krievijas delegācijas Saūda Arābijā jau ir panākušas pamata vienošanos.
“Tomēr slikts miers vienmēr ir labāks par labu karu. Divām kodolenerģijas lielvarām – ASV un Krievijai – ir labāk iesaistīties dialogā, nevis vicināt ieročus,” uzsvēra Tutkus.
“Es saprotu, ka daudziem kara kurināšana joprojām šķiet vēlamākā pieeja. Taču mums ir nepieciešams paskatīties uz realitāti: Krievija visā 2024.gadā Ukrainā ir gājusi uz priekšu visās frontēs, un tagad tās rokās ir nepārprotams pārsvars. Bez papildu finansējuma un atbalsta no ASV puses kara turpināšana diemžēl Ukrainai nozīmē turpmākus teritoriālos zaudējumus,” piebilda Tutkus, uzstājot, ka “Krievija pēc pieaugošajiem zaudējumiem Ukrainā ne tuvu nav spējīga uzsākt jaunu karu”.
