Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Vai viens azartspēļu cienītājs var satricināt visu valsts finanšu sistēmu?
Par šādiem gadījumiem mēs mēdzam dzirdēt no Rietumvalstīm, bet tagad Lietuvai ir savs varonis – Šarūns Stepukonis (Šarūnas Stepukonis), kurš, kā tiek apgalvots, privātā kapitāla investīciju uzņēmumam “BaltCap” ir nospēlējis 16 miljonus eiro, un šis skaitlis varētu sasniegt pat 25-26 miljonus eiro.
Šis bēdīgi slavenais varonis un viņa darbi jau ir negatīvi ietekmējuši Lietuvas pensiju fondus un Nacionālā stadiona būvniecību Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Lietuvas prokurori pagājušā gada novembrī sāka pirmstiesas izmeklēšanu par Stepukoni, kurš bija arī uzņēmuma “Vilniaus Daugiafunkcis Kompleksas” izpilddirektors – uzņēmums, kas piedalās Viļņas Nacionālā stadiona būvniecībā.
Tiesa 10.decembrī kā pagaidu pasākumu iesaldēja Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.
Lai gan visa uzmanība tiek pievērsta šķietamajam vaininiekam Stepukonim, runā, ka viņš atrodas Ukrainā un nav sasniedzams.
Skandāla pilnbriedā Lietuvas banka, valsts galvenā finanšu uzraugošā iestāde, steigšus paziņoja, ka valsts pensiju fondu sistēma ir stabila.
“Vērtējot iespējamo bezprecedenta zādzību no “BaltCap”, Lietuvas banka vēlas norādīt, ka šis gadījums ir saistīts ar “BaltCap” darbinieka iespējamo noziedzīgo darbību, nevis ar ieguldījumiem vai pensiju sistēmu,” teikts Lietuvas centrālās bankas trešdienas, 31.janvāra, paziņojumā.
Uzņēmums “BaltCap” ir reģistrēts Igaunijā, un tas atrodas Igaunijas centrālās bankas jurisdikcijā.
Lietuvas bankas Finanšu pakalpojumu un tirgu uzraudzības departaments norāda, ka Lietuvas finanšu iestādes sadarbojas ar Igaunijas kolēģiem.
Departaments apliecināja, ka Lietuvas pensiju fondi ir drošībā.
Igaunijā reģistrētā “BaltCap Infrastructure Fund”, kura partneris un pārvaldnieks bija Stepukonis, investoru sarakstā ir “Eiropas Investīciju banka” (EIB), “Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka” (ERAB), “Ziemeļvalstu Vides finansu korporācija” (NEFCO) un Baltijas pensiju fondi.
EIB un ERAB “BaltCap Infrastructure Fund” (BInF) ir ieguldījušas 20 miljonus eiro, bet NEFCO – 2,3 miljonus eiro.
Investoru sarakstā ir arī visi lielākie Baltijas valstu pensiju fondi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība un citi investori.
Tiek uzskatīts, ka Stepukona darbības rezultātā Igaunijas pensiju fondi ir zaudējuši vairākus miljonus eiro.
Iespējamā piesavināšanās ir skārusi arī Lietuvas pensiju fondus, jo “Swedbank” un SEB pensiju fondi kopš 2017.gada ir investējuši “BaltCap”.
“Runājot par Lietuvas finanšu tirgus dalībniekiem, ir zināms, ka “SEB Investiciju Valdymas” un “Swedbank Investiciju Valdymas” ir investējuši BInF. Tāpat ir zināms, ka iespējamā zādzība ietekmēja minēto uzņēmumu pārvaldītos pensiju fondus ne tikai Lietuvā, bet arī citās Baltijas valstīs,” norādīja centrālā banka.
Tā piebilda, ka pensiju fondu ieguldījumi “BaltCap” atbilst vispārpieņemtajai praksei un prasībām.
BInF pārvaldītie uzņēmumi ir iesnieguši prasību Viļņas apgabaltiesā
pret “Olympic Casino Group Baltija” un tā Igaunijas akcionāru “OB Holding 1”, pieprasot atmaksāt finanšu aktīvus 16,6 miljonu eiro vērtībā un atlīdzināt zaudējumus.
“Olympic Casino Group Baltija” (OCGB) izpilddirektors Tomass Palevičus (Tomas Palevičius) Lietuvas ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka viņš var apliecināt, ka arī šajā konkrētajā gadījumā tika ievērotas spēkā esošajos tiesību aktos noteiktās procedūras.
“Azartspēles tika spēlētas tiešsaistē bezskaidrā naudā ilgstošā laika periodā, un nauda tika pārskaitīta uz azartspēļu kontu no kontiem finanšu iestādēs, kas darbojas Lietuvā, un naudas izcelsme tika apstiprināta,” viņš tika citēts.
Azartspēļu kontroles iestādes Likumdošanas, personāla un vispārējo lietu nodaļas vadītājs Arnolds Dilba (Arnoldas Dilba) sacīja, ka pašlaik likums neļauj azartspēļu rīkotājiem apturēt spēlētājus, ja viņiem ir aizdomas par to, ka spēlētāji ir atkarīgi no azartspēlēm un izmanto negodīgi iegūtu naudu.
Eiropas Prokuratūra (EPPO) paziņoja, ka tā ir pārņēmusi arī kontroli pār pirmstiesas izmeklēšanu par Stepukoņa iespējamo līdzekļu piesavināšanos, apstiprināja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.
Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras informāciju
izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Kriminālkodeksa 183.panta 3.punktu, lai noskaidrotu precīzus iespējamās noziedzīgās darbības apstākļus. Minētais pants paredz naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem par ļoti lielas vērtības mantas piesavināšanos.
Simons Gustains (Simonas Gustainis), viens no četriem “BaltCap” vadošajiem partneriem, biznesa laikrakstam “Verslo žinios” pastāstīja, ka bijušais partneris (Stepukonis) bija saņēmis “BaltCap” uzticību un plašas pilnvaras, kas viņam ļāvušas izveidot sarežģītu sistēmu, kā apiet drošības pasākumus un pārbaudes, lai organizētu līdzekļu noņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.
Viļņas pašvaldība apstiprināja, ka ir saņēmusi vēstuli no Nacionālā stadiona koncesionāra, uzņēmuma “Vilniaus Daugiafunkcis Kompleksas”, kurā teikts, ka, neraugoties uz situāciju “BaltCap”, uzņēmums centīsies laikus pabeigt projektu.
Ēvalds Petrausks (Evaldas Petrauskas), bijušais “Palangos kredito unija”, Lietuvas Palangas pilsētas kredītiestādes vadītājs, BNN uzrunāts, sacīja, ka
” tas viss stāsts izklausās ļoti aizdomīgi”.
“Kādā dzīves posmā man bija tieša pieredze azartspēļu biznesā. Cik man zināms, kazino pakalpojumu sniedzēji klientam nosaka noteiktu limitu, cik daudz var zaudēt. Es nevaru izslēgt, ka šajā gadījumā ir notikusi naudas atmazgāšanas shēma. Dažu kazino uzņēmumu gada apgrozījums atbilst “BaltCap” vadītāja zaudētajai summai, tāpēc nevar izslēgt slepenu vienošanos,” Petrausks uzsvēra aģentūrai BNN.
