Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc putnu gripas A(H5N1) vīrusa uzliesmojuma konstatēšanas dējējvistu vidū mājputnu fermā “Vilkyčių paukštynas” Šilutes rajonā, Lietuvas rietumos, pieaug ne tikai mājputnu audzētāju, bet arī sabiedrības veselības iestāžu un iedzīvotāju bažas.
Tomēr pagaidām šķiet, ka situācija tiek kontrolēta.
“Uz šodienu esam reģistrējuši slimības uzliesmojumu tikai Šilutes rajonā un atraduši vienu beigtu gulbi Lietuvas dienvidos. Pārbaudes parādīja, ka arī tas bija inficēts ar putnu gripu. Kopumā “Vilkyčių” fermā ir nokautas 46 tūkstoši dējējvistu,” BNN sacīja Lietuvas Putnkopības asociācijas (LPA) direktors Gitis Kauzons (Gytis Kauzonas).
Šilutes rajona mērs Vītauts Laurinaitis (Vytautas Laurinaitis) LRT pastāstīja, ka pēc Nacionālā krīžu vadības centra (NKVC) sanāksmes tika veikti reaģēšanas pasākumi, tostarp slēgti piebraucamie ceļi uz šo vietu. Pēc mēra teiktā, fermā atradās 250 000 dējējvistu.
Ap inficēto saimniecību Šilutes rajonā ir izveidota 10km aizsardzības un uzraudzības zona.
Šajā zonā visām mājputnu fermām bez īpašas Klaipēdas reģionālā biroja Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta (VMVT) atļaujas aizliegts transportēt dzīvus putnus, kautķermeņus vai mājputnu produktus uz citām vietām.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) savā tīmekļa vietnē norāda, ka vienmēr, kad putnu gripas vīrusi cirkulē mājputnu vidū, pastāv atsevišķu inficēšanās gadījumu un nelielu cilvēku grupu saslimšanas gadījumu risks, kas rodas, ja cilvēki saskaras ar inficētiem mājputniem vai inficētu vidi.
Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs, kas atrodas Veselības ministrijas pakļautībā, ir paziņojis, ka bīstamā putnu gripas vīrusa ierobežošana dējējvistu fermā Šilutes rajonā ir pabeigta.
Saimniecība darbību varēs atsākt tikai pēc rūpīgas dezinfekcijas, tīrīšanas un mazgāšanas, kas var aizņemt līdz pat mēnesim. Valsts Pārtikas un veterinārais dienests (VMVT) atcels ierobežojumus tikai pēc tam, kad būs apstiprināts, ka vīrusa pēdas nav palikušas.
Pašlaik notiek citu tuvējo putnkopības saimniecību uzraudzība un pagaidām nav jaunu aizdomu par vīrusa izplatīšanos.
Lietuvas galvenais veterinārārsts Vaidots Ķuduls (Vaidotas Kiudulas) norāda, ka sākotnējie novērtējumi liecina, ka vīruss varētu būt nonācis saimniecībā, atnesot to no jau inficētajiem apgabaliem Polijā, kur līdz šim apstiprināti 14 augsti patogēnās putnu gripas (APPG) uzliesmojumi.
Pēdējie uzliesmojumi tika konstatēti Pulavi, Tarnovske Guri, Klučborkas, Lubliņecas un Guras apriņķī. Skartās saimniecības tika izolētas, un inficētie putni un produkti – iznīcināti.
“Situācija Polijā patiešām ir ļoti satraucoša. Valsts katru dienu reģistrē putnu gripas gadījumus, un tie tuvojas mūsu robežai,” BNN uzsvēra Kauzons.
Turklāt pēc viņa teiktā, Ņūkāslas slimība – ļoti lipīga vīrusu infekcija, kas skar putnus – nesen pēc gandrīz 50 gadu pārtraukuma atkal parādījusies Polijā.
Sākotnējais slimības uzliesmojums tika apstiprināts 2023.gada jūlijā kādā komerciālā saimniecībā Podlases vojevodistes Bjalistokas apriņķī, kurā tika turētas aptuveni 43 410 kaušanai paredzētas vistas. Pēc tam tika konstatēti trīs papildu uzliesmojumi tuvējās saimniecībās.
Slimība 2024.gada beigās ar pastiprinātu smaguma pakāpi uzliesmoja no jauna. No 2024.gada 13. līdz 22.decembrim tika ziņots par pieciem jauniem slimības uzliesmojumiem Podlases un Mazovijas vojevodistē. Slimības skartās saimniecības bija dažāda lieluma, lielākajā no tām tika turētas līdz 447 218 kaujamās vistas. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, kopumā bija jānokauj vairāk nekā 900 000 putnu.
“Tiek uzskatīts, ka mājputniem tas ir vēl postošāks nekā A(H5N1) vīruss,” teica asociācijas vadītājs.
Lietuvas mājputnu audzētāji ir piesardzīgi un cer, ka tas viņus neietekmēs.
“Protams, ziņas par Šilutes fermu ir ļoti satraucošas, un visi mājputnu audzētāji, arī es, veicam piesardzības pasākumus. Trīs reizes pieklauvēsim – pagaidām mūsu saimniecību tas nav skāris,” BNN sacīja mājputnu audzētājs Gints Cimakausks (Gintas Cimakauskas).
Lauksaimniecības uzņēmuma “Ginkūnu paukštynas”, kas arī audzē dējējvistas, vadītājs Mindaugs Kavaļausks (Mindaugas Kavaliauskas) piekrita, ka mājputnu audzētāji pašlaik ir noraizējušies.
Ja notiktu katastrofa, bez valsts atbalsta, atgūšanās būtu ārkārtīgi grūts uzdevums, viņš sacīja.
“Diemžēl zaudējumi ir neizbēgami. Apdrošinātāji izvairās segt zaudējumus tādos gadījumos kā putnu gripa. Tāpēc “Vilkyču” saimniecība var cerēt uz kaut kādu kompensāciju no Zemkopības ministrijas,” saka Kauzons.
Zemkopības ministrija ir paziņojusi, ka tā sedz līdz pat 100% zaudējumus, kas radušies lopu īpašniekiem, kuri pienācīgi ievēro biodrošības pasākumus. Kompensāciju piemēro ļoti lipīgu dzīvnieku slimību, tostarp putnu gripas, uzliesmojumu gadījumos.
Kauzons apgalvo, ka Lietuvā ir aptuveni simts mājputnu fermas.
Lietuva nevar aizliegt mājputnu un ar mājputniem saistīto produktu importu no ES valsts, kurā konstatēta putnu gripa. Un tirdzniecības ierobežojumi attiecas tikai uz konkrētām zonām ES valstīs, kuras skārusi putnu gripa.
Tāpēc mājputnu audzētājiem personīgi jāuzņemas atbildība par drošības pasākumu ievērošanu. Gan Polijas, gan Lietuvas regulatīvās iestādes izsniedz pārvadāšanas atļaujas tikai mājputniem no saimniecībām, kas atrodas ārpus skartajām teritorijām.
“Tirdzniecības attiecības starp Lietuvu un Poliju ir ciešas, tāpēc putnu gripas uzliesmojumi Polijā, kas strauji izplatījušies un radījuši ekonomiskus zaudējumus, ir nopietns drauds Lietuvas putnkopības nozarei. Tāpēc gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas tirgojas ar Poliju, būtu rūpīgi jāizvērtē risks, kas saistīts ar mājputnu gaļas vai produktu, kas varētu būt vīrusa pārnēsātāji, importu. Tāpat būtu jāizvērtē Polijas putnkopības saimniecību apmeklējumi,” paziņojumā presei norāda Zemkopības ministrijas (ŽŪM) Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas un pārtikas rūpniecības departamenta direktors Sauļus Jašus (Saulius Jasius).
Zemkopības ministrija aicina mājputnu turētājus saglabāt modrību, izvērtēt iespējamos riskus un rūpīgi apsvērt, vai ir lietderīgi importēt mājputnus no Polijas.
Tāpat tiek ieteikts uz laiku atturēties no saimniecību apmeklēšanas šajā valstī.
Infekcijas slimību uzliesmojumi nopietni ietekmē saimniecības, radot ievērojamus zaudējumus, palielinot spriedzi visā nozarē un radot finansiālu slogu valstij. Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot visus iespējamos drošības pasākumus un ieteikumus.
Saistībā ar putnu gripas uzliesmojumu daži brīdināja, ka tas varētu paaugstināt vistu olu cenas, taču Kauzons tam nepiekrīt.
“Slimības uzliesmojums bija vietējs. Turklāt cenas vairāk ietekmē jaunā, vistām draudzīgākā un ilgtspējīgākā audzēšanas prakse – nozare atsakās no vistu audzēšanas būros,” sacīja Kauzons.
Eiropas Savienība (ES) ir ierosinājusi aizliegt būru izmantošanu lauksamniecībās, un līdz 2027.gadam ir paredzēts ieviest pilnīgu būru aizliegumu.
Saskaņā ar PVO datiem no 2003.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 12.decembrim no piecām Klusā okeāna rietumu reģiona valstīm kopumā ir ziņots par 261 cilvēku inficēšanās gadījumu ar putnu gripas A(H5N1) vīrusu. No šiem gadījumiem 142 gadījumi bija letāli, tādējādi mirstības rādītājs (CFR) bija 54%, norāda PVO.
