Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas pašvaldību vēlēšanas izrādījušas ļoti veiksmīgas sociāldemokrātiem (18% no kopējā balsu skaita), kuri parlamentā ir opozīcijā, un viņiem seko valdības priekšgalā esošā konservatīvā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) (16%).
Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība ir trešie ar 9% balsu, un 7% vēlētāju savu balsi atdevuši par Liberālo kustību. Bijušā premjerministra Sauļa Skverneļa (Saulius Skvernelis) vadītā Demokrātiskā savienība Lietuvai ieguvusi 6,6% balsstiesīgo atbalstu. Brīvības partija palikusi bešā, ja runā par mēra krēsliem, tomēr Viļnas jaunajā domē tai būs deviņas vietas.
Eksperti norāda, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti parāda, kādas ir partiju izredzes nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Lietuvas politikas eksperts Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius) BNN sacīja: «Man lielākais pārsteigums ir Skverneļa partijas, kas dibināta vien pirms dažiem gadiem un aptaujās stabili bija primajā trijniekā, neveiksme vēlēšanās un tas, ka šī partija neieguva nevienu vietu Viļņas domē. Tikmēr konservatīvajiem veicās diezgan labi, ņemot vērā nelabvēlīgo situāciju – karu, pandēmijas sekas un skandālu [janvāra beigās atkāpās konservatīvo parlamentārietis, kurš apsūdzēts seksuālos noziegumos pret nepilngadīgo – L.J.].»
Sociāldemokrātu partijas līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė) pirmdien, 6.martā, paziņoja, ka viņas partija ir uzvarējusi Lietuvas pašvaldību vēlēšanās.
«Es varu ar pārliecību sacīt, ka mēs, sociāldemokrāti, esam uzvarējuši šajās vēlēšanās, jo jau pirmajā vēlēšanu kārtā desmit no ievēlētajiem mēriem ir mūsējie, kas divreiz vairāk nekā 2019.gada vēlēšanās,»
Blinkevičūte sacīja preses konferencē.
Partijai būs arī visvairāk vietu pašvaldību domēs: 357 krēsli 60 pašvaldībās, kas ir par 100 vietām vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Vēl 14 sociāldemokrātu kandidāti pretendēs uz pašvaldību vadītāja vietām 18.martā plānotajā otrajā vēlēšanu kārtā.
Lai gan Blinkevičūte sacīja, ka sociāldemokrātu uzvara pašvaldību vēlēšanās ir būtiska arī parlamentu vēlēšanu iznākumam, ir cilvēki, kas uzskata, ka viņa nav pat pakustinājusi mazo pirkstiņu uzvaras labā. Kāds Klaipēdas sociāldemokrāts BNN norādīja: «Kā eiroparlamentāriete, viņa visu laiku atrodas Briselē. Šopavasar ir paredzēts sociāldemokrātu kongress, un esmu pārliecināts, ka viņas līderes pozīcijas izaicinās citi spēcīgi sociāldemokrāti, piemēram, viņas vietnieks un Jonavas mērs Mindaugs Sinkevičs (Mindaugas Sinkevičius). Viņam noteikti ir labas izredzes. Klīst baumas, ka Blinkevičūte vēlas turpināt karjeru Eiropā, un nejūt aicinājumu iepeldēt skarbajos nacionālās politikas ūdeņos.»
Kopumā 26 pašvaldībās izdevies ievēlēt mērus jau pirmajā vēlēšanu kārtā, tostarp arī Kauņā. Tikmēr 34 pašvaldības, kurās neviens no kandidātiem neguva vismaz 50% vēlētāju atbalstu, izvēlēsies vadītāju vēlēšanu otrajā kārtā.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā otrajā kārtā sacentīsies līdzšinējais pilsētas vicemērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) un Artūrs Zoka (Artūras Zuokas), kurš mēra krēslu ieņēma no 2000. līdz 2007.gadam, un pēc tam no 2011. līdz 2015.gadam. Saskaņā ar Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Benkunsks ieguva 30,79% vēlētāju balsis, savukārt Zoka – 21,4%.
Trešajā vietā Viļņā ar 10,65% palika bijušais konservatīvo parlamentārietis Mīkols Majausks (Mykolas Majauskas), kuru TS-LKD nesen izslēdza no savām rindām, un viņam uzreiz seko Brīvības partijas kandidāts Toms Vītauts Raskevičs (Tomas Vytautas Raskevičius) ar 9,91% vēlētāju atbalstu. Valdemārs Tomaševskis (Waldemar Tomaszewski) no Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības (LPVA-KĢS) ieguvis 8,51% balsu.
TS-LKD kopumā ieņems visvairāk vietu Viļņa domē (19 no 51 vietas), deviņas vietas ieguvusi partija Brīvība un taisnīgums, un vēl deviņas vietas pienākas liberālajai Brīvības partijai. LPVA-KĢS ieguvusi septiņas vietas, sociāldemokrāti tikai četras, un vēl trīs vietas pienākas Nacionālajai aliansei, kas pašvaldību vēlēšanās piedalījās pirmo reizi.
Girņus sacīja:
«Domāju, ka konservatīvo kandidāta izredzes uzvarēt Viļņā ir labas. Īpaši tādēļ, ka Brīvības partija, koalīcijas jaunākais partneris Seimā, noteikti viņu atbalstīs.»
Kauņā līdzšinējais pilsētas mērs Visvalds Matijošaits (Visvaldas Matijošaitis) guva vieglu uzvaru, iegūstot 60% balsu. Viņa tuvākais konkurents Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības ieguva 13% balsu. Matijošaita vietējai partijai Vienotā Kauņa būs arī vietu vairākums domē – 26 no 41 vietas. Nākamo lielāko grupu veido TS-LKD ar astoņām domnieku vietām.
Klaipēdā marta vidū par vēlētaju balsīm otrajā kārtā sacentīsies bijušais Klaipēdas ostas vadītājs Arvīds Vaitkus (Arvydas Vaitkus), kurš vēlēšanās piedalās no vietējās partijas Uzticīgi Klaipēdai, un konservatīvo pārstāvis Audrjus Petrošus (Audrius Petrošius). Vaitkus pirmajā kārtā ieguva 24% balsu, savukārt Petrošus – 21% balsu. Līdzšinējais pilsētas mērs Vītauts Grubļausks (Vytautas Grubliauskas) palika piektais, un līdz ar to pēc trim amatā pavadītiem termiņiem mēra krēslu atstās.
Lai gan vēlēšanās piedalījās mazāk nekā 50% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, tās pēdējo divdesmit gadu laikā ir labākais rādītājs. Saskaņā ar Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem svētdien nobalsoja 39,56% balsstiesīgo, savukārt agrajā balsošanā pirms vēlēšanām – 9,41%, kas kopējo vēlēšanu dalībnieku skaitu paceļ līdz 48,97% no visiem balsstiesīgajiem.
Jaunie Lietuvas pašvaldību mēri un domnieki piedzīvos izmaiņas savā darbā, saskaņā ar pērn jūnijā pieņemto jauno likumu par pašvaldībām. Turpmāk mēri kļūs par izpildvaras pārstāvjiem, un vairs neietilps pašvaldības domē. Tajā pašā laikā mēri turpinās organizēt domes tikšanās, un viņiem būs veto tiesības. Mēri arī būs atbildīgi par pašvaldības budžeta sastādīšanu.
