BNN pēta | Tikai 8% Lietuvas darba devēju atbalsta četru dienu darba nedēļu, taču pārmaiņas ir nenovēršamas

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Gandrīz pirms simts gadiem leģendārais amerikāņu automobiļu ražotājs Henrijs Fords (Henry Ford) saskatīja ieguvumus no īsākas darba nedēļas un saviem darbiniekiem samazināja darba nedēļu no 48 uz 40 stundām, taču 2024.gadā tikai 8% Lietuvas darba devēju atbalsta četru dienu darba nedēļu, liecina Nodarbinātības dienesta veiktās darba devēju aptaujas rezultāti.

“Diskusijas par četru dienu darba nedēļu rosina ne tikai tehnoloģiskais progress. Pēc Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem lielākā daļa cilvēku ir sapratuši to, cik svarīgs ir darba un privātās dzīves līdzsvars, izvērtējuši savu karjeras ceļu un saistībām pret darba devējiem atvēlēto vietu savā dzīvē. Tomēr darba devējiem šāds jaunievedums vēl nešķiet pievilcīgs,” paziņojumā presei norāda Nodarbinātības dienesta direktore Inga Balnanosiene (Inga Balnanosienė).

No četriem avotiem, kurus uzrunāja BNN raksta sagatavošanai, tikai viens – Vilma Vaitiekunaite (Vilma Vaitiekunaitė), jaunuzņēmuma “Skyllence”, kas ir čarterreisu brokeris un uzņēmuma “Avia Solutions Group” (ASG), kas ir viens no lielākajiem un visstraujāk augošajiem pilna spektra risinājumu sniedzējiem pasažieru un kravu aviokompānijām visā pasaulē, grupas locekle, atzina, ka viņa kā ASG Komunikācijas departamenta vadītāja ir strādājusi četru dienu darba nedēļas režīmā un tagad kā “Skyllence” vadītāja ļauj saviem darbiniekiem pašiem kontrolēt savu darba grafiku.

“Mūsu elastīgums palīdz mums pašiem sevi izcelt darba tirgū. Esmu novērojusi, ka mūsdienās daudzi jaunieši dod priekšroku darba devējiem, kas var piedāvāt četru dienu darba nedēļu,” aģentūrai BNN sacīja Vaitiekunaite.

Aptaujā vairāk nekā puse (54%) darba devēju norādīja, ka neatbalsta

ideju par īsāku darba nedēļu. Lielākā daļa no tiem darbojas transporta un noliktavu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, būvniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Pagaidām šī ideja starp daudziem darba devējiem, jo īpaši reģionos, nav guvusi plašu atbalstu.

“Oficiāla diskusija par šo jautājumu vēl nav notikusi, bet es pieļauju, ka, ja tā kādreiz notiktu, lielākā daļa vietējo uzņēmēju būtu nobažījušies par zemāku produktivitāti un augstākām darbaspēka izmaksām.” Marjus Juciks (Marius Jucikas), Tauraģes apgabala uzņēmēju asociācijas (TAVA) priekšsēdētājs, sacīja aģentūrai BNN.

Viņš piebilda: “Tomēr pārmaiņas agri vai vēlu pienāks. Ja atskatāmies vēsturē, redzam, ka vēl pirms simts gadiem pat maziem bērniem bija jāstrādā, kas, raugoties no šodienas perspektīvas, ir neiedomājami.”

Kauņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras Biznesa sabiedrības departamenta vadītāja Vera Mileikiene (Vera Mileikienė) aģentūrai BNN sacīja, ka neatbalsta četru dienu darba nedēļas iniciatīvu.

“Pašlaik mūsu ekonomika nav tik spēcīga, lai to īstenotu.

Izvirzītie aizsardzības mērķi vien prasa milzīgus resursus,” viņa uzsvēra.

Tikmēr Klaipēdas Rūpnieku asociācijas administrācijas direktore Jolanta Girdvaine (Jolanta Girdvainė) aģentūrai BNN sacīja, ka vietējie darba devēji par šo tēmu vēl nav aptaujāti. Taču, atsaucoties uz asociācijas ikgadējo Atbildīga biznesa balvu pasniegšanas ceremoniju, viņa teica, ka ir pamanījusi, ka daudzi no apbalvotajiem uzņēmumiem piedāvā ļoti elastīgu darba laiku gan attālināti, gan birojā un ka

daži no tiem jau piedāvā četru dienu darba nedēļu.

“Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, līdz uzņēmumi pāries uz četru dienu darba nedēļu,” pārliecināti teica Girdvaine.

Pašlaik “Skyllence” izpilddirektore Vaitiekunaite noteikti rāda piemēru.

“Elastīgums un četru dienu darba nedēļa dod mums konkurētspēju, pieņemot darbā ambiciozus un talantīgus jauniešus. Es noteikti esmu par to,” viņa uzsvēra.

Taču daži citi lieli uzņēmēji, piemēram, Lietuvas Brīvā tirgus institūta prezidente Jeļena Ļeontjeva, uzskata, ka tēma par īsāku darba nedēļu jau ir saindējusi darba kultūru.

“Jauno ideju galvenokārt atbalsta jaunieši

(pat divi no trim jauniešiem) un, kas ir interesanti, bezdarbnieki. Līdz šim jaunieši ir mācījušies ar cerību atrast savu sapņu profesiju, sapņu uzņēmumu, sapņu darbu. Populārs vadmotīvs bija ideja, ka hobijs var pārtapt par darbu un tad “nekad nebūs jāstrādā”. Cerība, ka varēs strādāt četras dienas nedēļā, maina profesionālo mērķu trajektoriju. Tas mūsu sapņus virza vienā virzienā – atrast darbu, kurā būtu jāstrādā mazāk, vai pieprasīt šādas tiesības no politiķiem. Īsas darba nedēļas utopija kļūst populāra laikā, kad Lietuvai jāatjauno ekonomiskās produktivitātes rezerves un jāveicina darba kultūra, kas sekmētu šīs produktivitātes palielināšanos. Galu galā, kamēr algas pieauga par simtiem procentu, produktivitāte palielinājās tikai par desmitiem procentu,” viņa nesen sacīja portālam “delfi.lt”.

Tam nepiekrīt Lietuvas parlamenta Seima Demokrātu savienības “Par Lietuvu” deputāts Toms Tomiļins (Tomas Tomilinas), kurš savā komentārā arī portālam “delfi.lt” norādīja, ka viņa priekšlikums ir nevis vienkārši īsāka darba nedēļa, bet gan

“jēgpilni saīsināts darba laiks”, kad piektā diena tiek veltīta mācībām un attīstībai.

“Ideāli būtu pieņemt Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības direktīvu, kas nodrošinātu, ka vismaz vienu dienu nedēļā katram strādājošajam vai pašnodarbinātajam ir tiesības uz kvalifikācijas vai sociālās kompetences paaugstināšanas kursiem, kurus apmaksā darba devējs vai valsts,” uzskata deputāts.

Nodarbinātības dienesta aptaujā

darba devēji, kuri neatbalsta īsāku darba nedēļu, saskata vairāk trūkumu nekā priekšrocību

šādai darba organizācijai. Lielākā daļa no viņiem uzskata, ka darba nedēļas saīsināšana apgrūtinātu darba organizāciju (60% darba devēju piekrīt šim apgalvojumam), un četru dienu darba nedēļa nav piemērota viņu darbības jomai (77%). Šie darba devēji nepiekrīt, ka īsāka darba nedēļa palielinātu produktivitāti vai palīdzētu samazināt uzņēmuma darbības izmaksas (katrs otrais darba devējs nepiekrīt iespējamajiem īsākas darba nedēļas ieguvumiem).

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visvairāk darba devēju, kuri uzskata, ka īsāka darba nedēļa atvieglotu talantu piesaisti, ir finanšu un apdrošināšanas, elektroenerģijas un gāzes apgādes, valsts pārvaldes un zinātnes un tehnikas nozarēs.

Nodarbinātības dienesta vadītāja Balnanosiene uzskata, ka tēma par īsāku darba nedēļu ir nonākusi aktīvo eksperimentu stadijā un

pārmaiņas, iespējams, ir neizbēgamas.

“Četru dienu darba nedēļa Apvienotajā Karalistē ir līdz šim vislabāk zināmā iniciatīva, pēc kuras 86% darba devēju apsvēra iespēju piemērot šo modeli praksē. Lietuvā pagaidām varam runāt tikai par atsevišķiem eksperimentiem, bet mēs novērojam, ka diskusiju posms kļūst aktīvāks,” viņa sacīja.

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas