BNN pēta | Vai Lietuvas jaunais Seims aizliegs “TikTok” un “Telegram” un ierobežos nepilngadīgo “Instagram” lietošanu?

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Pēc tam, kad ASV un Eiropas Komisija datu aizsardzības apsvērumu dēļ aizliedza savām amatpersonām izmantot “TikTok” dienesta ierīcēs, arī Lietuva pasteidzās brīdināt, ka nedrīkst izmantot Ķīnas video apmaiņas lietotni. Tā kā Rietumi arvien stingrāk vēršas pret “TikTok”, vai jaunais Lietuvas parlaments, Seims, vērsīsies ne tikai pret “TikTok”, bet arī pret “Telegram” un, iespējams, citām sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām?

BNN lūdza gan pašreizējiem, gan topošajiem Lietuvas likumdevējiem atbildēt, vai šādi aizliegumi būtu pareizi.

BNN viņiem arī jautāja, vai, sekojot dažu ASV štatu piemēram, arī Lietuvas nepilngadīgajiem būtu jāierobežo piekļuve “Facebook” un “Instagram” un jāpieprasa vecāku atļauja.

Bijušais aizsardzības ministrs, valdošās “Tēvzemes savienības” (TS-LKD) deputāts Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) aģentūrai BNN sacīja, ka viņš atbalsta “TikTok” lietotāju datu vākšanas, nevis pašas lietotnes aizliegšanu.

“Šāds aizliegums, iespējams, būs veltīgs. To varētu apiet, izmantojot programmatūru, kas palīdz izvairīties no jebkādiem ierobežojumiem,” viņš teica.

Tam piekrita arī Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas), uzņēmējs un 2024.-2028.gada Seima, Lietuvas parlamenta, deputāta kandidāts, kurš aģentūrai BNN pastāstīja, ka viņa 12 gadus vecais dēls nesen licis viņam pasmaidīt, atzīstot, ka viņam savu iecienītāko sociālo mediju platformu izmantošana nesagādās problēmas, ja aizlieguma dēļ tās kādreiz nevarēs lietot Lietuvas robežās.

“Viņš apgalvo, ka visa viņa klase izmanto VPN (pakalpojumu, kas šifrē interneta datplūsmu un aizsargā tiešsaistes identitāti), lai piekļūtu aizliegtajam saturam,” atzina Besagirsks, piebilstot:

“Vārda brīvība ir mūsu pamatvērtība, ar ko sākas demokrātiska valsts.

Es tiešām esmu pret jebkādiem aizliegumiem… Diemžēl vārda brīvības robežas sašaurinās, mēs redzam daudzus mēģinājumus – gan Rietumos, gan arī Lietuvā – to ierobežot dažādu iemeslu dēļ,” Besagirsks uzsvēra BNN.

Tomēr viņš piebilst, ka, domājot par sava dēla labklājību, viņš atbalstītu ierobežojumus nepilngadīgajiem izmantot “Facebook”, “Instagram” un dažas citas populāras sociālo mediju platformas.

Valdošās partijas TS-LKD deputāts un kandidāts uz jaunā Seima deputāta amatu, kas tiks vēlēts vēlāk šomēnes, Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) BNN pastāstīja, ka ir dzirdējis, ka cilvēku personas datus un informāciju var vākt ar lietotņu “TikTok” un “Telegram” starpniecību.

“Ja tas tā ir, tas var apdraudēt ne tikai šo personu, bet arī sabiedrības drošību. Tāpēc varētu apsvērt noteiktus ierobežojumus, bet attiecībā uz pilnīgu aizliegumu šobrīd nevaru būt simtprocentīgi pārliecināts, jo man ir pārāk maz informācijas par šo jautājumu. Savukārt attiecībā uz laika ierobežošanu, ko nepilngadīgie pavada sociālajos medijos – es sliecos atbalstīt šo pasākumu, lai vecāki varētu kontrolēt savu nepilngadīgo bērnu saturu “Facebook” un “Instagram”,” teica Skritulsks.

Vai viņš ir novērojis lietuviešu valodas pasliktināšanos, ko izraisījusi angļu valodas izplatība?

“Iespējams, aizliegumi būtu neefektīvi situācijas risināšanā, kas man nešķiet bīstama, mums ir jāveicina mūsu dzimtā valoda,” ir pārliecināts likumdevējs.

Opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības (LVŽS) deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) apgalvo, ka viņš ir pret jebkādiem aizliegumiem, kas saistīti ar informācijas izplatīšanu.

“Mēs esam tik smagi cīnījušies par savām brīvībām un vārda brīvību, bet diemžēl redzam arvien biežākus mēģinājumus tās ierobežot vai apspiest,” aģentūrai BNN sacīja Kepenis.

Likumdevējs tomēr sliecas novērst sociālo plašsaziņas līdzekļu kaitīgo ietekmi uz nepilngadīgajiem, nodrošinot viņiem vairāk iespēju iesaistīties dažādās aktivitātēs, arī sportā.

“Diemžēl angļu valoda jau ir nodarījusi lielu kaitējumu lietuviešu valodai. Es par to uztraucos. Manuprāt, mēs tuvojamies kritiskajam punktam. Mums patiešām ir jākopj sava valoda, sava kultūra un savas saknes. Daudz vairāk tagad nekā jebkad,” uzsvēra Kepenis.

2024.-2028.gada Seima deputāta kandidāts no partijas “Nemunas rītausma” Karolis Neimants (Karolis Neimantas) BNN skaidroja, ka viņam nav stingra viedokļa par “TikTok”, bet “Telegram” un “Signal” aplikācijas ir starp tām, kuras viņš vēlas bloķēt.

“Esmu par to publiski runājis “Delfi TV” debatēs kampaņas laikā. Es atbalstītu citu sociālo mediju lietotņu ierobežojumus personām, kas jaunākas par 14 gadiem,” sacīja Neimants.

Runājot par lietuviešu valodu, viņš uzskata, ka globālisms ir viens no lielākajiem faktoriem mūsdienu Rietumu pasaulē.

“Esmu priecīgs, ka mūsdienās cilvēki un jaunieši daudz agrāk apgūst angļu un citas valodas. Jo lielākas valodu zināšanas, jo lielākas perspektīvas dzīvē. Lietuviešu valodas pasliktināšanos es nemanu, ja vien to neparāda skolu rezultāti, tad tā savukārt ir problēma izglītības sistēmā,” uzsvēra kandidāts.

Lietuvas Zaļās partijas pārstāvis un 2024.-2028.gada Seima deputāta kandidāts Jons Viskonts (Jonas Viskontas) BNN atzina, ka vēl nav izlēmis par “TikTok” un “Telegram” lietotņu aizliegšanu.

“Domāju, ka pirms lēmuma pieņemšanas šis jautājums būtu jāapspriež kopā ar kiberdrošības un datu drošības speciālistiem.

Cilvēku tiesības uz saziņu garantē Konstitūcija, tāpēc tās nevajadzētu ierobežot. No otras puses, arī datu aizsardzība ir vērtība, kas mūsdienu pasaulē ir īpaši svarīga. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu iedzīvotāju dati noplūst un tiek izmantoti, lai manipulētu ar viņu izvēlēm,” viņš teica.

Valsts aizsardzības ministrijas Kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju politikas grupas vadītājs Antans Aleknavičus (Antanas Aleknavičius) ir brīdinājis, ka “TikTok” var radīt risku, jo tas, iespējams, ļauj Ķīnas izlūkdienestiem piekļūt lietotāju datiem. Tāpēc ministrija iesaka to neinstalēt vai, ja tā jau ir instalēta – dzēst no ierīcēm.

Runājot par ideju ierobežot “Facebook” un “Instagram” lietotņu lietošanu nepilngadīgajiem, Viskonts uzskata, ka šāds pasākums nebūtu pārāk efektīvs.

“Es uzskatu, ka skolēni ātri atrastu veidus, kā apiet ierobežojumu. Turklāt ir pieejami daudzi citi sociālie tīkli un video platformas, kas arī var attīstīt līdzīgu satura atkarību,” viņš uzsvēra.

Attiecībā uz dzimtās valodas situāciju – jā, lietuviešu sarunvaloda mainās, piekrīt Viskonts.

“Bet es domāju, ka mēs to neapturēsim ar likumdošanas regulējumu… Valoda reaģē uz mainīgo vidi. Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt, lai masu informācijas līdzekļos un plašsaziņas līdzekļos tiktu lietota pareiza lietuviešu valoda. Tāpat arī turpināt ieguldīt līdzekļus kultūras pieejamībā,” uzsvēra Lietuvas parlamenta deputāta kandidāts.

Brīvības partijas kandidāte uz Seima deputātes amatu Ana Staševičiene (Ana Staševičienė) BNN pauda viedokli, ka tehnoloģiju aizliegumi ir rūpīgi jāapsver.

“Ir svarīgi izvērtēt reālos draudus drošībai un labklājībai. Ja konkrētas atbildīgās iestādes konstatē, ka ir nodarīts kaitējums, būtu jāapsver regulējošie mehānismi. Tomēr lēmumi nedrīkst pārkāpt cilvēku tiesības un brīvības,” viņa teica.

Tomēr, būdama ļoti liberāla, viņa piekrīt, ka saprātīgs laika ierobežojums pusaudžiem “Facebook” un “Instagram” varētu būt noderīgs.

“Skolēni labāk sabalansētu savu laiku starp sociālajiem tīkliem un citām aktivitātēm. Tomēr ir svarīgi, lai ierobežojumi tiktu ieviesti līdztekus izglītības pasākumiem par atbildīgu interneta lietošanu. Jāņem vērā arī individuālās vajadzības un jānodrošina, lai ierobežojumi nepārkāptu skolēnu tiesības uz informāciju un vārda brīvību,” sacīja Staševičiene.

Piekrītot, ka angļu valoda arvien vairāk kļūst par daļu no jauniešu valodas, ko veicina angliski runājošā izklaides industrija, globalizācija un tehnoloģijas, viņa saka, ka, cenšoties popularizēt lietuviešu valodu, skolās jāattīsta lepnums par dzimto valodu, jāintegrē lietuviešu valoda jaunajās tehnoloģijās, jāorganizē kultūras pasākumi un jāveido kampaņas, uzsverot valodas nozīmi un skaistumu.

Audrone Balnioniene (Audronė Balnionienė) no Liberālās partijas uzskata, ka tādu platformu kā “TikTok” vai “Telegram” aizliegšana nebūtu “gudrs lēmums”.

“Īpaši šajā laikmetā ir nepieciešams veidot izglītojošas programmas un veicināt iedzīvotāju izpratni par sociālo tīklu drošu lietošanu. Ir nepieciešams publiski izplatīt informāciju par iespējamo kiberuzbrukumu modeļiem, to kontroli un propagandas metodēm,” sacīja Seima kandidāte.

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas