Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pēc tikšanās ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadītāju Ngonzi Okondžo-Ivealu (Ngozi Okonjo-Iweala) paziņojis, ka Ķīna mīkstinot savu nostāju attiecībā uz Lietuvu.
Tomēr Lietuvas uzņēmēji un eksperti nav ar viņu vienisprātis, norādot, ka tā ir vēlamā uztveršana par esošo. Lietuvas politikas eksperts Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius) BNN sacīja: «Vienpusējā Taivānas atzīšana, ļaujot tai 2021.gadā atvērt pārstāvniecību Viļņā, bija kļūda. Lietuva to izdarīja vienpersoniski, nesaskaņojot savu lēmumu ar Eiropas Savienību. Neviena cita valsts nav mums sekojusi.»
Pēc tam, ka Lietuva ļāva Taivānai valstī atvērt pārstāvniecību, Pekina reaģēja strauji un dusmīgi, ierobežojot kontaktus ar Viļņu un bloķējot Lietuvas importu un eksportu. Tas licis Eiropas Savienībai risināt šo jautājumu ar PTO palīdzību. Nausēda ekonomikas forumā Davosā uzsvēra, ka ES vienotība šajā jautājumā ir īpaši būtiska: «Ķīnas puse pamazām maina savas pozīcijas, un no agresīvas un pat dominējošas tā pamazām pāriet uz vēlēšanos diskutēt, un, visticamāk, nostāja turpinās mainīties.» Prezidenta preses dienesta izplatītajā paziņojumā teikts:
«PTO vadītāja informēja, ka situācija attiecībā uz mūsu nesaprašanos par Ķīnas tirdzniecības politiku mainās.»
Arī Nausēdas padomniece Asta Skaisgirīte (Asta Skaisgirytė), domājams, saskaņojot informāciju ar prezidentu, steidzās norādīt, ka, lai gan ekonomiskais spiediens nav zudis, Lietuvas uzņēmumi ir spējuši pielāgoties attiecību sairšanai ar Ķīnu. Viņa sacīja: «Ir ļoti neprātīgi izbeigt sadarbību ar Ķīnu un neko nesaņemt pretī. Jā, mēs iegūstam izejmateriālus no citiem reģioniem, tomēr pats galvenais ir, ka Lietuvai nepieciešami izejmateriāli, lai varētu turpināt veiksmīgu izaugsmi. Ir notikusi pāreja. Vai gludi? Rezultāti ir dažādi. Tomēr kopējā aina nav slikta, jo uzņēmumi ir spējuši pielāgoties, un tas ir pats svarīgākais.»
Pēc Skaisgirītes teiktā, investīcijas no Ķīnas aizstās Taivānas un rietumvalstu investīcijas.
Arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius) norādīja, ka Ķīnas attieksme vairs nav tik skarba, un sacīja, ka pēdējā laikā Ķīna labvēlīgāk izturas pret Lietuvas produktu eksportu un esot atsākušās sarunas par Lietuvas produktu piegādēm. Janulevičs teica: «Pārtikas un dzērienu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav atsācies, bet notiek sarunas ar importētājiem, kas iepriekš ieveda Lietuvas produktus.»
Viņam nepiekrīt Viļņas Rūpnieku un uzņēmēju asociācijas prezidents Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas), norādot, ka Lietuvas un Ķīnas attiecību sairšana ir atstājusi sāpīgu iespaidu. «Tirdzniecības apjoms, kas ir un jebkad varētu būt ar Taivānu, nekad neatsvērs to, kas bija iespējams ar Ķīnu,» viņš sacīja BNN. Besagirsks turpināja:
«Paziņojums, ka Lietuvas uzņēmēji ir atraduši alternatīvas Ķīnas tirgum, ir meli. Lielākā daļa uzņēmumu, kas sadarbojās ar Ķīnu, turpina turp sūtīt savu produkciju, izmantojot starpniekus, it īpaši Polijā.
Tie, kas nolēma apturēt eksportu uz Ķīnu, par zemāku cenu pārdeva savu produkciju citām reģiona valstīm, kas ir nosacīti tuvu Ķīnai, piemēram, Austrālijai. Ar šo valsti mūsu tirdzniecības apjomi ir auguši, kas nav pārsteigums.»
Lietuvas uzņēmums Teltonika IoT Group, kas piedāvā lietu interneta risinājumus, saules paneļu ražotājs SoliTek un biotehnoloģiju jaunuzņēmums Oxipit trešdien, 18.janvārī, ar Taivānu noslēdza14 miljonus eiro vērtu sadarbības līgumu. Līdz ar to Teltonika ieguva tiesības izmantot Taivānā izstrādātas pusvadītāju ražošanas tehnoloģijas un iekārtas. Taivānas Ārlietu ministrija projektā ieguldīs 10 miljonus eiro, un pārējo summu nodrošinās Teltonika.
Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite (Aušrinė Armonaitė) oficiālajā paziņojumā norādīja: «Mums ir pietiekami liels potenciāls, lai kļūtu par nozīmīgu spēlētāju pasaules pusvadītāju tirgū, un sadarbība ar Taivānu ļaus Lietuvai strauji virzīties uz priekšu, sacensties ar pasaules labākajiem ražotājiem un sasniegt nopietnus mērķus.»
Saskaņā ar Teltonika IoT Group dibinātāja un vadītāja Arvīda Paukšta (Arvydas Paukštis) teikto, tas būs lielākais Taivānas Rūpniecības Tehnoloģiju institūta sadarbības projekts ārvalstīs. Viņš paziņoja: «Šis līgums liecina, ka mēs esam uzticami un spējīgi partneri tik sarežģītiem projektiem. Es ticu, ka plānoto darbu veikšana ļaus Lietuvai kļūt par vienu no attīstītākajām valstīm pasaulē.»
Tikmēr Besagirsks nosaucis investīcijas par niecīgām, un norādīja, ka tās diez vai tuvākajā nākotnē pieaugs.
11.janvārī Armonaite tikās ar Taivānas digitālo lietu ministri Odriju Tengu (Audrey Tang), un pārrunāja abu valstu sadarbību.
Ministres parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību Lietuvas reģionu skolēnu un skolotāju digitālo prasmju attīstīšanā, kā arī vienojās, ka Taivāna palīdzēs iepazīstināt uzņēmumus ar digitālajām tehnoloģijām.
Iepriekš Lietuvas parlamentāriešu un uzņēmēju grupa apmeklēja Taipeju, un Ķīna uz to atbildēja, paziņojot, ka Viļņa rada nepatiesu iespaidu par neatkarīgu Taivānu. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vangs Venbins (Wang Wenbin) medijiem teica: «Mēs atkārtoti esam norādījuši, ka Lietuva ir pārkāpusi vienošanos, ko tā apņēmās ievērot, veidojot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, un bezkaunīgi radījusi pasaulei iespaidu par atdalītu Ķīnu un Taivānu.» Viņš piebilda, ka aicina Lietuvu iespējami ātri atgriezties pie vienotas Ķīnas politikas.
