Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Daži uzskata, ka 2023.gada beigās atjaunotais vilcienu maršruts Viļņa-Rīga, par kuru tik daudz runāts, ir jāpielāgo, pievienojot papildu pieturas, vismaz Ķēdaiņos, rūpniecības pilsētā Lietuvas vidienē.
Jaunas pieturas pieprasa pašvaldības, kurām vilciens šobrīd brauc garām, apgalvojot, ka katra jaunā pieturvieta brauciena laikam pievienos tikai 4-5 minūtes, taču ieguvumi būs jūtami – veicinot vietējo ekonomiku un padarot pašvaldības daudz pievilcīgākas tūristiem.
“Man šī situācija – es domāju to, ka vilciens brauc garām Ķēdaiņiem bez apstāšanās – ir neizprotama. Mēs atrodamies valsts centrā, un mūsu ekonomika ir svarīga valstij, bet maršruta plānotāji nolēma neiekļaut pieturu Ķēdaiņos. Diemžēl situācija ir ļoti bēdīga. It īpaši tāpēc, ka visi valdībā runā par reģionu nozīmi un par to, kā tos padarīt pievilcīgākus. Bet, kad runa ir par reāliem lēmumiem, tie rāda ko citu,” aģentūrai BNN sacīja Ķēdaiņu pašvaldības mērs Valentīns Tamuls (Valentinas Tamulis).
Iepriekš tiešais vilciens starp Viļņu un Rīgu kursēja līdz 2004.gada janvārim. No 2018.gada septembra līdz 2020.gada martam, kad sākās koronavīrusa pandēmija, Viļņu un Rīgu savienoja Ukrainas dzelzceļa vilciens, kas kursēja starp Kijivu un Latvijas galvaspilsētu. Saskaņā ar “Lietuvos geležinkeliai” (Lietuvas dzelzceļš, LTG) datiem Viļņu un Rīgu laiku pa laikam savienoja arī citu valstu pārvadātāju garāki vilcienu maršruti.
Neapmierināti ar situāciju, Ķēdaiņu iedzīvotāji vērsās Satiksmes ministrijā un LTG,
valsts dzelzceļa pārvaldē, taču, kā norāda mērs, viņu atbildes nav daudzsološas.
“Viņi apgalvo, ka papildu pieturvietu pievienošana padarīs braucienu ilgāku un tā tālāk. Tikmēr Seima Ekonomikas komisija mūsu lūgumam pievērsās dedzīgāk, tāpēc cīņa vēl nav beigusies,” uzsvēra Tamuls. Viņš neizslēdz, ka, gada beigās, līdz ar jaunā Lietuvas Ministru kabineta nākšanu pie varas varētu pienākt pārmaiņas.
Vilciens no Viļņas katru dienu izbrauc plkst. 6.30, un apstājas Kaišadorē plkst. 7.14, Šauļos plkst. 8.51 un Jonišķos plkst. 9.30. Jelgavā vilciens ierodas plkst. 10.06, bet Rīgas Centrālajā stacijā – plkst. 10.43. No Rīgas uz Viļņu vilciens atiet katru dienu plkst. 15.28.
Lai ar vilcienu nokļūtu no Viļņas līdz Rīgai, ir nepieciešamas nedaudz vairāk nekā četras stundas, līdzīgi kā braucot ar auto.
LTG, saņemot pieprasījumus pielāgot maršrutu, uzstāj, ka to nemainīs. Pagaidām.
Pirmkārt, tas ir starptautisks maršruts, kura mērķis ir lietuviešus nogādāt Latvijā, bet latviešus – Lietuvā. Otrkārt, Lietuvā netrūkst starppilsētu maršrutu, tāpēc pasažieri, kuri vēlas doties uz Rīgu, var izvēlēties braucienu ar pārsēšanos. Treškārt, izmaiņas pagarinātu maršrutu.
“Katra papildu pietura braucienam pievienotu 4-5 minūtes. Tāpēc, pievienojot vien dažas papildu pieturas, brauciena laiks pieaugtu un ilgtspējīgais transporta savienojums kļūtu mazāk konkurētspējīgs un pievilcīgs pasažieriem, jo īpaši tiem, kas ceļo starp sākumpunktu un galamērķi. Pasažieri no citām pilsētām tiek aicināti izmantot regulāro vietējo transportu, lai ceļotu pa Lietuvu, vai, lai ierastos kādā no starptautiskā maršruta stacijām un turpinātu braucienu uz Rīgu ar vilcienu,” tiek citēta “LTG” komunikācijas partnere Kotrīna Dzikaraite-Misūne (Kotryna Dzikaraitė-Misiūnė).
Lai gan viņa atzīst, ka šobrīd pasažieru ir mazāk nekā sākumā, šis process ir likumsakarīgs, ņemot vērā sezonalitāti un, protams, to, ka pirmajās dienās cilvēki vienmēr ir entuziastiskāki nekā pēc kāda laika.
“Maršruta nozīme Lietuvai ir neapšaubāma,” viņa uzsvēra.
Tomēr papildu pieturvietu atbalstītāji nepadodas, jo īpaši tāpēc, ka Seima Ekonomikas komiteja ir pozitīvi noskaņota skatīt viņu ierosinājumus.
Runājot ar BNN, Lietuvas parlamenta deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) sacīja, ka būtu “loģiski”, ja vilciens apstātos Ķēdaiņos.
“Papildu četras piecas minūtes man nešķiet liela problēma. Tās faktiski neko nemainītu. Tikmēr Ķēdaiņu pašvaldības ieguvumi būtu jūtami. Turklāt vilciens apstājas arī dažās mazākās pašvaldībās, piemēram, Kaišadorē, tāpēc, ņemot vērā Ķēdaiņu izmēru un ietekmi uz reģiona ekonomiku, šāda pietura šķiet pamatota,” teica deputāts.
Pēc viņa teiktā, komiteja nav pieņēmusi nekādu lēmumu, bet
“iesaka” izanalizēt visas iespējas, lai apmierinātu Ķēdaiņu lūgumu.
Deputāts norāda, ka, jaunā starpvalstu dzelzceļa līnija ir pelnīti slavējama un tās atkalatvēršana notika laikā, kad abas Baltijas kaimiņvalstis bija rokas stiepiena attālumā no to 34.neatkarības dzimšanas dienas.
“Protams, bija arī citi ar dzelzceļu saistīti jautājumi, piemēram, uzmanība “RailBaltica” un tā finansējumam, bet es būtu vēlējies, lai Lietuvas vilciens starp Viļņu un Rīgu būtu sācis kursēt daudz ātrāk,” sacīja deputāts, atzīstot, ka viņam vēl nav bijusi iespēja izmēģināt vilcienu.
Tomēr viņš priecājas, ka maršruts padara kaimiņos esošo Latviju pieejamāku.
“Es vēlētos, lai mums būtu arī tiešie vilcieni uz Berlīni un citām Eiropas galvaspilsētām,” sacīja Skritulsks.
Līdz ar uzmanību, kas tiek pievērsta vilcienam Viļņa-Rīga, daži cilvēki vaicā, kāpēc nav iespējams atjaunot vilcienu satiksmi ar Druskininkiem vai pagarināt sliežu ceļus līdz Palangai, Lietuvas piejūras kūrortam pie Baltijas jūras.
Pirmais pasažieru vilciens pa atjaunoto līniju uz Rīgu izbrauca no Viļņas 27.decembrī.
Pirmajā vilcienā uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu devās arī premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) un satiksmes ministrs Marjus Skuodis (Marius Skuodis), kur viņi tikās ar saviem Latvijas kolēģiem – premjerministri Eviku Siliņu un satiksmes ministru Kasparu Briškenu.
Pēc Šimonītes teiktā, vilciens Viļņa-Rīga kalpos kā papildu pārvietošanās līdzeklis uz Latvijas galvaspilsētu, jo ceļošana pa dzelzceļu ir “raksturīga Eiropai”.
“Daudzi no mums droši vien jau ir izmēģinājuši visvisādus veidus, kā ceļot starp Viļņu un Rīgu – ar lidmašīnu, auto vai autobusu. Tagad šīs iespējas papildinās, iespējams, ilgtspējīgākais ceļošanas veids,” pēc ierašanās Rīgā “LRT.lt” sacīja Šimonīte.
Tikmēr Lietuvas satiksmes ministrs Skuodis cer, ka
nākotnē līnija tiks pagarināta līdz Igaunijas galvaspilsētai.
“Mums ir nepieciešams pagarināt vilciena līniju no Rīgas līdz Tallinai. Mēs to patiešām vēlamies, un trim valstīm turpmāk būs jāsadarbojas,” viņš sacīja.
Tiek ziņots, ka Latvija un Igaunija pašlaik apspriež savienojuma izveidi starp Rīgu un Igaunijas pilsētu Tartu, kam varētu pielāgot vilcienu kustības grafiku Viļņa-Rīga, piebilda ministrs.
Saskaņā ar “LTG” izpilddirektora Egidija Lazauska (Egidijus Lazauskas) teikto maršrutu starp Viļņu un Rīgu finansē Lietuvas valsts, bet Latvijā tas tiek uzturēts komerciāli.
