Politikas veidotāji, patērētāju tiesību aizstāvji un lidsabiedrību lobiji jau vairāk nekā desmitgadi cīkstējušies par to, kāda aizsardzība pienākas pasažieriem, un Brisele cer šonedēļ pielikt cīņai punktu, raksta “Politico.”
Diskusijas centrā ir jautājums par to, vai pasažieriem turpinās pienākties 250 – 600 eiro liela kompensācija, ja lidojums kavējas vismaz trīs stundas, un tiek apspriesta arī virkne jaunu tiesību ceļotājiem un pienākumi lidsabiedrībām. Daudzi pašlaik spēkā esošos noteikumus uzskata par kļūmīgiem. Pasažieri sūdas, ka bieži nesaņem kompensāciju, kas tiem pienākoties, savukārt lidsabiedrības sūdzas par milzīgām izmaksām, ko prasa kompensācijas. Tiesa, ja sarunas 2.jūnijā nepanāks vajadzīgo rezultātu, spēkā paliks esošā sistēma.
Eiropas Komisija sistēmas pārveidi rosināja jau 2013.gadā, iesakot pagarināt laiku, pēc kura pienākas kompensācija, līdz piecām stundām. Tā bija daļa no plašākas reformu paketes, kas ļautu lidsabiedrībām maksāt mazāk, tajā pašā laikā stiprinot pasažieru tiesības citos aspektos. Tolaik reformas neizraisīja plašu entuziasmu. Bijušais Eiropas Savienības transporta komisārs Sīms Kallass (Siim Kallas), kurš 2013.gadā ierosināja reformu veikšanu, sacīja, ka izmaiņu virzītāji saņēma apsūdzības no visām pusēm: “Daži uzskatīja, ka ierosinājumi ir pārāk labvēlīgi lidsabiedrībām… Citi sacīja, ka reformas nenāk par labu lidsabiedrībām.”
Pēc stagnācijas teju desmit gadu garumā, pērn tika atsākta reformu virzīšana. Valstīm tomēr izdevās vienoties, un tika arī pieņemts lēmums saīsināt sarunu posmu un noteikts termiņš, līdz kuram jāpanāk vienošanās, lai reformas neizgāztos.
Tomēr tas izraisījis konfliktu ar Eiropas Parlamentu.
Valstis nolēma pagarināt laika posmu, pēc kura pienākas kompensācija, līdz četrām stundām (pašreizējo trīs stundu vietā), ja lidojuma attālums nepārsniedz 3500 kilometrus vai tas notiek Eiropas Savienības teritorijā, un līdz sešām stundām, ja lidojums ir tālāks. Jauno noteikumu teksts uzliek par pienākumu lidsabiedrībām izveidot automātisko formu kompensācijas pieprasīšanai, kas nozīmē, ka vairāk pasažieru pieprasīs kompensāciju.
Patērētāju tiesību aizstāvji, atsaucoties uz EK pētījumu, norādījuši, ka kompensācijai piesakās tikai 38% no pasažieriem, kam tā varētu pienākties. Patērētāju pārstāvji piebilda, ka lielākā daļa ceļotāju pat nesūdzas, jo nezina savas tiesības, un procedūras kompensācijas saņemšanai ir apgrūtinošas. Tikmēr lidsabiedrības uztraucas, ka vairāk sūdzību palielinās izmaksas.
ES valstis norādījušas, ka reformas sniegs labāku līdzsvaru starp augsta līmeņa pasazīeru tiesību aizsardzību un godīgiem un vienlīdzīgiem nosacījumiem aviācijas sektoram. Savukārt EP atbildējis ar sava reformu ierosinājuma atbalstīšanu, kurā pašreizējo tiesību saglabāšana ir sarkanā līnija, ko tas nepārkāps. EP deputāti vēlas saglabāt pašlaik spēkā esošo kārtību, kad kompensāciju var pieprasīt jau pēc trīs stundu kavēšanās, un tāpat vēlas panākt, ka pasažieri papildus mazajām somām, kas jāliek pie kājām, drīkst ņemt līdzi arī lielāka izmēra rokas bagāžas.
Zemo cenu lidsabiedrības norādījušas, ka mainīs uzņēmējdarbības modeli un palielinās biļešu cenas.
Pēc gadiem ilgas prasīšanas pēc reformu ieviešanas, lidsabiedrības tagad baidās par iepsējamo iznākumu. Vispirms tās prasīja politiķiem pārtraukt diskusijas un veikt ietekmes novērtējumu, un pēdējās nedēļās uzsvērušas, ka vienošanās neesamība ir labāka nekā slikta vienošanās.
Oficiālais termiņš, lai panāktu vienošanos, ir 15.jūnijs, tomēr sarunām pietuvināti avoti “Politico” norādīja, ka, ņemot vērā tehniskās nianses, piemēram, dokumentu tulkošanu, patiesībā pēdējais brīdis vienoties ir 2.jūnijā.
Lasiet arī: ES: Lidsabiedrības nedrīkst celt cenu pēc biļešu pārdošanas vai atteikt kompensāciju