Mazāk nekā divu gadu laikā Lielbritānijas leiboristu partija no pārliecinošas uzvaras vēlēšanās nonākusi līdz zaudējumam pašvaldību vēlēšanās, kas apdraud arī premjerministra Kīra Stārmera (Keir Starmer) pozīcijas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Lai gan visā Eiropā amatpersonas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, britu politika kopš Eiropas savienības pamešanas kļuvusi daudz nestabilāka. Stārmers ir sestais valdības vadītājs kopš breksita, un solījis mainīt situāciju, bet sastopas ar šķēršļiem solījuma pildīšanā. Daļa no vēlētāju pieaugošajām dusmām saistās ar pašu Stārmeru, aptaujas liecina, ka iedzīvotāju neapmierinātībai ir virkne iemeslu gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Daudzviet industralizētajā pasaulē cilvēkiem ir grūti atvairīt sajūtu, ka notiek lejupslīde un arī nākotnes izredzes nav spožas, un Lielbritānijā to saasina lielā ienākumu plaisa starp bagātākajiem britiem un visiem pārējiem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina par ienākumu nevienlīdzību, kas pārsniedz vidējos rādītājus, un lielo plaisu starp 10% bagātāko britu un pārējiem valsts iedzīvotājiem.
Inflācija Lielbritānijā izrādījusies noturīgāka nekā citur. Viens no iemesliem ir tas, ka procentu likmes ir augstākas nekā eirozonā, kas paaugstina hipotēkas maksājumus. Lielā atkarība no dabasgāzes cenu svārstībām arī nozīmē, ka britu ekonomika smagāk izjūt Irānas kara sekas. Daudzus vēlētājus sadusmo iespējamā nodokļu pakāpšanās līdz vēsturiski augstākajiem rādītājiem, un tas raisa diskusijas par taisnīgumu.
Viena no karstākajām tēmām britu iekšpolitikā ir migrācija un patvēruma meklētāji.
Imigrācijas kontrole bija viena no galvenajām prioritātēm tiem vēlētājiem, kas 2016.gada referendumā atbalstīja breksitu. Tomēr pēc Eiropas Savienības pamešanas migrācijas plūsma sasniedza jaunus rekordus, un tas vairoja atbalstu pret migrāciju noskaņotajai, populistiskajai Reformu partijai Naidžela Farāža (Nigel Farage) vadībā.
Sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana bija viens no galvenajiem Stārmera solījumiem 2024.gada velēšanās, jo īpaši attiecībā uz Nacionālā Veselības dienesta (NHS) pakalpojumiem. NHS situāciju dramatiski pasliktināja Covid-19 pandēmija. Gaidīšanas laiks, lai saņemto nepieciešamos pakalpojumus, 2023.gadā bija īpaši ilgs, un tagad situācija uzlabojusies, bet pacientiem vienalga jāgaida daudz ilgāk nekā tas bijja pirms pandēmijas. Cilvēki ir neapmierināti arī ar piekļuvi pašvaldības un tiesu sistēmas nodrošinātajiem pakalpojumiem, un NHS sniegto zobārstniecības pakalpojumu pieejamība ir nevienmērīga.
Tirgus izpētes uzņēmuma “YouGov” aptauja pirms vēlēšanām parādīja, ka starp problēmjautājumiem, kas visvairāk satrauc iedzīvotājus, ir arī Lielbritānijas ceļu stāvoklis. 37% no aptaujātajiem norādīja, ka tā ir būtiskākā problēma viņu pašvaldībās. Arī mediji pievērsuši plašu uzmanību briesmām, ko rada bedrainie ceļi.
Lai gan statistika rāda, ka lielākajā daļā pārkāpumu kategoriju noziedzības līmenis ilgtermiņā mazinās, aptaujās noskaidrots, ka viens no pieciem iedzīvotājiem pastāvīgi sakaras ar noziegumiem, un nedrošības sajūta ir viena no lielākajām problēmām valstī.
Lasiet arī: Lielbritānija atcels studējošo vīzas četru valstu pilsoņiem