Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs plāno rosināt samazināt pašvaldību domju priekšsēdētāju vietnieku skaitu.
Burovs grib rosināt vairākus priekšlikumus, kas ļautu pašvaldībām ietaupīt līdzekļus un mazināt birokrātiju, piemēram, ierobežojot domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu pašvaldībās. Politiķa ieskatā, lielajās pašvaldībās varētu būt ne vairāk kā divi vietnieki, bet mazajās – viens.
Turklāt domes priekšsēdētājam nevarētu būt “atbrīvotie” vietnieki, bet viņiem būtu nepieciešams vadīt arī attiecīgās jomas komiteju.
Pašlaik domju departamentu vadītājiem jāatskaitās tiešajai vadībai – pašvaldības izpilddirektoram, kā arī jāuzklausa politiskā vadība domes komitejā. Turklāt vēl ir arī domes priekšsēdētāja vietnieks, kura pārraudzībā ir noteiktas jomas. Burova ieskatā, šo situāciju vajadzētu mainīt.
Viņš arī plānojot rudenī sasaukt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kurā varētu izrunāt iespējamos taupības un birokrātijas pasākumus.
Komentējot Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka (NA) pausto, ka valdība nav oficiāli lūgusi pašvaldības domāt par taupības pasākumiem, Burovs norādīja, k politiķiem, kuri saņem algu no nodokļu maksātāju maksātajiem nodokļiem, nebūtu jāgaida īpaši lūgumi taupīt,
“Tiešām domes priekšsēdētāja vietnieks gaida oficiālu lūgumu?” retoriski jautāja Burovs. Viņa ieskatā jebkuram cilvēkam, jebkuram pilsonim, jebkuram politiķim un amatpersonai, kas dzīvo no nodokļu maksātāju naudas, vajadzētu domāt par taupību.
Kā ziņots, Rīgas vicemērs Ratnieks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka valdība nav oficiāli lūgusi pašvaldības domāt par taupības pasākumiem.
Lai arī oficiāli neviens nav aicinājis pašvaldības taupīt, kaut kādi vēji tiek justi, atzina politiķis. Tāpēc pašvaldība ir apkopojusi vairākus iespējamos risinājumus. Ar laiku gan plānots tos konkretizēt. Ratnieks, kuram vicemēra amatā uzticēts risināt drošības, īpašumu, mājokļu un vides jautājumus, cer, ka netiks taupīts uz investīciju budžeta rēķina, jo tikai ar šādu finansējumu pilsēta varot attīstīties.
Kādus pakalpojumus pašvaldībā gan varētu mazināt, sacīja Ratnieks, gan neprecizējot, par ko ir runa. “Koalīcijai lēmumi kopīgi, bet sāpīgi priekšā,” norādīja politiķis.
Rīgā tiek domāts arī par birokrātijas mazināšanas risinājumiem, jo viss, kur var ieekonomēt, būs jādara. Birokrātijas mazināšanas iespējas tiek saskatītas departamentos, pārvaldēs, kā arī izglītības un sociālajā jomā, pastāstīja vicemērs.
LETA jau vēstīja, ka nozaru ministrijām līdz 30.jūnijam bija jāiesniedz priekšlikumi 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.
Finanšu ministrijā informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.
Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.
Lasiet arī: Siliņa: Daļai profesiju vairs nepienāksies izdienas pensijas
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!