Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri vēlēsies kļūt par citas valsts pilsoni un turpināt uzturēties Latvijā, turpmāk būs jākārto valsts valodas pārbaude un jāpierāda regulāri un pietiekami finanšu līdzekļi, šodien, 6.septembrī, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā.
Tāpat tiesību aktā iekļauta prasība valsts valodas zināšanas pierādīt bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri līdz šī likumprojekta spēkā stāšanās brīdim saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Ja persona nevarēs pierādīt atbilstošas zināšanas, uzrādot Valsts izglītības un satura centra izsniegtu dokumentu par atbilstību A2 valsts valodas zināšanu līmenim, personām tiks anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja (TUA) uz vienu gadu.
Prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 22,3 tūkstošiem ārzemnieku.
Kā norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), līdz ar akta stāšanos spēkā varētu palielināties Valsts izglītības un satura centra veica valsts valodas pārbaužu skaits.
«Tādējādi būtu jāvērtē jautājums par Valsts izglītības un satura centra kapacitātes stiprināšanu.»
Grozījumi Imigrācijas likumā paredz arī to, ka līdz 2023.gada 30.jūnijam tiks pārtraukta atkārtotu TUA izsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tas neattieksies uz personām, kuras ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, ir bijušie Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, kuri valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ nekvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai izņēmums ir arī bijušie studenti vai pētnieki, kuri pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā.
Tāpat, atsaucoties uz biznesa asociāciju un uzņēmēju lūgumiem, izņēmums attiektos uz personām, kurām Latvijā piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, kuras vēlas turpināt uzturēties Latvijā un par kurām veikti regulāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kā arī TUA būtu tiesīgi saņemt jaunuzņēmumu valdes locekļi pēc tam, kad beidzies tās termiņš, kas izsniegta saistībā ar jaunuzņēmuma dibināšanu.
Kā uzsver iekšlietu ministrija, personas, kuras ietilpst šajā kategorijā, tiks rūpīgi pārbaudītas no kompetento valsts drošības iestāžu puses.
Tiesību aktā paredzētās normas neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju tiesības saņemt atbilstošu starptautiskās aizsardzības statusu.
Lasiet arī: Ierobežot TUA izsniegšanu vajag, taču koalīcijā dalās domas par to, cik bargi
