Deklarācija var būt simbolisks solis, bet tā nevar aizstāt starptautisku līgumu, kas uzliek valstij reālas saistības, nodrošina pārraudzību, ilgtspēju un konsekvenci vardarbības mazināšanā, aģentūrai LETA sacīja centra “Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonite, komentējot Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Apvienotā saraksta” (AS) deputātu Saeimā iesniegto alternatīvo, vietējo deklarāciju Stambulas konvencijai.
Jonite skaidro, ka šī deklarācija, kas apliecina valsts apņēmību aizsargāt ikvienu no vardarbības, pati par sevi, protams, nekaitē, taču tas nenozīmē, ka ar šādu vietēju iniciatīvu var vai vajadzētu aizstāt starptautiskās saistības.
Centra pārstāve uzsver, ka starptautisks līgums vai konvencija nozīmē ne tikai politisku gribu, bet arī tiesisku pienākumu un starptautisku atbildību. Šāds instruments nodrošina arī monitoringa mehānismu, kas palīdz valstij izvērtēt progresu, salīdzināt sevi ar citām valstīm, kā arī ilgtermiņā garantē, ka virzība uz vardarbības mazināšanu turpinās neatkarīgi no politiskā cikla vai valdības sastāva.
“Mūsu pieredze rāda, ka nacionālie mehānismi 20 gadu garumā nav bijuši pietiekami, lai būtiski mainītu situāciju,” atzīst Jonite.
Tāpat centra pārstāve vērš uzmanību, ka konvencija skaidri definē, ka vardarbībai pret sievietēm un bērniem ir sociāli un kulturāli cēloņi – tā nerodas tukšā vietā. Tā ir saistīta ar vēsturiski iesakņojušiem dzimumu stereotipiem un priekšstatiem par sievietes un vīrieša lomām sabiedrībā.
Pārāk bieži vardarbība joprojām tiek uztverta kā “ģimenes lieta” vai “nelaimīga mīlestība”, nevis kā noziegums pret cilvēka pamattiesībām, norāda centrā.
“Tieši šī izpratne ir konvencijas būtība – tā palīdz risināt vardarbības problēmu tās saknē, ne tikai reaģēt uz sekām,” konvencijas būtību skaidro centrā.
Savukārt, ja šos aspektus ignorē un runā tikai par likumdošanas tehniskām izmaiņām, tas faktiski neizmaina sabiedrības priekšstatus un neizskauž vardarbības cēloņus, uzsver Jonite.
Vienlaikus centrā pauž, ka pieredze rāda – vietējie dokumenti bez starptautiska pamata ir vāji un viegli atsaucami.
Līdzīgi piemēri redzami arī citās valstīs – piemēram, Turcijā, kur, izstājoties no Stambulas konvencijas un līdzīgi pieņemot vietēju dokumentu, ir vienkārši izzuduši statistikas rādītāji un sievietēm nav drošas vides, kur ziņot par vardarbību, zināja teikt Jonite.
Viņa pauda viedokli, ka arī Latvijā politiskā prakse neliecina par konsekvenci. “Tie paši politiķi, kas pirms pāris gadiem atbalstīja noteiktus solījumus, šodien tos atceļ, un pēdējo gadu laikā no opozīcijas partijām nav nācis neviens reāls priekšlikums vardarbības mazināšanas jomā,” uzskata Jonite.
“Tikai tagad, kad atkal aktualizēts jautājums par konvenciju, viņi ir kļuvuši aktīvāki, taču šī aktivitāte drīzāk izskatās pēc populistiskas politiskas kampaņas, nevis pēc ilgtermiņa apņemšanās,” komentē centrā.
Jau vēstīts, ka septembra izskaņā, pateicoties ZZS balsojumam Saeimā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, sākās izteikta nestabilitāte valdības koalīcijā. Koalīcijas partneri gan apņēmušies strādāt, lai pieņemtu nākamā gada “drošības budžetu”, taču ticību Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības spējai strādāt ilgtermiņā nu jau pauž vien retais politiķis.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
Šodien NA, ZZS un AS deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši alternatīvo, vietējo deklarāciju Stambulas konvencijai.
Pēc iesniedzēju teiktā, tā apliecina valsts apņēmību mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī.
Saeimā iesniegtā deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu, visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu.
Centrs “Marta” ir sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, kas darbojas Latvijā kopš 2000. gada. Organizācijas mērķis ir veidot uz dzimumu līdztiesību balstītu pilsonisko sabiedrību, kalpojot sievietēm un aizstāvot tiesības.