Latvijā pēdējos gados visbiežāk satiksmes negadījumi tiek reģistrēti ceturtdienās, bet visretāk – sestdienās, liecina Valsts policijas (VP) pirmdien, 6.martā, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē prezentētā informācija.
Satiksmes uzraugu izpētītais par 2020.–2022.gadu liecina, ka, attiecībā uz diennakts stundām, ikdienā
vislielākais izsaukumu skaits ir darba dienas beigās no pulksten 16 līdz 18.
Vismazāk negadījumu tiek reģistrēts nakts stundās. Ņemot vērā šādus rādītājus. attiecīgi policija organizējot atbilstošus resursus un darbu satiksmes uzraudzības jomā, padomes sēdē norādīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Pērn reģistrēti 19 152 satiksmes negadījumi, un tas ir par 419 mazāk nekā pērn. Cēlonis šādam kritumam ir policijas aicinājums transportlīdzekļu vadītājus noformēt saskaņotos paziņojumus, jo tas atvieglo policijas resursus, lai reaģētu uz nopietnākiem gadījumiem.
Tāpēc VP rosinās izmaiņas regulējumā, lai paplašinātu saskaņotā paziņojuma noformēšanas iespējas un lai policija varētu atteikties reaģēt uz šādiem negadījumiem, kur ir iespēja noformēt paziņojumu, skaidroja Jančevskis.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits pērn ir samazinājies. Ja pagājušā gadā reģistrēti 154 246 pārkāpumi, tad gadu iepriekš – 180 561 pārkāpums. Cēlonis tam ir policijas resursu novirzīšana citiem mērķiem – pandēmijas ierobežojumu kontrolei, drošības pasākumiem pierobežā un kārtības nodrošināšanai padomju pieminekļu demontāžas laikā. Ņemot vērā minēto,
nebija iespējas pilnvērtīgāk uzraudzīt satiksmi.
Turklāt policijā notiek paaudžu maiņa, likumsargiem atstājot dienestu, norādīja Jančevskis.
Jau ziņots, ka pērn Latvijā reģistrēts mazākais satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits kopš neatkarības atjaunošanas. Pērn dzīvību ceļu satiksmes negadījumos zaudēja 115 cilvēki, par 31 mirušo mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2020.gadā dzīvību zaudēja 132 cilvēki; 2019.gadā – 147; 2018.gadā – 148; 2017.gadā – 136; 2016.gadā – 157; 2015.gadā – 187 cilvēki. Pēdējo gadu dati liecina, ka būtisks bojāgājušo skaits bija laikā no 2004.līdz 2008.gadam. 2004.gadā dzīvību zaudēja 519, bet 2008.gadā – 321 cilvēks.
Pērn visvairāk bojā gājušo cilvēku bija Rīgas reģiona teritorijā – 45. Letālo avāriju raksturojums liecina, ka pārsvarā notikušas sadursmes, uzbraukšana gājējam, apgāšanās un uzbraukšana šķērslim. No visiem mirušajiem satiksmes negadījumos 24,3% bija gājēji.
Pērn avārijās smagi cietuši 429 satiksmes dalībnieki, kas ir par 41 mazāk, savukārt viegli cietuši 3593, kas ir par 45 vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn reģistrēti 949 negadījumi kur automašīnas vadītājs bija reibumā.
Šogad līdz 4.martam dzīvību zaudēja 19 cilvēki, bet līdz 28.februārim ir uzskaitīti 44 smagi avārijās ievainotie satiksmes dalībnieki.
Lasiet arī: Satiksmei bīstamāko Latvijas vietu «tops»