Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirmajam lasījumam atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz uz laiku atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai.
Likumprojektam noteikta steidzamība, kā arī Saeimas Budžeta komisija lūgs Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēt šo priekšlikumu.
Priekšlikums paredz līdz šā gada 31. decembrim atteikties no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai. ZZS norāda, ka no šā gada 1. janvāra šīs maksas likme ir 81,26 eiro par tonnu naftas produktu. Partijas vērtējumā, atceļot šo maksu un pilnībā pārnesot samazinājumu uz gala patērētāju, degvielas cena varētu samazināties par aptuveni astoņiem centiem litrā.
Vienlaikus komisija nepaspēja izskatīt ZZS priekšlikumu, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi degvielai no 21% līdz 12% līdz šā gada beigām.
Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka jautājumu atlika kvoruma trūkuma dēļ.
Viņš skaidroja, ka tas ir vājas plānošanas rezultāts, kā arī ir skaidra attieksme, ka PVN jautājumu nevēlas skatīt. Savukārt atteikšanās no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai, viņaprāt, varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz degvielas cenas samazinājumu.
“Tomēr šie viedokļi ir pretrunīgi. Patlaban, saņemot detalizētāku informāciju un aprēķinus no Ekonomikas ministrijas (EM), secinām, ka šie efekti nebūs tūlītēji un pilnīgi,” atzina Rokpelnis.
Viņš papildināja, ka valdībā šis jautājums pilnībā nav izdiskutēts ar atbildīgajām drošības institūcijām, tādēļ komisija nolēma lūgt Nacionālās drošības komisijai atbilstošu atzinumu, jo ar valsts stratēģiskajām rezervēm nevajadzētu “brīvprātīgi spēlēties”.
Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā plānots skatīt ceturtdien, 1. oktobrī.
LETA jau ziņoja, ka kopumā ZZS piedāvāja trīs priekšlikumus, kas paredz pasākumus degvielas cenu samazināšanai iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un uzņēmējiem.
Līdztekus priekšlikumam par atteikšanos no drošības rezervju pakalpojuma maksas degvielai iepriekšējā komisijas sēdē 23. septembrī pirmajam lasījumam tika konceptuāli atbalstīti grozījumi arī Transporta enerģijas likumā, kas paredz atcelt prasību par biodegvielas piemaisījumu degvielas cenu mazināšanai.
Vienlaikus komisija nolēma, ka gadījumā, ja valdība pirms likumprojekta skatīšanas otrajā lasījumā apstiprinās Ministru kabineta noteikumus, kas paredz šādu risinājumu, likumprojekts uz otro lasījumu vairs netiks virzīts. Pēc grozījumu Transporta enerģijas likumā autoru aplēsēm, tas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem varētu samazināt degvielas izmaksas par 0,03 līdz 0,15 eiro litrā.
Tāpat izņēmumu no obligātā biodegvielas piejaukuma prasības paredzēts noteikt atsevišķai Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku vajadzībām paredzētai dīzeļdegvielai, lai nodrošinātu tās ilgstošu uzglabāšanu un izmantošanu militārajā tehnikā.
ZZS piedāvā arī samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12% līdz šā gada beigām. Pēc EM aprēķiniem, pilnībā pārnesot nodokļa samazinājumu uz mazumtirdzniecības cenu, dīzeļdegvielas cena varētu samazināties par aptuveni 15,6 centiem litrā, bet benzīna cena – par aptuveni 14,6 centiem litrā.
Partijas ieskatā mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 litrus degvielas, ietaupījums šādā gadījumā varētu sasniegt aptuveni 15,6 eiro mēnesī. Vienlaikus EM aprēķini liecina, ka pasākuma ietekme uz valsts budžetu trīs mēnešu laikā būtu aptuveni no 18 līdz 20 miljoniem eiro.
LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputāti šā gada 24. septembrī pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz vēl lielāku akcīzes nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī akcīzes nodokļa likmes samazināšanu benzīnam.
Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Sagaidāms, ka dīzeļdegvielas un benzīna cena mazumtirdzniecībā samazināsies par astoņiem centiem litrā, ja degvielas tirgotāji pilnā apmērā pārnesīs nodokļu samazinājumu uz degvielas cenu.
Lasiet arī: Ministrs nav drošs par izredzēm nākamgad panākt 30% algu pieaugumu mediķiem