Šādi situāciju mūsu patēriņā raksturo ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis (SEB), analizējot Centrālās statistikas pārvaldes ziņu, ka aprīlī Latvijas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 3%.
Viņš atgādina, ka iepriekšējā mēnesī pārtikas preču mazumtirdzniecība kritās par 6,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, samazinājās par 4,2%. Savukārt autodegvielas tirdzniecība palielinājās par 8,9%.
Citas preču grupas, kur apgrozījums pieauga bija apģērbu un apavu (+7,3%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (+3,6%) un farmaceitisko un medicīnisko preču (+0,4%) mazumtirdzniecībā.
Savukārt lielākais kritums bija grupās, kas saistās ar kovida laikā mainīto dzīves ritmu
– ar atpūtu un izklaidi saistītās preces (-19,7%) un elektroierīces (-15,2%). Šobrīd nepieciešamība pēc šīm precēm ir mazinājusies, jo ir iespēja baudīt izklaides un atpūtas sniegtos pakalpojumus klātienē. Tas ir pārvirzījis pieprasījumu no precēm uz pakalpojumiem un kopējos datos, salīdzinājumā ar janvāri un februāri, vairs neparādās kovid laika ierobežojumu ietekme.
Cilvēki ceļos, baudīs dzīvi, tērēs – tādēļ pirkumu fokuss, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nedaudz mainīsies. Vērtējot maksājumu karšu datus, redzams, ka iedzīvotāji turpina tērēt vairāk, bet pieaugums nav liels. Turklāt augstās inflācijas dēļ vidējais Latvijas iedzīvotāja pirkumu grozs ir kļuvis vieglāks.
Tuvākajos mēnešos kopējais apjomu kritums saglabāsies.
Būs grupas, kur tēriņi un apjomi pieaugs, piemēram ar mājokļa labiekārtošanu saistītajos. Noplokot inflācijai, uz gada beigām sāks atjaunoties pirktspēja un izaugsme mazumtirdzniecībā pamazām atjaunosies. Noteiktās grupās parādās deflācijas pazīmes, tādēļ jautājums, cik aktīvi tirgotāji uzrunās pircējus un tur, kur parādīsies iespējas, koriģēs cenas arī uz leju. Īpaši aktuāli tas ir saistībā ar pārtikas cenām, uzsver Gašpuitis.
Lasiet arī: Latvijā mazumtirdzniecība martā kritās dziļāk nekā vidēji ES un eirozonā
