Ukrainas parlamenta vēlēšanām vajadzēja notikt šogad, tomēr tās ir atliktas uz nenoteiktu laiku, līdz kara beigām. Pēckara vēlēšanu organizēšana radīs nepieredzētus izaicinājumus, kuriem risinājumus jāsāk meklēt jau tagad, norāda Centrālās vēlēšanu komisijā (CVK).
Tieši tāpēc CVK priekšsēdētaja Kristīne Saulīte kopā ar citu valstu pārstāvjiem nesen dalījās ar pieredzi un diskutēja par vēlēšanu organizēšanā ārpus valsts teritorijas, lai, karam beidzoties, Ukraina caur vēlēšanām varētu uzsākt demokrātiskās Ukrainas atjaunošanu.
Organizēto diskusiju mērķis ir palīdzēt Ukrainai sagatavoties pēc kara vēlēšanām, meklējot labākos risinājumus un apzinot nepieciešamo palīdzību no ukraiņu jaunajām mītnes zemēm.
“Visi apskatītie risinājumi nāk ar saviem izaicinājumiem un priekšrocībām, tomēr svarīgi saprast, ka galvenais šajā procesā būs uzticamā veidā nodrošināt balsstiesīgos Ukrainas iedzīvotājus gan tās teritorijā, gan ārpus ar nepieciešamajiem vēlēšanu materiāliem. Turklāt būs jāizveido praktisks un drošs veids, kā saskaitīt un apkopot nodotās balsis gan valsts iekšienē, gan ārpus tās,” stāsta Saulīte.
CVK ieskatā, šobrīd Ukrainā ievērojama vēlēšanu infrastruktūras daļa ir bojāta, pie tam miljoniem cilvēku ir izkaisīti gan valsts iekšienē, gan liela daļa ārpus tās.
Piemēram, Polijā 2021.gada janvārī patstāvīgi uzturējās 40 000 Ukrainas valsts piederīgo, kamēr šobrīd pēc aplēsēm skaits ir pieaudzis līdz ap 1,4 miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kurš līdz nākamajām vēlēšanām būs jāatrisina, ir kā informēt un nodrošināt balsstiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem.
Tomēr pie jebkura risinājuma primāri jāatrod veids, kā apzināt Ukrainas valstspiederīgo atrašanās vietas un cilvēku skaits tajās.
Viens no diskusijās izskanējušajiem risinājumiem, kas mērķēts uz ārzemēs atrodošajiem vēlētājiem un kurš jau aktīvi tiek pielietots Latvijas Saeimas vēlēšanās, ir daudzu jaunu ārzemju vēlēšanu iecirkņu izveide un pasta balsošanas organizēšana.
Lai to varētu īstenot, primāri būs aktīvi jāstrādā gan Ukrainai, gan arī mītnes zemēm ar pašiem vēlētājiem un to apzināšanu. Diskusijas laikā arī Kosovas pārstāve dalījās ar savu pieredzi un aicinājumiem izprast, ka šī ir ārkārtas situācija, kurā cilvēku uzvedība var būt mazāk prognozējama, līdz ar to ļoti lielam uzsvaram jābūt uz informētību un cilvēcisko faktoru.
Pasākuma laikā arī Saulīte dalījās ar Latvijas piemēru un pieredzi darbam ar ārpus Latvijas mītošajiem balsstiesīgajiem vēlētājiem, kuri salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu iedzīvotājiem ir vieni no aktīvākajiem.
“Ļoti svarīga ir gan komunikācija, gan arī cieša sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un pašiem vēlētājiem.” Papildus vēlēšanu pārvaldības instrumentiem būs jārīko plaša mēroga sabiedrības kampaņa, lai nodrošinātu to, ka Ukrainas iedzīvotāji ir informēti par jaunajiem vēlētāju reģistrācijas un balsošanas pasākumiem,” skaidro Saulīte.
Viņasprāt, šīm iniciatīvām būs nepieciešams pārējo valstu atbalsts katrā plānošanas un īstenošanas posmā, kas vēl vairāk sarežģī uzdevumu, jo iestādēm būs regulāri un drošā veidā jāsazinās savā starpā.
“Lai šīs izmaiņas gūtu panākumus, Ukrainas vēlēšanu iestādēm būs jānosaka optimāls rīcības plāns, pamatojoties uz salīdzinošām iespējām un pieredzi, kas gūta no visas pasaules,” pauž CVK vadītāja.
Lasiet arī: Vācijas izlūkdienests brīdina par Krievijas spiegošanas mēģinājumu pastiprināšanos
