Vācijas iekšējās drošības aģentūra otrdien, 20.jūnijā brīdināja par riskiem saistībā ar agresīvu Krievijas spiegošanu.
Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju un to atbalsts Ukrainas aizstāvībai nozīmē, ka Kremlim ir pieaugoša interese iegūt informāciju, ikgadējā ziņojumā pauda Federālais konstitucionālās aizsardzības birojs (BfV).
“Krievijas karš Ukrainā iezīmē arī jaunu laikmetu iekšējā drošībā,” ziņojuma priekšvārdā pauda Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere,
izvēloties kanclera Olafa Šolca izvēlēto terminu, kad viņš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākumā pirms nepilna pusotra gada raksturoja aktivizēto Vācijas ārpolitiku.
“Kara laikā Kremļa vadība pakļaujas uz Krievijas izlūkdienestu darbu,” teica Fēzere.
BfV ziņojumā brīdināts, ka nākotnē “gaidāmas slepenas un agresīvākas Krievijas spiegošanas operācijas, kā arī kibertelpas aktivitātes, kuru izcelsme ir Krievija”.
Krievijas izlūkdienesti mēģina “Vācijā nogādāt jaunus darbiniekus”, kā arī turpināt un atjaunot esošo darbinieku aktivitātes, lasāms ziņojumā.
Aprīļa vidū Vācija izraidīja vairākus Krievijas diplomātus saistībā ar aizdomām par spiegošanu, uz ko Maskava atbildēja ar 20 vācu diplomātu izraidīšanu.
Maijā Krievija paziņoja, ka valstī drīkst uzturēties ne vairāk kā 350 Vācijas darbinieki, kas nozīmē, ka simtiem ierēdņu un vietējo darbinieku, kas strādā Vācijas iestādēs Krievijā, ir jāatstāj valsts.
Berlīne uz to atbildēja, liekot slēgt četrus no pieciem Krievijas konsulātiem Vācijā.
Lai gan BfV spiegošanas novēršanas darbs ir koncentrēts uz Krieviju, vienlaikus aģentūra kā vienu no četriem galvenajiem spiegotājiem Vācijā nosauca arī Ķīnu.
Pekina ir “lielākais apdraudējums ekonomiskās un zinātniskās spiegošanas, kā arī ārējo tiešo investīciju Vācijā ziņā”.
Ķīnas izlūkdienestus interesēja arī Vācijas armijas “struktūra, bruņojums un apmācības”.
Vēl divus galvenos spiegošanas draudus Vācijai rada Turcija un Irāna, lai gan Fēzere norādīja arī uz Ziemeļkoreju kā valsti, kas ir “ļoti iesaistīta izlūkošanas operācijās” Vācijā.
Gan Irāna, gan Turcija koncentrējas uz personām un grupām, kas uzskatāmas par valdības politisko opozīciju, norādīja BfV.
Lasiet arī: Īrijas prezidents aicinājis “nebūt kā Lietuvai un Latvijai”