Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) atzina Krieviju par terorisma atbalstītāju. Aptuveni simts deputātu, balsojot pret vai atturoties, sevi iezīmējuši kā Putina režīma aģentus Eiropā, konstatē TV3 raidījums Nekā personīga.
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija ir oficiāli atzinušas Krieviju par terorisma atbalstītāju. Arī EP ar lielu balsu pārsvaru 23.novembrī pieņēma rezolūciju, kurā atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 atturoties (pavisam EP ir 705 deputāti). Dokumenta autori neslēpa, ka tā mērķis ir pamudināt tāpat rīkoties arī Amerikas Savienoto Valstis.
ASV Kongresā tādu rezolūciju ir atbalstījusi gan pārstāvju palāta, gan senāts. Tomēr prezidents Džo Baidens vēl Krieviju neizolē tādā līmenī kā citas par teroristu atbalstītājiem atzītas valstis – Sīriju, Irānu, Ziemeļkoreju un Kubu.
EP balsojums bija simbolisks, bez juridiskām sekām, atgādina Nekā personīgi.
Pašlaik Eiropas Savienība nevar teroristu listē iekļaut veselu valsti. EP aicina dalībvalstis vienoties un piešķirt tādas pilnvaras. Bet kamēr tās nav, Eiropa turpina Krieviju izolēt ar sankcijām, nu jau gatavojot devīto to paketi.
EP deputāts Roberts Zīle (NA) raidījumam raksturoja rezolūciju kā spiedienu uz Eiropas valdībām. Tas ļaušot arī jauno sankciju paketi veidot daudz stingrāk «attiecībā, piemēram, uz Eiropas satelītu izmantošanu Krievijas mediju izbeigšanai, ko viņi izmanto pēc līgumattiecībām». Viņaprāt, tādejādi tiek veicināta arī Eiropas speciālā tribunāla veidošana par Krievijas noziegumiem karā.
Raidījums Nekā personīga uzsver: kā rāda citi tās pašas dienas EP balsojumi, vēl vismaz 30 deputāti todien bija darbā, tomēr šajā balsojumā nepiedalījās. Tie, piemēram, bija visi 12 Ungārijā valdošās partijas Fidesz pārstāvji.
Balsojumā neparādās arī Latviju pārstāvošās deputātes Sandras Kalnietes vārds. Viņa skaidroja, ka tā ir kļūda, kas šobrīd tiek labota. Nebalsoja arī Nils Ušakovs (Saskaņa), kurš tobrīd Latvijā atradās tiesas sēdē, kurā viņš ir apsūdzēts par slēptas videonovērošanas ierīces glabāšanu savā kabinetā Rīgas domē. Uz vienu tiesas sēdi šovasar viņš neieradās, pamatojot to ar darbu Eiropas Parlamentā, un tiesnese šo attaisnojumu neatzina par pietiekamu.
No Latvijas un Baltijas deputātiem Eiroparlamentā pret rezolūciju balsoja tikai Latvijas Krievu savienības pārstāve Tatjana Ždanoka. Igaunijas Centra partijas politiķe Jana Tooma un Lietuvas populistiskās Zemnieku un zaļo apvienības pārstāvis Stasis Jakeļūns izcēlās, izvēloties atturēties.
Šajā pavasarī Ždanoku izslēdza no EP Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, jo viņa balsoja pret rezolūciju, ar ko eiroparlaments nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā. Tā tobrīd rīkojās tikai 13 no visiem EP deputātiem. Tagad pret Krievijas atzīšanu par teroristu valsti balsoja četrreiz vairāk deputātu.
Lielākā daļa deputātu, kas balsoja pret, nāk no dažām grupām. Labēji radikālās Identitātes un demokrātijas un kreisās Progresīvās sociālistu un demokrātu alianses biedri sašķēlās un to mazākā daļa balsoja Krievijai par labu. Savukārt komunistu un eiroskeptiķu grupā Kreisie tādu bija vairākums.
Pret balsoja 17 deputāti no Francijas Nacionālās frontes. Tās agrākā līdere Marina Lepena līdz šim gadam neslēpa saites ar Kremli, tiekoties ar Vladimiru Putinu un saņemot aizdevumu no tagad likvidētas Krievijas bankas.
Aizdevums patlaban ir cedēts militārās nozares uzņēmumam Aviazapchast.
Eiroparlamentārieša Zīles komentārs par šo darījumu: «Bet rodas arī jautājums, kāpēc Francijā joprojām nav mainīts likums. Tas Latvijā nav iedomājams, ka kāda politiska partija varētu legāli aizņemties no citas valsts bankām naudu.»
Pret EP rezolūciju balsoja arī septiņi deputāti no atklāti prokremliskās Vācijas partijas Alternatīva Vācijai (AV) kā arī divi vācu sociāldemokrāti no valsts kanclera Olafa Šolca partijas. Mediju pētījumi atklājuši, ka šie politiķi pieņēmuši labumus no Krievijas: piemēram, 2017.gadā AV pārstāvjiem, arī eiroparlamentāriešiem, apmaksāts lidojums uz Maskavu privātā lidmašīnā.
Šie franču un vācu politiķi bija arī starp tiem, kuri devās uz Donbasu un Krimu, lai novērotu tur notiekošās vēlēšanas. Līdzīgu funkciju pildīja eiroparlamentārieši no Austrijas un Beļģijas. Arī Ždanoka, kas it kā novēroja Krimas referendumu par pievienošanos Krievijai, tādā veidā centās pasaules acīs to mēģināt padarīt legālu. Tajā pašā gadā Ždanokas dibinātā biedrība Latvijas Cilvēktiesību komiteja no Kremļa paspārnē esoša fonda saņēma 94 tūkstošus eiro. Ziedojumus no Krievijas budžeta naudas organizācija saņēma arī turpmāk – vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
Tieši pēc Krimas aneksijas Lepenas Nacionālā fronte saņēma jau pieminēto 9,5 miljonu aizdevumu no krievu bankas, bet pati Marina Lepena saņēma 2,5 miljonu eiro aizdevumu no uzņēmuma, kas pieder krievu spiegam, atgādina Nekā personīga.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (JV) skaidro: «Nav palielinājies to cilvēku skaits, kas atbalsta Krieviju. Viņi varbūt ir vairāk iezīmējušies, un viņiem ir saviem maizes devējiem bail parādīt – kā es varu būt pret jūsu darbībām Ukrainā, lai cik briesmīgas tās arī nebūtu.
Es saku – kāds tad ir jūsu plāns? Un tad vienmēr klusē – klusē Orbāna ungāri, klusē AV. Es nevaru teikt, ka es ar viņiem visiem būtu runājusi, bet šīs ir tādas ievērojamākās deputātu grupas, kuras kaut ko sava skaita ziņā nozīmē. Viņiem nav plāna, kā izbeigt [karu]. Bet viņi acīmredzot jūtas Krievijai parādā par kaut ko – mēs varam minēt par ko. Tāpēc viņi mēģina utopiskus risinājumus piedāvāt, kas nedarbojas.»
Lasiet arī: Eiropas Parlaments pasludina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti
