Dānija pirmdien, 27.janvārī, paziņoja, ka tā plāno ieguldīt 14,6 miljardus dāņu kronu (2,05 miljardus ASV dolāru, 1,96 miljardi eiro), lai palielinātu savu militāro klātbūtni Arktikā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) atkārtoti izrādīja interesi par Grenlandes – daļēji autonomas Dānijas teritorijas – kontroli, ziņo britu raidorganizācija BBC un “Reuters”.
Šomēnes Tramps paziņoja, ka Grenlande ir vitāli svarīga ASV drošībai un Dānijai jāatsakās no stratēģiski svarīgās salas kontroles. Viņš neizslēdza militāru vai ekonomisku spēku izmantošanu, lai sasniegtu savas ieceres.
“Mums ir jārēķinās ar to, ka Arktikā un Ziemeļatlantijā pastāv nopietni izaicinājumi drošības un aizsardzības jomā,” sacīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Polsens (Troels Lund Poulsen).
Pēc tam, kad Dānija atzina, ka ilgstoši ir atstājusi novārtā Grenlandes aizsardzību, pagājušajā gadā Dānija piešķīra 190 miljardus dāņu kronu (26 miljardus ASV dolāru) savai militārajai nozarei turpmākajiem desmit gadiem, no kuriem daļa tagad ir piešķirta Arktikas reģionam.
Lai gan Dānija ir atbildīga par Grenlandes drošību un aizsardzību, tai ir ierobežotas militārās spējas šajā plašajā salā, kas tiek uzskatīta par drošības “melno caurumu”.
Grenlandē, pasaulē visretāk apdzīvotajā teritorijā, dzīvo aptuveni 56 000 galvenokārt pamatiedzīvotāju inuītu.
Pašlaik Dānijas rīcībā ir četri novecojoši inspekcijas kuģi, novērošanas lidmašīna “Challenger” un 12 suņu pajūgu patruļas, kuru uzdevums ir uzraudzīt četras reizes lielāku teritoriju nekā Francija.
Līgums paredz finansēt trīs jaunus Arktikas flotes kuģus, vairāk tāla darbības rādiusa dronus ar uzlabotu attēlu iegūšanas spēju un jaudīgākus satelītus, preses konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Polsens.
“Grenlande atrodas mainīgā apdraudējuma situācijā,” paziņojumā par jaunajiem izdevumiem aizsardzībai sacīja Grenlandes neatkarības un ārlietu ministre Viviana Motzfelta (Vivian Motzfeldt). “Esmu gandarīta, ka ar šo daļējo vienošanos mēs esam spēruši pirmo soli drošības stiprināšanā Grenlandē un tās apkārtnē.”
Jaunās investīcijas seko Dānijas atsevišķam paziņojumam decembrī, ka tā Grenlandes aizsardzībai atvēlēs aptuveni 1,5 miljardus ASV dolāru, tostarp iegādāsies jaunus kuģus, tāla darbības rādiusa dronus un papildu suņu pajūgu komandas.
Politiskās partijas vienojās atvēlēt vairāk līdzekļu Arktikai, noslēdzot vienošanos, kas tiks iesniegta gada pirmajā pusē.
ASV bruņotie spēki pastāvīgi uzturas Pitufikas kosmosa bāzē Grenlandes ziemeļrietumos, kas ir stratēģiski svarīga vieta to ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmai, jo caur salu ved īsākais ceļš no Eiropas uz Ziemeļameriku.
Pēdējos gados ir pieaugusi arī interese par Grenlandes dabas resursiem, tostarp retzemju minerālu, urāna un dzelzs ieguvi.
Lasiet arī: ES ārlietu ministri beidzot vienojas pagarināt sankcijas pret Krieviju
