Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas (Mette Frederiksen) Sociāldemokrātiskā partija parlamenta vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu, tajā pašā laikā nespējot iegūt vairākumu un parādot vājāko rezultātu kopš 1903.gada, raksta britu raidorganizācija BBC.
Frederiksenas partija ieguvusi 21,9% vēlētāju balsu, kas nozīmē, ka tai būs vairāk vietu parlamentā nekā jebkurai citai partijai, tomēr viņas kreisā spārna koalīcijai nav izdevies iegūt 90 vietas, kas nepieciešamas, lai veidotu vairākumu. Sociāldemokrāti Dānijā ir pie varas kopš 2019.gada, un Frederiksena līksmojošajiem atbalstītājiem sacīja, ka viņai žēl, ka nav izdevies iegūt vairāk balsu.
Sociāldemokrātu galvenie sāncenši, labējā spārna Liberālā partija, arī uzrādījusi sliktāko rezultātu gadsimta garumā, ar 10,1% vēlētāju atbalstu paliekot aiz Zaļās kreiso partijas.
Premjerministrei joprojām ir izredzes palikt amatā uz trešo termiņu, tomēr Dāniju ierasti vada koalīcijas valdības, kas nozīmē, ka tagad priekšā smagas sarunas, kas varētu ievilkties uz vairākām nedēļām. Balsošanas sarakstos bija 12 partijas, un iegūstot kopumā 84 vietas parlamentā, kreisā koalīcija ir ar nelielu pārsvaru uzvarējusi labējo bloku, kas ieguvis 77 vietas. Nevienam no blokiem līdz ar to nav izdevies iegūt vairākumu Dānijas 179 vietu parlamentā. Pašlaik nav arī skaidrs, kuram blokam izdosies izveidot vairākumu.
Frederiksena sacīja, ka ir bijusi atbildīga par Dāniju septiņus gadus, un ir gatava šos pienākumus uzņemties arī turpmāk.
Tagad iznākumu var noteikt nelielā bijušā premjerministra, pašreizējās valdības ārlietu ministra Larsa Lokes Rasmusena (Lars Løkke Rasmussen) partija, kas ieguvusi 14 vietas parlamentā. Viņš ieņēma vadošo lomu sarunās ar ASV, kad prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) satricināja starptautisko sabiedrību ar paziņojumu par vēlmi pārņemt Grenlandi. Viņš žurnālistiem sacīja, ka ir gatavs veidot valdību ap centru, kurā atrodas viņa partija.
Liberālās partijas vadītājs Troels Lunds Polsens (Troels Lund Poulsen) jau izslēdzis iespēju, ka labējie varētu veidot valdību kopā ar sociāldemokrātiem, un aicinājis Rasmusenu pievienoties viņa blokam, lai veidotu citādu Dānijas nākotni.
DR politikas apskatniece Kristīne Kordsena (Christine Cordsen) norādījusi, ka visticamākais variants ir centriski kreisa valdība ar sociāldemokrātiem, zaļajiem, Rasmusena partiju un Dānijas Sociālistiski liberālo partiju.
Šīs Frederiksenai bijušas skarbas vēlēšanas, un pēc sešus gadus ilgas popularitātes baudīšanas tā pamazām sāk izbalēt, lai gan lielākā daļa dāņu joprojām uzskata, ka premjerministre ir veiksmīgi virzījusi Dāniju cauri starptautiskajām krīzēm. Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu kampaņā priekšplānā bija iekšpolitiskie jautājumi – dzīves dārdzība, ekonomiskā situācija un labklājības jautājumi. Tāpat vēlētājus satrauca vides jautājumi, tostarp dzeramā ūdens kvalitāte, ko ietekmē lielapjoma cūku fermas, un lauksaimniecības atstātā ietekme uz klimatu kopumā.