Latvijā 2022.gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati.
Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).
Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām.
Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.
Darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku izglītību, kā arī profesionālo izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes visās iegūtās izglītības grupās 2022.gadā vienā stundā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši.
Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 18,62 un 14,8 eiro) un maģistra grādu (12,58 un 10,23 eiro).
Vislielākā atalgojuma atšķirība bija darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību – 9,32 eiro vīriešiem un 5,19 eiro sievietēm, taču jāņem vērā, ka šos rādītājus varēja ietekmēt attiecīgās grupas nepietiekama pārstāvniecība izlasē.
CSP izpētījusi, ka 2022.gadā visaugstākā vidējā stundas darba samaksa bija darbiniekiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt jauniešiem 15-19 gadu vecumā un senioriem virs 69 gadu vecuma atalgojums bija viszemākais.
Latvijā 2022.gadā koplīgumi bija noslēgti vairāk nekā piektdaļai jeb 23% darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija veselības un sociālās aprūpes (65%), enerģētikas (53%) un izglītības (52%) nozarēs.
Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.
CSP informē, ka 2022.gadā apmaksātas virsstundas strādāja 6,3% no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem – virsstundas ir reģistrētas 14,5% darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas tika norādītas starp vadītājiem (1,7%) un vecākajiem speciālistiem (2,3%).
Salīdzinot ar 2018.gada Darba samaksas struktūras apsekojumā apkopotajiem datiem, 2022.gadā vidējais atalgojums, pārrēķināts nosacītā pilnā slodzē, straujāk ir audzis universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam – no 1122 eiro līdz 2798 eiro, atkritumu savācējiem (no 621 eiro līdz 1468 eiro), amatniekiem (no 785 eiro līdz 1840 eiro) un kultūraugu audzētājiem (no 792 eiro līdz 1663 eiro).
Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.
Darba samaksas un to ietekmējošo faktoru datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu un to filiāļu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.
Galvenie rādītāji ir stundas un mēneša vidējā regulārā darba samaksa 2022.gada oktobrī un mēneša vidējā darba samaksa ar neregulārām prēmijām un piemaksām 2022.gadā.