Karstuma vilnis turpina pārņemt Eiropu, un turpmākajās dienās sagaidāmi jauni temperatūras rekordi, kas daudzviet pārsniegs 40 grādu atzīmi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Sagaidāms, ka Spānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā un Turcijā gaisa temperatūra pārsniegs 40 grādus pēc Celsija. Dažviet Itālijā temperatūra varētu sasniegt 48 grādus pēc Celsija, tādejādi kļūstot par augstāko jebkad reģistrēto gaisa temperatūru Eiropā.
Desmit Eiropas pilsētās ir spēkā sarkanais brīdinājums, tostarp arī Florencē un Romā.
Eiropas Savienības (ES) klimata uzraudzības centrs Copernicus norādījis, ka jūnijs bijis līdz šim karstākais novērojumu vēsturē. Pasaules Meteoroloģiskā organizācija brīdinājusi, ka klimata sasilšanas izraisīti ekstrēmi laika apstākļi diemžēl kļūst par “jauno normālo”. Pamatīga karstuma periodi ir daļa no dabiskā laikapstākļu ritma, tomēr zinātnieki norāda, ka globālās sasilšanas dēļ tie kļūst biežāki, intensīvāki un ilgāki.
Karstuma vilnis ietekmējis arī tūristus. Grieķijas Sarkanais krusts Atēnās izvietojis komandas, lai uzmanītu Akropoles apmeklētājus, no kuriem daudzi izjūt nelabumu un reiboni karstuma dēļ. Organizācijas pārstāve Marina Stamati (Marina Stamati) sacīja: “Tādēļ mēs ar skrejlapām cenšamies informēt, kur Atēnās pieejamas telpas ar gaisa kondicionieriem, kur iespējams patverties no karstuma.”
Ziemeļitālijā nedēļas sākumā kāds vīrietis karstuma dēļ gājis bojā, un vēl vairāki tūristi cietuši no karstuma dūriena, viņu vidū arī tūrists no Lielbritānijas, kurš gaidīja rindā pie Romas Kolizeja.
Iedzīvotājiem un tūristiem tiek ieteikts dzert vismaz divus litrus ūdens dienā, un izvairīties no kafijas un alkohola.
Tiek prognozēts, ka karstuma vilnis Cerbers, kas nosaukts trīsgalvainā elles suņa vārdā, turpmākajās dienās nesīs vēl karstākus laika apstākļus.
Spānijā svelme sasniedz 45 grādus pēc Celsija. Andalūzijas reģiona valdība izveidojusi informatīvo telefona līniju, lai palīdzētu karstuma skartajiem. Lielbritānijas Meteoroloģiskais dienests informējis, ka sagaida temperatūras celšanos piektdien, 14.jūlijā.
Cerberam norimstot, tiek gaidīts nākamais karstuma vilnis, kas nodēvēts par Hēronu – sengrieķu mitoloģijā tas ir mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem. Tā ietekmē gaisa temperatūra Romā var sasniegt 43 grādus pēc Celsija, savukārt Sardīnijā – pat 47 grādus.
Karstums pārņēmis ne vien Eiropu – rekordaugstas temperatūras reģistrētas arī Kanādā un ASV, kā arī vairākās Āzijas daļās.
Atlantijas okeānā reģistrēta līdz šim augstākā ūdens temperatūra, savukārt arktiskais ledus platība ievērojami samazinājusies.
Un kļūs vēl karstāks.
Palūkojoties uz karstumu vēsturiskā griezumā, pirmā jūlija nedēļa šobrīd uzskatāma par karstāko novērojumu vēsturē. Zinātnieki izmantojuši Antarktīdas ledū ieslēgtos gaisa burbuļus, kas ļauj noteikt gaisa temperatūru pat vairāk nekā miljons gadu senā pagātnē. Šie dati liecina, ka tik karsts kā šogad bijis pirms 125 tūkstošiem gadu. Tas bija ģeoloģiskais periods, kura laikā Temzā peldēja nīlzirgi un jūras līmenis bija par pieciem metriem augstāks.
Jaunā pētījumā secināts, ka pērn svelme Eiropā prasījusi 61 672 dzīvības. Visvairāk ar karstumu saistīto nāves gadījumu bijis Itālijā, Spānijā un Vācijā. Pastāv bažas, ka arī šovasar karstums paņems upurus.
Lasiet arī: BNN fokusā | Dabas atjaunošana “sašķēla” EP un mūsu eirodeputātus
