Šobrīd Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas apstiprināšanai meklējam risinājumus caur valdību, medijiem pavēstīja labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Viņa gan atzina -, ja tas neizdosies, vienmēr likumdevējam ir tiesības lemt patstāvīgi.
Savukārt Jaunās vienotības deputāts Andrejs Judins norādīja, ka partijas pozīcija nav mainījusies – šis dokuments ir jāapstiprina.
Viņš uzsvēra, ka Stambulas konvencija demonstrē attieksmi pret vardarbību, to, ka tā nav pieņemama un, ka esam gatavi rīkoties.
“Man nav šaubu, ka šis dokuments varētu tikt apstiprināts. Tas ir jāapstiprina, bet mums ir svarīgi domāt arī par mūsu regulējumu, par mūsu pantiem,” pauda Judins.
Kā ziņots, valdībā piektdien, 14.jūlijā atlika jautājumu par Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā skatīšanu, apstiprināja labklājības ministres padomniece Ilze Čikule.
Jautājums no valdības darba kārtības izņemts, jo viena no koalīcijas partijām – Apvienotais saraksts (AS) – vēloties apstiprināšanai virzītajā dokumentā ieviest papildinājumus,
tāpēc prasīts jautājuma skatīšanu pagaidām atlikt.
AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars medijiem norādīja, ka nepieciešams pilnveidot likumprojektu, lai “kliedētu bažas un nebūtu atsevišķas interpretācijas par to, kas ir dzimums, sociālā dzimte un sociālā genderisma jautājumi”.
Viņš sacīja, ka AS ir iebildumi par vairākiem pantiem, kas neattiecas tiešā veidā uz konvencijas pamatmērķiem.
AS ieskatā, Eiropas Padomes dokumentam jābūt pamatā koncentrētam tikai un vienīgi uz to mērķu sasniegšanu par ko ir konvencija – par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Kā liecina LM iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros “Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka “Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana”.
Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas “piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu”.
Par ģimenes jomu Satversmē runā strīdos tapušais 110.pants, kurā pašlaik stāv ierakstīts, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
Šāda pamatlikuma redakcija savulaik tapa, daļai politiķu cenšoties nepieļaut viena dzimuma pāru likumisku atzīšanu valstī.
LM skaidro, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības deklarācija paredz īstenot Stambulas konvencijas prasību ieviešanu. Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Lasiet arī: Vardarbībā cietušo aizstāvji uzteic Stambulas konvencijas virzību