Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.
“Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei,” sacīja Praņēviča.
Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.
“Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: “mēs gribam jaunāku darbinieku”, “viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā”.
Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni,” norādīja Praņēviča.
Tāpat, pēc viņas teiktā, atšķirības atalgojumā vecuma ziņā rodas profesijas izvēles dēļ, proti, jaunāko paaudžu cilvēki biežāk strādā profesijās, kuras pašlaik darba tirgū ir labāk apmaksātas, piemēram, programmēšana, datu analīze un citas ar IT saistītas profesijas, bet vecāka gadagājuma cilvēki vairāk ir nodarbināti profesijās, kas bija populāras un pieprasītas pirms vairākiem gadu desmitiem, bet tagad tādas vairs nav, tostarp virkne no tām tiek aizstātas ar tehnoloģijām.
Eksperte arī uzsvēra, ka bieži vien uzskats, ka vecākās paaudzes darbiniekiem ir problēmas ar jauno tehnoloģiju izmantošanu, ir tikai stereotips, tāpat jāatceras, ka izaicinājumi darba tirgū ir katrai paaudzei.
“Mēs bieži runājam tieši par tehnoloģijām un vecāko paaudzi, bet darba tirgus ir pilns ar piemēriem, kā pat 80 gadu vecumā apgūst jaunākās tehnoloģijas. Tomēr darbiniekiem pirmspensijas vecumā ļoti izteikti ir tas, ka viņi nemeklē jaunas darba iespējas ik pēc pāris gadiem, un tādēļ, iespējams, viņi būs uzņēmuma stabilākie darbinieki. Savukārt no Z paaudzes (dzimuši 2001-2012.gadā) mēs to nevaram sagaidīt un tur darbinieku mainība ir daudz augstāka,” pauda Praņēviča.
Savukārt runājot par atšķirībām atalgojumā starp dzimumiem, Praņēviča norādīja, ka Latvijā nevar runāt par izteiktu un apzinātu dzimumu diskrimināciju darba tirgū, bet atšķirības atalgojumā bieži rada neapzināti aizspriedumi un neapzināta diskriminācija.
“Mēs varam redzēt, ka brīdī, kad darba tirgū ienāk jaunā paaudze, atalgojums abiem dzimumiem ir pilnīgi vienāds. Un tad vecumā pēc 20 gadiem sāk parādīties plaisa.
Tas ir brīdis, kad darba devējs skatās uz savu darbinieci un domā: viņa drīz var sākt plānot bērnus un aiziet dekrētā. Daudzas arī aiziet dekrētā, un šajā laikā atšķirībā no citiem kolēģiem viņām netiek pārskatīts atalgojums, kas nozīmē, ka viņas no bērna kopšanas atvaļinājuma atgriežas ar zemāku algu. Bērnu aprūpes dēļ sievietes mēdz izvēlēties arī nepilna laika darbu. Parādās arī citi faktori, kuru dēļ gan sievietes pašas izvēlas tik mērķtiecīgi neveidot savu karjeru, gan darba devējs izvēlas tik daudz neinvestēt viņu attīstībā,” stāstīja eksperte.
Viņa norādīja, ka sava loma ir arī darbu sadalījumam ģimenē, jo ļoti bieži tieši sievietes ir tās, kas uzņemas lielāko daļu rūpju par bērniem, mājas soli, novecojošajiem vecākiem, kā arī ļoti bieži ģimenes sociālās dzīves plānošanu. Tam neizbēgami ir ietekme uz karjeru un laiku, ko var fokusēti veltīt darbam, kā arī pilnvērtīgai atpūtai, kas ir ļoti nepieciešama, lai pēc tam ar lielāku degsmi un radoši strādātu.
“Figure Baltic Advisory” arī veicis analīzi par to, cik daudz vīrieši un sievietes tiek paaugstināti amatos, kas balstās datos par to, cik daudz darbinieku strādā tajā pašā uzņēmumā, bet jau citā amatā nekā iepriekšējā gadā. Kopumā gada laikā no tiem, kurus paaugstināja amatā, 53% bija sievietes un 47% vīrieši. Tomēr šī proporcija ir spēkā līdz amatiem, kas ir speciālistu līmenis. Amatiem vadības līmenī proporcija kļūst pretēja un no paaugstinātajiem 60% ir vīrieši un 40% ir sievietes.
“Tas nozīmē, ka kā speciālistes sievietes mēs novērtējam, bet tikko runa ir par vadības līmeni, tā sievietes tiek diskriminētas un mēs neredzam līdzvērtīgu proporciju starp abiem dzimumiem. Tādēļ, ja runājam par “stikla griestiem” karjerā, tad sievietēm tie iestājas pie vadības līmeņa,” pauda Praņēviča.