26.martā publiskotajā dokumentālajā filmā “The Price of the Vote” izskanējušas apsūdzības, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) partija “Fidesz” plaši izmanto iebiedēšanu un uzpirkšanu, lai ietekmētu vēlētājus, raksta britu raidorganizācija BBC.
Filma pirmo reizi tika parādīta 26.martā Budapeštas kino teātrī un platformā “Youtube,” un tajā parādīti sešus mēnešus ilgas izmeklēšanas rezultāti, ko veikuši neatkarīgi kino veidotāji un žurnālisti. Filmā vēlētāji, pašvaldību vadītāji, bijušās vēlēšanu amatpersonas un policists norāda, ka cilvēkiem, lai tie balsotu par “Fidesz,” piedāvātas lielas naudas summas un pat narkotikas. Autori lēš, ka ietekmēti 53 no 106 Ungārijas vēlēšanu apgabaliem un ap 600 000 vēlētāju, kas veido pat 10% no gaidāmā vēlētāju skaita 12.aprīļa parlamenta vēlēšanās.
Pēc 16 gadus ilgās “Fidesz” atrašanās pie varas, jaunākās aptaujas liecina, ka vismaz tik daudz Orbāna partija atpaliek no Pētera Maģara (Péter Magyar) centriski labējās “Tisza.” Visi vēlēšanu apgabali, kur notikusi iespējamā vēlētāju ietekmēšana, ir lauku vai mazo pilsētu kopienas, kurās “Fidesz” kopš 2010.gada ir vadošais politiskais spēks. Filmā Ungārijas lauku apvidi attēloti kā nabadzīgu ciematu mozaīka, un mājas lielai daļai no plašās valsts romu minoritātes.
Vietējie mēri saglabā dzelžainu tvērienu pār ikdienas dzīvi, gādājot darbu, malku apkurei, transportu uz vēlēšanu iecirkņiem un vienā gadījumā pat pieeju veselības aprūpei, pretī pieprasot “pareizo” balsojumu vēlēšanu dienā. BBC sazinājās ar valdības ministriem, un valdības, Iekšlietu ministrijas un valsts policijas komunikācijas nodaļām. Līdz raksta publicēšanai atbilde tika saņemta tikai no valsts pārvaldes un reģionālās attīstības ministra Tibora Navračiča (Tibor Navracsics), kurš sacīja, ka jautājums jāskata Iekšlietu ministrijai. Viņš atteicās komentēt konkrētas filmā izvirzītās apsūdzības.
Janvārī Orbāns bija Budapeštā sapulcinājis pašvaldību mērus un pilsētu domniekus,
un sacīja, ka situācija ir sekojoša – uzvarēt šīs vēlēšanas ir viņu uzdevums: “2026.gada vēlēšanu iznākumu noteiks jūsu iesaiste. Ja jūs iesaistīsieties, mēs uzvarēsim; ja jūs to nedarīsiet, mēs neuzvarēsim.”
Filmā Orbāna teiktais atbalsojas intervijās ar apmērām 20 personām no 14 Ungārijas apgabaliem (kopumā to ir 19). Pielietotās prakses tvērums un līdzības stāstītajā ciematos, ko šķir desmiti un simti kilometru, likuši filmas veidotājiem secināt, ka darbības plāno augsta ranga “Fidesz” amatpersonas. Viens no filmas veidotājiem, Arons Timars (Aron Timar) BBC sacīja, ka sākotnēji domājuši, ka galvenais šajā procesā ir balsu pirkšana, tomēr izrādījies, ka tā ir tikai redzamākā daļa, un galveni atslēgvārdi patiesībā ir atkarība un ievainojamība.
Policists, kura seja un balss filmā mainīta, sacīja, ka nauda ieplūst nopietnā apjomā un ar pamatīgu atbalstošo personu skaitu. Viņš norādīja, ka nekļuva par policistu, lai kalpotu korumpētai sistēmai un palīdzētu piesegt nelikumības.
Vienā no ciematiem “Fidesz” pārstāvošais mērs ir arī apriņķa ārsts, un viņa atbildības teritorija aptver 32 apdzīvotas vietas.
Viņa pacienti stāstīja, ka baidās nesaņemt receptes zālēm, ja nebalsos par mēra partiju.
Citi intervētie cilvēki teica, ka malka tiek izsniegta tikai tiem, kas balso par “Fidesz.” Citviet bijušais kandidāts atsaucis savu kandidatūru, jo bērnu aizsardzības dienests draudējis atņemt bērnus. Varas iestādes neesot gribējušas, lai viņš sacenšas ar “Fidesz” kandidātu.
Dienu pēc tam, kad uzņemšanas komanda filmēja kādā ciematā, tur esot ieradusies policija un viesnīcā pieprasījusi uzrādīt viesu sarakstu. Timari BBC sacīja, ka tic – lielākā daļa likumsargu valstī ir godīgi cilvēki, un nav runa par policiju. Tas vairāk esot jautājums par politisko ietekmi uz policiju.
Gadījumos, kad vēlētājiem piedāvāta nauda par balsi, summa parasti ar ap 50 – 60 tūkstošiem forintu (aptuveni 128 līdz 154 eiro). Tā ir nozīmīga summa kopienās, kur pabalsts par katru bērnu parasti ir apmēram 30 līdz 50 eiro mēnesī.
Filmas veidotāji uzsver, ka notiekošais ir daudz vairāk par balsu pirkšanu.
Iepriekšējās vēlēšanās dažos no apmeklētajiem ciematiem par “Fidesz” nobalsoja 80 – 100% vēlētāju. Filmā intervētās personas stāstījušas par tādām darbībām kā autobusu organizēšana uz vēlēšanu iecirkņiem, vēlētāju izlikšanos par analfabētiem, lai panāktu, ka vēlēšanu kabīnē viņiem pievienojas palīgs, biļetenu fotografēšanu, lai pierādītu, ka balsots par “Fidesz” un jau atzīmētu biļetenu nodošanu nākamajam vēlētājam.
Ziņojumi par balsu pirkšanu Ungārijas vēlēšanās izskanējuši arī iepriekš, bet tas parasti bijis mazākā apjomā un bez pieņēmuma, ka tas būtiski mainītu vēlēšanu iznākumu.
Nozīmīga daļa no Ungārijas apmēram 800 000 romu dzīvo dziļā nabadzībā, un viens no šokējošākajiem atklājumiem ir vairāku intervēto personu apgalvojumi, ka balsu pirkšanai tiek izmantotas arī narkotikas, konkrēti – kreks. Tā ir lēta un smagu atkarību raisoša sintētiskā narkotika, kas tiek plaši lietota nabadzīgākajos ciematos. Tajā pašā laikā “Fidesz” vadītā valdība izveidojusi vienu stingrākajām narkotiku kriminalizācijas likumdošanām Eiropā. Policijas ziņojumi liecina, ka narkotiku lietošana nabadzīgajos ciematos plešas plašumā. Viena deva maksā tikai ap 1500 forintiem jeb nepilnus četrus eiro.
Filma uz ekrāniem nonākusi mazliet vairāk nekā divas nedēļas pirms parlamenta vēlēšanām 12.aprīlī, un priekšvēlēšanu kampaņu apvij apsūdzības par vietējiem un ārvalstu plāniem apdraudēt godīgu balsojumu.
“Fidesz” amatpersonas, tostarp arī Orbāns, apgalvojušas, ka Eiropas Savienība un Ukraina cenšas novērst premjerministra piekto uzvaru.
Tikmēr “Tisza” un neatkarīgie mediji norāda uz iespējamu Krievijas iejaukšanos, lai atbalstītu Orbānu, kurš izsenis zināms kā tuvs Kremļa sabiedrotais.
“Washington Post” nesen ziņoja par Krievijas ārējā izlūkošanas dienesta piedāvājumu veikt uzbrukuma imitāciju Orbānam. Tāpat laikraksts informējis par pierādījumiem, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto (Péter Szijjártó) izmantojot pārtraukumus ES sēdēs, lai informētu Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par tajās apspriesto.
Sijārto sākotnēji nosodīja laikraksta ziņoto, nosaucot to par viltus ziņām, bet pēc tam norādīja, ka esot pilnīgi normāli konsultēties ar sabiedrotajiem – viņš runājot ar turku, serbu un arī Krievijas ārlietu ministru, tāpat vajadzības gadījumā arī ar Āfrikas valstu, Ķīnas un Dienvidāzijas valstu kolēģiem, lai veicinātu sadarbību, kas atbilst Ungārijas interesēm. Ministrs uzsvēra, ka nepametīšot valsts intereses, pat tad, ja būs ļoti rupja ārvalstu izlūkdienestu iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Lasiet arī: ES izslēgusi Ungāriju no apspriedēm; iemesls – bažas par informācijas nodošanu krieviem
Lasiet arī: Ungārijas opozīcija: Valsts ir krustcelēs starp Eiropu un diktatūru