Ķīnas aktivitāte ir lielāka valstīs, kurām raksturīgas vājas valsts institūcijas, trausla pilsoniskā sabiedrība vai kur politisko vidi ietekmē elites uzpirkšana, norāda drošības eksperte Linda Curika.
“Pagājušā gada janvārī Saeimas deputātu delegācijas Aināra Šlesera (“Latvija pirmajā vietā”) vadībā notika Ķīnas apmaksāts brauciens uz Ķīnu. Tikšanās vēlāk tika izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to kā Latvijas atbalstu. Saites starp LPV politiķiem un Ķīnu šī gada laikā ir tikai pastiprinājušās, un vainagojušās ar finansējumu un atbalstu Kurzemes pensionāru pasākumiem. Lai gan partija saņem dāsnu valsts finansējumu, tomēr no tā pensionārus vizīšu laikā pabarot bija žēl un, iespējams, nācās piesaistīt nelikumīgu finansējumu no Ķīnas. Šķiet, skumjākais video, ko esmu pēdējos gados redzējusi, ir tas, kurā lepnie kurzemnieki video pie Ķīnas ēstuves partijai saka “Paldies, paldies, paldies”,” norāda drošības eksperte.
“Mēs diezgan daudz zinām par Krievijas un arī Baltkrievijas ietekmes aģentiem un ietekmes operācijām Latvijā, bet kā ir ar Ķīnu? Satversmes aizsardzības biroja 2023.gada pārskatā iezīmēti Ķīnas centieni piekļūt Rietumu politiskajai videi, lai iegūtu informāciju vai ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos un atzīmēts, ka Ķīnas izlūkdienesti rekrutē Rietumvalstu pilsoņus, kas ir politiski vai ekonomiski ietekmīgās pozīcijās, lai iegūtu pastarpinātu piekļuvi informācijai un ietekmi,” uzsver eksperte.
Ķīnas Komunistiskā partija iepriekšējos gados ir pastiprinājusi savus centienus ietekmēt Eiropas politisko un ekonomisko eliti, medijus un pilsonisko sabiedrību, lai izplatītu savas autoritārās vērtības.
Pētījumā “Ķīnas ietekmes atklāšana Eiropā: kā draudzības grupas piesaista Eiropas elites”, ko veicis Stratēģisko un budžeta novērtējumu centrs, īpaša uzmanība pievērsta sadraudzības grupām ar Ķīnu – gan ekonomiskām, gan politiskām. “Atgādināšu, ka Šlesers vada mūsu Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupu Saeimā. Pētnieki norāda, ka caur šādām sadarbības grupām piesaistītie ārvalstnieki, kuriem ir ietekme, spēj pulcēt cilvēkus un veidot kontaktus, kalpo Ķīnas Komunistiskās partijas mērķiem dažādos veidos – gan tiešā, gan netiešā veidā. Šie cilvēki izplata Ķīnas Komunistiskās partijas ziņojumus un novērš tādas informācijas izplatīšanos, kas kaitē Pekinas tēlam. Tiek rīkoti publiski pasākumi, kuros izceļ Ķīnas Komunistiskās partijas sasniegumus, veicina tirdzniecību un investīcijas, sekmē tehnoloģiju pārnesi un pauž atbalstu politikas izmaiņām, kas ir labvēlīgas Ķīnai.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis kādreiz tika uzskatītas par Ķīnas “Trojas zirgu” – mazas, viegli ietekmējamas un ar demokrātijas problēmām. Pastāvēja bažas, ka Ķīnas investīciju pieplūdums šajās valstīs veicinās politisko ietekmi un šķels Eiropas Savienības vienotību. Taču tā nenotika. Kādēļ un ko no tā var mācīties Latvija? Jo, galu galā, LPV un Šlesers uzsver – Ķīna esot nopietns investīciju un biznesa partneris un mēs taču gribam, lai mūsu valsts attīstās! Tomēr sadarbība ar Ķīnu un investīcijas no Ķīnas nāk ar savu garoziņu. Pirmkārt, Ķīna nepilda savus solījumus. Kā atzīmē “Mercator Ķīnas Studiju Institūts” par Ķīnas ārvalstu investīcijām, laikā no 2000. līdz 2022.gadam valstis saņēma tikai aptuveni 10% no solītajām investīcijām,” skaidro drošības eksperte.
Pēc viņas teiktā, 2021.gadā Melnkalne nonāca uz bankrota sliekšņa, kad pienāca brīdis atmaksāt vienu miljardu ASV dolāru lielu Ķīnas aizdevumu strīdīgam šosejas projektam. Tas vēl joprojām nav pabeigts. “Ķīna darbojas līdzīgi kā ātro kredītu izsniedzēji, kas sola vieglu naudu, lai ātri iegūtu ietekmi, izmantojot vājo investīciju vidi Balkānos, sniedzot aizdevumus un tādējādi nodrošinot ilgtermiņa politisko atkarību. Pavisam nesen, 2024.gada 1.novembrī Serbijas otrajā lielākajā pilsētā Novi Sadā iegruva nesen par 55 miljoniem eiro renovētās dzelzceļa stacijas jumts, nogalinot 15 cilvēkus. Šīs traģiskās nāves izraisīja lielākos studentu vadītos protestus pret valdību kopš Dienvidslāvijas sabrukuma 2000.gadā. Staciju renovēja Ķīnas vadīts konsorcijs.
Tomēr runa nav tikai par Balkāniem vai Centrāleiropu. Šobrīd Eiropas tiesībsargājošās iestādes turpina izmeklēt Ķīnas tehnoloģiju giganta “Huawei” ietekmes lietu.
Beļģijas prokuratūra paziņoja, ka notiek izmeklēšana par kukuļdošanu, dokumentu viltošanu un naudas atmazgāšanu, kas saistīta ar Huawei interešu lobēšanu Eiropas Parlamentā,” teic eksperte.
Gan Eiropas galēji labējie, gan kreisie politiskie spēki, neraugoties uz ideoloģiskajām atšķirībām, arvien biežāk atbalsta Ķīnas komunistiskās partijas naratīvus. Piemēram, 2024.gada aprīlī publicēts pētījums atklāja, ka galēji labējās partijas bieži vien ignorē vai mazina Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumu nozīmi un atbalsta Ķīnas pozīciju teritoriālajos jautājumos, piemēram, Honkongā un Siņdzjanā. Nesen spiegošanas skandāls skāra arī Vāciju. Vācu Eiroparlamenta deputāta Maksimilians Kraha (agrāk no AfD) palīgs Dzjans Guo tika arestēts un tiek turēts aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā.
“Ķīna izmanto daāžadas taktikas – pilnībā apmaksātus braucienus uz Ķīnu, finansiālu atbalstu margināliem medijiem un sociālo tīklu kontiem, kas izplata Pekinai labvēlīgu informāciju. Viens no šādiem piemēriem ir Čehija, kur Ķīna, izmantojot, piemēram, “China Radio International”, veido sadarbību ar marginālām politiskajām balsīm. Zīmīgs piemērs ir čehu “YouTube” kanāls “Svět okem Raptora”, kuru vada aktīvists Žarko Jovanovičs. Viņš aktīvi izplata Pekinas naratīvus, atbalsta “Vienas Ķīnas” principu un slavē iniciatīvas kā “Viena josta, viens ceļš”, īpaši uzsverot Ķīnas ieguldījumus Āfrikā un Centrāleiropā.
Lai ierobežotu potenciālo Ķīnas ietekmi, mums ir jāsāk pievērst uzmanība draudzības organizācijām un valsts amatpersonu saistībām ar šīm organizācijām un vēstniecībām. Un ļoti rūpīgi jāizvērtē jebkādas aizdomas par nelikumīgu finansēšanu un ārvalstu ietekmi politiskajās partijās un politiķos,” uzsver Linda Curika.
