Izraēlas trieciens, kurā tika nogalināts Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Ali Laridžani, vēl vairāk sašūpojis valsts vadību, raksta britu raidorganizācija BBC.
Lai arī Laridžani nebija militārais komandieris, tieši viņš noteica Irānas stratēģiskos lēmumus. Kā Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs viņš izlēma jautājumus, kas saistīti ar karu, diplomātiju un valsts drošību. Pēc tam, kad triecienos gāja bojā Irānas reliģiskais līderis Ali Hāmenejī, Laridžani ieņēma izaicinošu nostāju, norādot, ka Irāna ir gatava ilgstošam karam.
Laridžani nāvi apstiprinājuši arī Irānas valsts mediji. Pēdējo nedēļu laikā ASV un Izraēlas triecienos nogalināti virkne augsta ranga amatpersonu un militāro komandieru, un tendence liecina par nopietniem centieniem vājināt Irānas vadības struktūru.
Neskatoties uz aso nostāju pret rietumiem, Laridžani tika uzskatīts par pragmatiķi, kurš kombinēja ideoloģisku lojalitāti ar tehnokrātisku pieeju, un retorikas vietā deva priekšroku aprēķinātai stratēģijai. Drošības padomes sekretārs pirms bojāejas vienlaicīgi strādāja ar trim krīzēm. Pirmā no tām bija karš, un viņš sacīja, ka Irānai jābūt gatavai ilgstošam karam un tam, ka konflikts izpletīsies gan reģionā, gan ārpus tā. Otra krīze bija nemieri mājās – protesti, kas sākās kā neapmierinātības paušana par ekonomisko situāciju, ātri pārauga plašākās demostrācijās ar mērķi gāzt režīmu.
Irānas valdība un militārie spēki protestus brutāli apspieda, un tiek ziņots par tūkstošiem nogalinātu protestētāju.
Trešā krīze, kuru risināja Laridžani, bija jautājums par Irānas kodolprogrammu un iebuksējušās sarunas ar Vašingtonu.
Laridžani nāve nozīmē, ka visi jautājumi palikuši neatrisināti, un nonāks pagaidām vēl nezināmā pēcteča rokās laikā, kad situācija ir ārkārtīgi nestabila. Lai gan Irāna izrādījusi noturību, daļēji izjaucot starptautiskos energoresursu tirgus, tās gaisa telpa joprojām ir atvērta, kas nozīmē, ka jebkura nākamā amatpersona automātiski kļūs par mērķi.
Tādējādi svaru kausi varētu nosliekties armijas virzienā. Nesenie Irānas prezidenta izteikumi liek domāt, ka bruņotajām vienībām ir dota plaša rīcības brīvība, ka augstākā vadība vairs nespēj rīkoties. Praksē tas nozīmētu ātrāku lēmumu pieņemšanu, tajā pašā laikā iztrūkstot centrālajai koordinācijai.
Manāmas arī pazīmes, ka valsts vadībai ir grūtības nodrošināt pēctecību. Irāna vilcinās oficiāli izziņot, kas stājies bojāgājušo amatpersonu vietā, un dažas personas, tostarp arī jaunais augstais līderis Modžtaba Hāmenejī, lielākoties neparādās publiski. Nav līdz galam zināms, vai tas ir drošības jautājums, vai tomēr iekšējās neskaidrības.
Īstermiņā iznākums, visticamāk, būs vēl draudīgāka situācija ar stingrāku militāro nostāju karā un skarbākām represijām mājās. Tomēr ilgtermiņā režīmam, kas nepārtraukti zaudē vadošās personas, var kļūt arvien grūtāk funkcionēt, īpaši tik lielā valstī ar 90 miljoniem iedzīvotāju.
Lasiet arī: Eksperts pasaka skarbi: Latvijai trūkst resursu Hormuza šaurumam