Aktīvisti ceļ trauksmi par notiekošo Ķemeru Nacionālajā parkā, nosūtot aicinājumu Valsts prezidentam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu. Pārkāpumi konstatēti Dunduru pļavās, kas pieguļ Slampes upei, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dunduru pļavas aptver 170 hektārus slēgts aploks, kurās kopš 2004. gada izvietotas taurgovis un Konik zirgi.
Kamēr Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Zemkopības ministrija (ZM) publiskajā telpā izvairās no situācijas izvērtēšanas Ķemeru Nacionālajā parkā, norādot, ka tā nav ne vienas, ne otras ministrijas kompetencē, tikmēr jau konstatēti 79 miruši dzīvnieki. VARAM, kuras pārraudzībā ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norāda, ka izmeklēšana jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas ir ZM pārraudzībā, savukārt ZM uzskata, ka atbildīgā ir DAP.
“Atbildīgo ministriju “atbildības mētāšana” ir šokējoša, ņemot vērā, ka dažu dienu laikā mirušo dzīvnieku skaits pieaudzis jau līdz 79. Ja konkrēta regulējuma trūkums ir novedis pie gandrīz 100 neizsargātu dzīvnieku ilgstošām ciešanām un bojāejas šīs ziemas ietvaros, iedzīvotāji aicina labot šo “likuma robu”, nosakot definējumu, iestāžu kompetences un atbildības, kā arī nodrošinot pienācīgu aizsardzību šiem savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti ierobežotā teritorijā un kuru labturība joprojām ir atkarīga no cilvēka,” uzskata aktīvie iedzīvotāji, kuri parakstījuši vēstuli.
Vēstulē, ko parakstījuši Aldis Stepanovičs, Ieva Vainovska, Katrīna Stepanoviča, Anta Eveliņa, Rolands Stepanovičs, minēts, ka šādas negatīvas sekas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir iestājušās pēc sistēmiskiem dabas aizsardzības un dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem Ķemeru Nacionālajā parkā un vairākiem iespējamiem pārkāpumiem vides aizsardzības jomā.
Vēstulē uzsvērts, ka šis nav pirmais gads, kad Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā esošajās iežogotajās teritorijās Dunduru pļavās masveidā ir miruši dzīvnieki.
Mirušo dzīvnieku skaits līdz šim bija mazāks, taču iestāžu faktiskās rīcības trūkums ilgtermiņā ir radījis vēl smagākas sekas ekosistēmai un dabai.
“Ir pamatotas šaubas vai iestādes, kurās vērsāmies ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu par masveida dzīvnieku bojāeju, sniegs atbildi pēc būtības un veiks padziļinātu izmeklēšanu. Viens no iemesliem ir regulējuma trūkums attiecībā uz nebrīvē/ierobežotā teritorijā turētām pussavvaļas govīm – taurgovīm. Eiropas Komisija (EK) ir sniegusi VARAM skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt. Latvijā šādas klasifikācijas vai regulējuma nav, kas noteiktu kā un pie kādiem apstākļiem taurgovju turēšana ierobežotā teritorijā tiktu uzskatīta par labturības noteikumiem atbilstošu. Šāds regulējums nav atrodams Ķemeru Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ne citos normatīvajos aktos. Vienīgā norāde par taurgovīm Ķemeru Nacionālā parka ietvaros atrodama Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam (turpmāk – Plāns). Plānā taurgovis ir minētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Citos normatīvajos aktos nav atrodama atsauce “pussavvaļas” dzīvnieks, līdz ar to atbildīgās iestādes ir atteikušās vērtēt vai šo dzīvnieku, proti, taurgovju labturēšanas noteikumi ir ievēroti, kā arī nav veikta atbilstoša izmeklēšana šo dzīvnieku masveida nāves cēloņu izvērtēšanai,” uzsvērts vēstulē.
Aizdomas par nelikumīgu dzīvnieka nonāvēšanu
Aktīvistu rīcībā ir informācija, kas rada pamatotas šaubas par PVD veiktās pārbaudes pilnīgumu un faktiskās situācijas vispusīgu izvērtējumu. Saskaņā ar video ierakstiem no meža uzraudzības kamerām, PVD amatpersonas notikuma vietā atradās aptuveni divas stundas, no kurām ievērojama daļa laika tika veltīta dokumentu sagatavošanai. Ņemot vērā teritorijas apmēru 170 hektāru platībā un konstatēto bojāgājušo dzīvnieku skaitu, rodas pamatotas šaubas, vai šajā laikā bija iespējams veikt pilnvērtīgu visas teritorijas apsekošanu, un paraugu paņemšanu no mirušajiem dzīvniekiem arī ūdenstilpnēs dažādos laika posmos.
No iesniegumā dokumentētajiem 43 bojāgājušajiem dzīvniekiem PVD pārstāvji 2026. gada 9. martā klātienē apskatīja piecus dzīvnieku līķus, kas atradās vienkopus vienā lokācijā.
Jānorāda, ka šajā lokācijā situācija strauji mainījās – 2026. gada 7. martā šajā vietā tika fiksēti trīs bojāgājuši dzīvnieki un viens pajauns bullis, kurš bija novājinātā stāvoklī. Savukārt 2026. gada 8. martā šajā pašā vietā jau tika konstatēti pieci bojāgājuši dzīvnieki, bet minētais bullis joprojām nebija saņēmis veterinārārsta apskati. Papildus mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka 2026. gada 10. martā minētais bullis tika nonāvēts, taču nav zināms, ka pirms tam būtu veikta veterinārārsta apskate vai izdots veterinārais atzinums par eitanāzijas nepieciešamību, informē aktīvisti.
Jau 2026. gada 10. martā zemkopības ministrs Armands Krauze informē, ka nav tādu klīnisko pazīmju, kas liecinātu, ka dzīvnieki gājuši bojā infekcijas slimību uzliesmojuma dēļ, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv. Pārsteidzoši īsā laikā tiek pieņemts lēmums un pabeigta izmeklēšana par iespējamo dzīvnieku nāves iemeslu. Aktīvstiem rodas jautājums vai tik īsā laikā pēc nepilnīgas izmeklēšanas to ir iespējams noteikt un izslēgt visus iespējamos infekcijas slimību izplatības apstākļus?
Vai tiešām var izslēgt šaubas par PVD faktisko rīcību un patiesu ieinteresētību izmeklēt lietas būtiskos apstākļus, ja: pilnīga teritorijas apsekošana netika veikta; būtiska daļa bojāgājušo dzīvnieku netika apskatīta, netika apsekoti dzīvnieki, kas atradās ūdenstilpēs un applūdušajās teritorijās, lai gan šādi gadījumi tika dokumentēti un norādīti iesniegtajos materiālos.
Ņemot vērā bojāgājušo dzīvnieku skaitu, to izkliedi teritorijā un daļu dzīvnieku atrašanos ūdenstilpēs vai applūdušās vietās, minētie apstākļi rada pamatotas šaubas par to, vai faktiskā situācija teritorijā ir tikusi izvērtēta pilnībā no PVD puses, uzskata aktīvisti.
Draudi reģiona ekosistēmai
Tāpat 2026. gada 9. marta Dunduru pļavas atkārtotā apsekošanā konstatēts, ka dzīvnieku līķi dažādās sadalīšanās stadijās atrodas Skudrupītes un Slampes upēs, kā arī meliorācijas grāvjos, radot bioloģisku katastrofu un tiešus draudus reģiona ekosistēmai. Atbildība par dzīvnieku līķu obligātu utilizāciju piekrīt Ķemeru Nacionālā parka fondam, kura pārraudzībā ir Dunduru pļavas un tajās ievestie dzīvnieki – taurgovis un zirgi. Pastāv šaubas, vai veikta pilnīga visa mirušo dzīvnieku apskate, lai izslēgtu infekcijas slimību izplatības draudus. Līķu pūšana atklātā vidē un ūdenī ir dabas aizsardzības noteikumu pārkāpums, dzīvnieku līķu atrašanās Skudrupītes un Slampes upē ir uzskatāma par ūdens resursu piesārņošanu ar bioloģiski bīstamiem atkritumiem, norāda aktīvisti.
Šā gada 7. martā tika konstatēti masveida dzīvnieku, vismaz 43 dzīvnieku mirstīgās atliekas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā.
Dzīvie dzīvnieki ir ekstremāli novājējuši, apātiski un daļa nespēj piecelties. Teritorijā nav konstatētas traktortehnikas pēdas, kas liecinātu par rupjās barības – siena piegādi pēdējās nedēļas laikā, kopš nokusis sniegs. 2026. gada 8. martā ir piegādāta barība, kas nespēj kompensēt ilgstošo ēdiena (rupjās barības) trūkumu, kādēļ daudzi dzīvnieki ir slimi un bezpalīdzīgā stāvoklī. Vienlaicīgi konstatēts, ka dzīvnieki atrodas pilnībā samīdītā dubļu un mēslu masā bez jebkādas veģetācijas vai sausas guļvietas. Dzīvnieki ir tiktāl novājējuši, ka nespēj patstāvīgi piecelties, kas liecina par kritisku fizioloģisko resursu izsīkumu.
Turpinot apsekošanu, apsekoto mirušo dzīvnieku skaits uz 2026. gada 10. martu sasniedzis 79. Arī pārējiem dzīvniekiem novērojamas izteiktas novājinājuma pazīmes, kas liecina par iespējamu nepietiekamu barošanu un ilgstošu badu.
Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā ir Lielupes palienu pļavas un Dunduru pļavas un to aplokā ievestie pusssavvaļas dzīvnieki taurgovis un zirgi ir cilvēka selekcionēti un ir tieši atkarīgi no cilvēka aprūpes. Tā, piemēram, pussavvaļas zirgi ir zirgu dzimtas dzīvnieki, kas tiek turēti dabai pietuvinātos apstākļos, plašās ganību teritorijās biotopu apsaimniekošanas vai dabas aizsardzības nolūkos, vienlaikus nodrošinot to uzraudzību, pārvaldību un labturības prasību izpildi, par ko atbildīgs ir dzīvnieku turētājs. Zooloģiskajā literatūrā par vienīgo patiesi savvaļas zirgu tiek atzīts Prževaļska zirgs (Equus ferus przewalskii) – vienīgā saglabājusies zirgu forma, kas nav tikusi domesticēta un saglabājusi dabisku evolūcijas gaitu. Līdzīga situācija ir ar taurgovīm.
Situācijā, kad aizsalst visas ūdenstilpes, kā tas bija šoziem, bija jānodrošina regulāra ūdens piegāde, kā arī bargas ziemas apstākļos bija vajadzīgs papildus uzturs, veterinārā aprūpe, un arī mirušo dzīvnieku līķu savākšana, lai nepieļautu ūdeņu piesārņojumu vai iespējamo infekcijas slimību tālāku izplatību. Dunduru pļavās dzīvnieki atrodas ierobežotā, nožogotā aplokā, dzīvniekiem nebija iespēja meklēt ne citus ūdens avotus, ne arī barību. Mirušo dzīvnieku skaits liecina par iespējamu vienotu cēloni un apdraudējumu arī pārējiem dzīvi palikušajiem. Infekcijas slimības var izslēgt tikai ar atbilstošiem izmeklējumiem.
Cilvēka ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt.
Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt, atsaucoties uz Dzīvnieku aizsardzības likuma ievada daļu, norāda aktīvisti.
Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē ir savvaļas dzīvnieki, medījamie un nemedījamie dzīvnieki, lauksaimniecības dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, sporta, darba un atrakciju dzīvnieki, izmēģinājumu dzīvnieki un zooloģiskā dārza dzīvnieki. Taurgovis var pielīdzināt pussavvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti speciāli radītos savvaļai pielīdzināmos apstākļos. Dzīvnieku aizsardzības likums ir skaidri noteicis – ir aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem vai tie būtu savvaļas, lauksaimniecības vai mājdzīvnieki. Nav pieļaujama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kāda notikusi Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, kas radījusi ilgstošas ciešanas un nāvi tik lielam dzīvnieku skaitam, norāda aktīvisti.
Kurš atbildīgs?
Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo kritiku un bažām saistībā ar taurgovju bojāeju Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un to labturību gulstas uz konkrēto zemes nomnieku – biedrību “Ķemeru Nacionālā parka fonds”, nevis pārvaldi kā valsts zemes iznomātāju.
Fondam saskaņā ar spēkā esošo valsts zemes nomas līgumu apsaimniekošanā nodoti vairāk nekā 466 hektāri zemes bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos. Līguma mērķis ir nodrošināt zālāju biotopu aizsardzību Dunduru pļavās un citās teritorijās, un tajā kā pieļaujamie apsaimniekošanas veidi ir noteikti gan zālāju pļaušana un nopļautās zāles novākšana, gan noganīšana. Zālāju uzturēšana un atjaunošana veicama, ievērojot Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīnijas.
Līgums neuzliek pārvaldei kā iznomātājam pienākumu veikt dzīvnieku uzraudzību vai nodrošināt to uzturēšanu, jo dzīvnieku izmantošana zālāju apsaimniekošanai ir bijusi paša nomnieka brīva izvēle.
Taurgovju un konik zirgu pastāvīgo klātbūtni Dunduru pļavās ir nodrošinājis fonds, ganāmpulks un dzīvnieku novietne Lauku atbalsta dienesta datubāzē ir reģistrēti uz fonda vārda.
Pārvalde skaidro, ka sabiedrībā paustie pieņēmumi par nepietiekamu uzraudzību no valsts iestādes puses neizriet no tiesiskā regulējuma, jo DAP loma šajā gadījumā aprobežojas ar zemes iznomāšanu dabas aizsardzības mērķiem, nevis sveša īpašuma – šajā gadījumā dzīvnieku – ikdienas aprūpi.
Gadījumos, kad dzīvnieki tiek izmantoti zālāju platību apsaimniekošanā, to īpašniekam ir pienākums ievērot visas valstī spēkā esošās prasības, tostarp, Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā noteikto. Tas ietver pienākumu rūpēties par dzīvnieku veselību un labturību atbilstoši to sugai un fizioloģijai. Līdz ar to situācija Dunduru pļavās ir vērtējama kopsakarā ar nomnieka izvēlēto saimniekošanas praksi un spēju nodrošināt savā īpašumā esošo dzīvnieku uzturēšanu atbilstoši vispārpieņemtajām labturības prasībām un Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna nosacījumiem,informē DAP.
Lasiet arī:
Putins baidās no “kaut kā nopietna”: pametis Valdaju un karavīrus, bloķē internetu
Ko apkārtējie kļūdaini domā par jums: dzimšanas mēnesis atklāj galvenos maldus
Pārmetot nežēlību, sit trauksmi par masveida dzīvnieku bojāeju Dunduru pļavās
Paziņo laiku un vietu tautas atvadām no izcilā režisora Jāņa Streiča
Iepazīsties – sešas intrigantes, kuras jaunā šovā centīsies panākt naudas uzvaru pār mīlestību