Eiropas nosusināto purvu atjaunošana varētu gan apturēt krievu tankus, gan notvert planētu sildošās siltumnīcas gāzes, un ukraiņi pierādījuši, ka vismaz pirmais variants ir pilnīgi reāls, raksta “Politico.”
2022.gada februārī, kad Krievija centās sasniegt Kijivu, aizsardzības konsultants Oleksandrs Dmitrijevs saprata, ka zina, kā apturēt krievus – uzspridzinot Irpinas aizsprostu un atgriežot purvus. Dmitrijevs pirms kara apkaimē bija rīkojis bezceļu sacensības, un reljefs viņam bija labi zināms. Viņš skaidri zināja, ko upes baseina, ko veidoja plaši padomju laikā nosusinātie kūdras purvi un staignāji, appludināšana nodarīs Krievijas armijas tehnikai. Dmitrijevs pastāstīja Kijivas apgabala aizsardzības komandierim, ka viss pārvērtīsies neizbraucamā zampā, un viņam tika dota atļauja uzspridzināt aizsprostu.
Dmitrijeva ideja nostrādāja, un viņš saka, ka principā uzbrukums no ziemeļiem tika apturēts. Pasauli aplidoja attēli ar dubļos iestigušiem tankiem.
Trīs gadus vēlāk ukraiņu izmisuma solis kalpo kā iedvesma NATO austrumu flanga valstīm, lai skatītos purvāju atjaunošanas virzienā. Tas apvienotu divas Eiropas prioritātes, kas nepārtraukti sacenšas par uzmanību un finansējumu: klimatu un aizsardzību. Eiropas Savienības centieni cīnīties ar globālo sasilšanu daļēji balstās uz dabu, un ar kūdru bagātie purvi vienlīdz labi gan aptur krievu tankus, gan piesaista oglekļa dioksīdu no atmosfēras.
Tomēr apmēram puse no Eiropas purviem ir nosusināti, lai atbrīvotu vietu lauksaimniecībai.
Sausie, kūdrainie lauki siltumnīcas gāzes atbrīvo, un tos viegli šķērsot ar smagajiem transportlīdzekļiem. Tagad ES valdības apsver, vai purvāju atgriešana varētu risināt vairākas problēmas vienlaikus. Somijas un Polijas pārstāvji “Politico” sacīja, ka aktīvi pēta iespējas atjaunot purvus kā daudzpusīgu rīku aizsardzībai un cīņai ar klimata pārmaiņām.
Polijas Aizsardzības ministrija ziņojusi, ka pērn uzsāktais, 2,3 miljardus eiro vērtais robežas nostiprināšanas projekts sneigs ieguldījumu arī vides saglabāšanā, atgriežot purvus un apmežojot pierobežas apgabalus.
Neskartā stāvoklī purvus klāj maigas sūnas, kas ūdenī pilnīgi nesadalās, un lēnām pārvēršas kūdrā. Tādējādi purvi ir viens no efektīvākajiem oglekļa dioksīda uzkrājiem. lai gan kūdras purvi klāj vien trīs procentus planētas virsmas, purvos glabājas trešdaļa planētas oglekļa dioksīda, kas ir divreiz vairāk, nekā visos mežos kopā. Tomēr tad, kad tos nosusina, simtiem tūkstošus gadu uzkrātais ogleklis atbrīvojas, un pastiprina globālo sasilšanu.
Apmēram 12% no planētas kūdras purviem ir degradēti,
un rada 4% no planētu sildošajām gāzēm.
Īpaši skarba situācija ir Eiropā, kur purvi ilgstoši uzskatīti par neizdevīgu apvidu, kas jāpārvērš lauksaimniecības zemē. Puse no Eiropas kūdrājiem ir nosusināti, un līdz ar to ES valstis 2022.gadā ziņoja par siltumnīcas gāzēm 124 tonnu apmērā no nosusinātajiem kūdras purviem vien, kas ir līdzvērtīgi Nīderlandes visa gada kopējam radīto siltumnīcas gāzu apjomam.
Šobrīd norisinās dažādi purvāju atjaunošanas projekti, un jaunais ES likums prasa, lai dalībvalstis līdz 2030.gadam atjaunotu 30% no degradētajiem purviem, un līdz 20250.gadam – 50%. Bloka valstīm līdz 2026.gada septembrim jāizveido plāni, kā to paveikt. Zinātnieki norāda, ka NATO austrumu flangā purvu atjaunošana būtu nosacīti lēts un vienkāršs veids, kā sasniegt ar vidi un aizsardzību saistītos mērķus.
Tartu Universitātes profesore Avelīna Helma (Aveliina Helm) sacīja, ka tas noteikti ir paveicams. “Tieši šobrīd, kā daudzas ES valstis, mēs iztrādājam nacionālo atjaunošanas plānu, un kā daļu no tā es redzu šo divu mērķu apvienošanu,” piebilda profesore.
Liela daļa Eiropas kūdras purvu atrodas pie NATO robežas ar Krieviju
un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tie stiepjas no Somijas arktiskajiem apgabaliem cauri Baltijas valstīm gar drošības ziņā sarežģīto Suvalku koridoru, līdz pat Polijas austrumdaļai. Kad apvidū ir ūdens, tas kļūst par slazdu militārajai tehnikai un tankiem. Traģisks piemērs ir ASV karavīru bojāeja mācībās Lietuvā, kad purvā nogrima viņu vadītais bruņutransportieris. Kd armija nevar šķērsot atvērtus, bet pārmitrus apgabalus, tā ir spiesta koncentrēties vietās, kur to vieglāk sakaut.
Dmitrijevs atcerējās 2022.gada notikumus, un pastāstīja, ka krievi kļuva par vieglu mērķi, kad iestiga purvā vai centās būvēt pontonu tiltus, lai tiktu pāri.
Aizsardzība, kas balstās uz purvainiem apvidiem, nebūt nav jauna ideja. Mitrāji Eiropā vienmēr kalpojuši armiju apturēšanai, sākot no romiešiem, kuru 9.gadā mūsu ērā nonāca purvā, kur tos sakāva ģermāņu ciltis, līdz padomju armijas neveiksmei Somijas purvājos 2.pasaules kara laikā. Draudīgie purvi uz ziemeļiem no Kijivas armijām vienmēr ir bijuši vērā ņemams izaicinājums. Toties stratēģiska nosusinātu purvu atjaunošana, lai sagatavotos ienaidnieka uzbrukumam, gan ir jaunums.
Somijas valdības deputāts Pauli Alto-Setele (Pauli Aalto-Setälä) pērn iesniedza priekšlikumu parlamentā, kurā aicināja atjaunot purvājus, lai nostiprinātu robežas un cīnītos ar klimata pārmaiņām. Ālto-Setelem ir majora pakāpe, un dienesta laikā viņš apmācīts vadīt tanku. Deputāts pastāstīja, ka somi vēsturiski ir izmantojuši purvus aizsardzībai: “Es sapratu, ka, jo īpaši pie austrumu robežas, ir daudz lielisku vietu, kuras atjaunot – gan klimata labā, gan arī lai tās padarītu pēc iespējas grūtāk pārvaramas.”
Visātrāk sarunas par dabas atjaunošanu virzās Polijā,
lai gan parasti Varšava negribīgi dara lietas, kas saistītas ar klimatu. Klimata aktīvisti un zinātnieki pirms dažiem gadiem saprata, ka Polijas politiķi daudz labprātāk ieguldīsies vides jautājumos tad, ja tie būs saistīt ar aizsardzību, un sāka kampaņas par vidē balstītu aizsardzību.
Pēc vairāku gadu kampaņām jautājums ir sasniedzis valdības līmeniun notiek diskusijas starp zinātniekiem un Aizsardzības un Vides ministrijām. Ekologs Viktors Kotovskis (Wiktor Kotowski) sacīja, ka Aizsardzības ministrija vēlas atgūt iespējami daudz mitrāju gar austrumu robežu, un tas ir nepieciešams arī no dabas atjaunošas un klimata viedokļa.
Tikmēr Baltijas valstīs interese par purvāju atjaunošanu ir maza. Tikai Lietuvas valdība, nesniedzot sīkākus komentārus, norādīja, ka notiek diskusijas par mitrāju atjaunošanu aizsardzības nolūkos. Igaunijas Aizsardzības ministrija un Latvijas bruņotie spēki norādīja, ka aizsardzības līnijas veidošanā tiek ņemti vērā dabiskie šķēršļi, tostarp purvi, bet nav plānota purvu atjaunošana.
Tomēr zinātnieki saskata lielu potenciālu, ņemot vērā, ka
purvi klāj 10% no Baltijas valstu teritorijas.
Helma norādīja, ka daudzviet process būtu vienkāršs. Viņa sacīja, ka ir daudz mitrāju, no kuriem tiek novadīts ūdens, bet kuri nav iznīcināti. Ja tiek aizvērti noteces grāvji, varētu būt diezgan viegli atgriezt mitrājus dabiskajā stāvoklī.
Veselīgi purvāji kalpo kā mājvieta abiniekiem, specifiskiem augiem un putniem, un tie darbojas kā sausuma un meža ugunsgrēku barjeras, tādējādi ļaujot stāties pretī klimata pārmaiņām. Floras un faunas atgriešanās prasa laiku, bet purvs kļūst nepārejams jau drīz pēc grāvju noslēgšanas. Kotovskis sacīja, ka tad, ja purvs nav bijis pilnīgi sauss, pietiek ar vienu vai diviem gadiem, lai mitrājs būt pilns ar ūdeni. No ekoloģiskā skatu punkta atjaunošanās prasa vairāk laika, tomēr ūdens atgriežas ātri, emisijas izbeidzas un apkārtni ir grūti šķērsot.
Idejai ir arī pretinieki. Igaunijas Vides ministrija šogad apturējusi vienu purvāju atjaunošanas projektu, jo saskārās ar pretestību no vietējo iedzīvotāju puses. Viņu galvenās bažas bija par to, ka aplūdīs ne tikai purvs, un tiks iznīcināts mežs. Zinātnieki norāda, ka uztraukums ir nepamatots.
Lielākais drauds purvājiem ir lauksaimniecība, un tas rada neertības ES,
kura nevēlas izsaukt zemnieku dusmas. Polija un Somijā atjaunošanas projekti sākotnēji skars tikai valsts īpašumā esošo zemi, kas ļaus pagaidām izvairīties no konfliktiem. Tomēr zinātnieki norāda, ka nopietniem projektiem ar to nepietiks, un valdībām nāksies runāt ar zemniekiem. Kotovskis norādīja, ka nepieciešamas programmas, kas ne vien kompensē zaudēto lauksaimniecības zemi, bet arī ļauj nopelnīt no atjaunotā purva.
Ideja par purviem aizsardzībai ne visur šķiet saprātīga, un Vācijas Bundesvērs norādīja, ka purvu atjaunošana varētu traucēt arī NATO operācijām. Tomēr Bundesvēra pārstāvis piebilda, ka ideja par dabiskajiem šķēršļiem ir izmantota vienmēr, un tā ir dzīvotspējīga arī šodien.
Zinātnieki gan arī norāda, ka purvi nevar aizstāt tradicionālo aizsardzību, un tie neapturēs lidrobotus vai raķetes. Karš kopumā nenāk par labu ne dabai, ne centieniem to saglabāt. Arī Ukrainā Irpinas baseina appludināšana, lai gan kritiski nepieciešama, bija ekonomiski un ekoloģiski iznīcinoša. Atšķirībā no Ukrainas, ES valstīm ir iespēja rūpīgi atjaunot purvājus, ņemot vērā gan dabas, gan lauksaimnieku, gan armijas vajadzības.
Lasiet arī: Kādēļ Donecka ir tik nozīmīga Ukrainas aizsardzībai?