Viens no galvenajiem secinājumiem pēc ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ir, ka Maskava vēlas iesaldēt karu pašreizējās frontes līnijas robežās, pretī prasot pilnīgu Doneckas atdošanu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Pašlaik Krievijas kontrolē ir apmēram 70% apgabala, tostarp arī tā galvaspilsēta. To agresorvalsts panākusi pēc vairāk nekā desmitgadi ilgas militārās aktivitātes reģionā, un Donecka kopā Luhansku ir konflikta epicentrs.
Ja Krievija iegūtu visu apgabalu, tas nozīmētu, ka tā nostiprinājusi savas īpašumtiesības, pat ja tās nav starptautiski atzītas. Tāpat Maskava varētu izvairīties no turpmākiem militāriem zaudējumiem. Savukārt Ukrainai apgabala atdošana būt ne vien skumjas par zaudēto zemi un jaunu bēgļu plūsma, bet arī satriecošs zaudējums aizsardzības jomā.
Saskaņā ar ziņu aģentūras “Reuters” aplēsēm, Ukraina Doneckā joprojām kontrolē apmēram 6600 kvadrātkilometrus, un vietējās amatpersonas ziņojušas, ka apgabalā patlaban mīt apmēram ceturtdaļmiljons iedzīvotāju. Apgabals ir daļa no Ukrainas galvenā industriālā reģiona, Donbasa, kurš gan kara laikā ir stipri izpostīts. Oksfordas Universitātes pasniedzējs Mārnijs Haulets (Marnie Howlett) “Reuters” sacīja, ka apgabala dabas resursiem nebūs iespējams piekļūt ilgu laiku, jo zemi klāj kājnieku mīnas.
“Šī zeme ir pilnīgi iznīcināta, pilsētas nolīdzinātas,”
sacīja Haulets.
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) nesenā ziņojumā runā par nocietinājuma joslu, kas 50 kilometru garumā vijas caur Donecku. Ziņojumā sacīts, ka Ukraina pēdējos 11 gadus (kopš Krievijas spēku ienākšanas Donbasā) veltījusi, lai stiprinātu nocietinājuma joslu un izveidotu vērā ņemamu aizsardzības rūpniecību un infrastruktūru. Informācija no reģiona vēsta par tranšejām, bunkuriem, mīnu laukiem, prettanku barjerām un dzeloņstieplēm. ISW norādījis, ka krievi, kas dodas Pokrovskas virzienā, saskaras ar šķēršļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi gadi.
Ukrainas aizsardzībai svarīgi ne vien nocietinājumi, bet arī apgabala reljefs. Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta zinātniskais asistents Niks Reinolds (Nick Reynolds) norādīja, ka reljefs ir diezgan piemērots aizsardzībai, jo īpaši Časivjaras augstiene. Viņš gan piebilda, ka kopējais Austrumukrainas reljefs nerunā par labu ukraiņiem. Doneckas pilsēta atrodas augstienē, bet tālāk uz rietumiem paliek zemāks, kas nav gluži izdevīgi aizsardzībai. Runa ir ne vien par tehnikas pārvietošanu pret kalnu, bet arī par pārskatāmību un radiosakariem. Augstākās vietās ir labāki radiosakari, kas īpaši būtiski lidrobotu vadīšanai. Reinolds sacīja, ka Časivjara (kuru krievi pasludinājuši par ieņemtu) ir viens no pēdējiem augstieņu punktiem Ukrainas kontrolē.
Pēc pētnieka teiktā, satelītizlūkošas dati nenoliedzami ir ļoti svarīgi, tomēr tie nav tik efektīvi pielietojami, kā situācijas tieša pārredzēšana uz zemes.
Doneckas rietumu daļa ir tikai mazs posms no apmēram 1100 kilometrus garās frontes līnijas,
tomēr tieši tur Krievija šovasar uzbrūk visniknāk. Tiesa, nav svarīgi, kurā frontes līnijas punktā Maskava šobrīd koncentrētu spēkus, rezultāts būtu līdzīgs un nebūt ne okupoantiem veiksmīgāks. Reinolds iezīmēja, ka frontes līnija uz dienvidiem, Zaporižjas apgabalā, ir līdzīga, un arī tur krievi galvenokārt tikai censtos tikt cauri pamatīgai aizsardzībai. Tas pats esot vērojams ziemeļos, līdz ar to nevarot teikt, ka krievi kaut kur varētu atrast brīvu ieeju.
Teorētiski miera līguma noslēgšanas gadījumā ukraiņi varētu pārvietot savu aizsardzības līniju rietumu virzienā. Relfejs tur būtu nepateicīgāks, un nocietinājumu izveidošana aizņemtu daudz laika, pat tad, ja palīdzētu civilie darbinieki un nenotiktu apšaudes. Tomēr teorija nav tas pats, kas prakse, un Reinolds neredz, ka Ukraina varētu atdot Donecku bez cīņas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka Kijiva noraida jebkurus Krievijas ierosinājumus apmaiņā pret pamieru atdot Donbasu, un norādījis, ka tas kļūtu par astpēriena punktu jauniem Krievijas uzbrukumiem.
Lasiet arī: Polijas aizsardzības ministrs: Krievija provocē NATO