Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) locekļi apstiprinājuši 22,1 miljardu lielo trīs gadu budžetu, un tajā iekļauta arī drošība un aizsardzība, kas ir pamatīgs jaunums organizācijai, kas līdz šim pievērsās vienīgi miermīlīgai kosmosa izmantošanai, raksta “Politico.”
Novembra nogalē 23 organizācijas dalībvalstu pieņemtajā rezolūcijā sacīts, ka EKA starpvaldību vadlīnijas sniedz iespējas un rīkus, lai radītu kosmosa tehnoloģijas un sistēmas aizsardzībai un drošībai. Aģentūra šo soli nodēvējusi par vēsturiskām pārmaiņām.
Karš Ukrainā parādījis, cik būtiski ir kosmosa resursi, gan izlūkošas informācijas ievākšanai, gan komunikācijas nodrošināšanai. Eiropa arī vēlas mazināt atkarību no ASV uzņēmumiem, piemēram, miljardiera Īlona Maska (Elon Musk) “SpaceX.”
Viens no piemēriem EKA jaunajai pieejai ir duālā lietojuma Zemes novērošanas projekts, ko var izmantot kā civilajām, tā militārajām vajadzībām. Aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers (Josef Aschbacher) žurnālistiem pavēstīja, ka
liela loma pie pārmaiņām EKA darbībā bijusi Polijai,
kas aicināja aģentūru iesaistīties aizsardzības jautājumu risināšanā. Varšava ar EKA pašreiz apspriež iespēju Polijā atvērt jaunu aģentūras centru, kas strādātu tieši ar aizsardzības jautājumiem.
Budžetā iekļauti 3,4 miljardi eiro Zemes novērošanas projektam, 2,1 miljards eiro drošai komunikācijai un 900 miljoni eiro, lai izstrādātu kosmosa raķešu palaišanas sistēmas. Iepriekšējo trīs gadu budžets bija 17 miljardi eiro. Lielākās iemaksas aģentūras budžetā veic Vācija, Francija un Itālija.
Lasiet arī: “Ļoti muļķīgi” — Zatlers vērtē politiķu diskusijas par sliežu noņemšanu