Pēc kopīgas virtuālās tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) Eiropas valstu līderi ar piesardzīgu optimismu gaida Aļaskā plānoto lielvalstu vadītāju tikšanos, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Tiek ziņots, ka Tramps eiropiešiem sacījis, ka sarunu mērķis ir panākt uguns pārtraukšanu Ukrainā. Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron)teiktā, viņš arī piekritis, ka jebkādi jautājumi, kas skar Ukrainas teritoriju, ir jāapspriež kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Makrons norādīja, ka sarunas ar ASV prezidentu ļāvušas noskaidrot Trampa plānus un izteikt Eiropas viedokli.
Tramps un ASV viceprezidents Dž. D. Venss (JD Vance) sarunājās ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Somijas un Polijas līderiem, kā arī ar Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) un NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte).
Eiropas valstis nav aicinātas piedalīties steidzīgi sarīkotajā ASV un Krievijas sapulcē, kas 15.augustā notiks Ankoridžā, un 13.augusta telefonkonference bija pēdējā brīža mēģinājums panākt Ukrainas interešu aizstāvību un visa kontinenta drošību. Tas šķietami izdevies, un Tramps pēc sarunas paziņojis, ka tā bijusi lieliska, un norādīja, ka Krievijai nāksies saskarties ar ļoti smagām sekām, ja tā nepārtrauks karu Ukrainā. ASV prezidents arī piebilda, ka, ja sarunas ar Vladimiru Putinu būs veiksmīgas, viņš varētu mēģināt ātri organizēt vēl vienu tikšanos, kurā piedalīsies arī Volodimirs Zelenskis.
Eiropa uzsvērusi, ka jebkādu lēmumu pieņemšanā jāiesaista arī Kijiva.
Pastāv bažas, ka Putins varētu pierunāt Trampu, ka Ukrainai jāatdod Krievijai tās okupētās teritorijas.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka Eiropai ir jāpārliecina Tramps, ka Krievijai nevar uzticēties. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) piebilda, ka ir skaidri pateikts – Ukrainai ir jābūt pie sarunu galda, tiklīdz notiks nākamās sarunas.
Kopš tika paziņots par ASV un Krieivjas tikšanos, Tramps vairākkārt pieminējis iespējamo teritoriju atdošanu Krievijai, un tas gan Ukrainai, gan itām valstīm licis raizēties, ka Tramps varētu padoties Putina prasībām. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksejs Fadejevs 13.augustā atkārtoja, ka Krievijas nostāja nav mainījusies kopš 2014.gada. Putins sacījis, ka uguns tiks pārtraukta mirklī, kad Ukraina atvilks savus spēkus no Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, un oficiāli atteiksies no plāna pievienoties NATO. Tās ir prasības, ko par īstenojamām neuzskata nedz Kijiva, nedz Eiropa. Zelenskis ir pārliecināts, ka Krievija šo reģionu var izmantot tālāko uzbrukumu gatavošanai.
Lielbritānija un Francija kopš pavasara cenšas veidot valstu koalīciju, kas nepieļautu Krievijas tālāku ieiešanu Ukrainas teritorijā.
Lasiet arī: Kāpēc Tramps ar Putinu tiksies Aļaskā un vai vietējie ir sajūsmā?