18.jūnijā Eiropas Savienības līderiem Briselē pievienosies četri jauni premjerministri, mainot politisko aritmētiku bloka nozīmīgākajā lēmējinstitūcijā, raksta “Politico.”
Kopš Eiropas Padomes pēdējās tikšanās reizes pirms astoņām nedēļām izmaiņas notikušas četrās ES valstīs – Latvijā, Ungārijā, Slovākijā un Bulgārijā – un tas radījis pārdomas, kā šo valstu valdību vadītāji izvēlēsies pozīcijas bloka lielākajos politiskajos cīniņos. Tikšanās rada vēl kādu jautājumu – kurš ieņems bijušā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) ilgstoši uzturēto mūžīgā visu lēmumu pretinieka lomu? Viņš gadiem tracināja kolēģus bloķējot, novilcinot un kaulējoties par ES lēmumiem. Tagad Orbāns atstājis premjerministra krēslu, un diplomāti cenšas saprast, no kurienes nāks nākamais opozicionārs.
Kāds Eiropas diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka galvenā pārmaiņa ir tas, kurš nav starp četriem janpienācējiem, tā atsaucoties uz Orbānu.
40 dienas pēc amata ieņemšanas 9.maijā jaunais Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars (Péter Magyar) jau veicis izmaiņas Budapeštas attiecībās ar Briseli. Viņa valdība atbrīvojusi miljardiem eiro lielus ES fondu līdzekļus, kuri gadiem bija iesaldēti, pie varas esot Orbānam.
Pakāpjoties malā un ļaujot Kijivai sākt pirmo sarunu kārtu uzņemšanai ES,
Maģars apliecinājis savu konstruktīva, uz Eiropu vērsta līdera reputāciju.
Bijušais diplomāts un eiroparlamentārietis Maģars ir labi pazīstams ar bloka institūcijām un sagaidāms, ka viņš izvairīsies no kaujinieciskās komunikācijas, kas raksturoja Orbānu attiecības ar ES.
Svarīgākais jautājums ir par to, kuros jautājumos centriski labējais Maģars saglabās Orbāna ieturēto nostāju. Ciktāl tas attiecas uz enerģētiku, Maģars ir apņēmies panākt valsts atteikšanos no krievu importa, bet līdz 2035.gadam, kas ir krietni tālāk nekā ES noteiktais 2027.gads. Migrācijas jautājumos Ungārija turpinās būt noraidoša – Orbāna 2015.gada izbūvētais žogs uz robežas paliks vietā, un Maģars arī iebilst migrantu pārvietošanas kvotām.
Nākamais jaunpienācējs ir Bulgārijas bijušais prezidents, pašreizējais premjerministrs Rumens Radevs. Viņš janvārī atkāpās no prezidenta amata, lai varētu piedalīties parlamenta vēlēšanās, izveidoja pats savu partiju un visnotaļ pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās. radevs jau iepriekš apmeklējis Eiropas Padomes sapulces, tomēr šī būs pirmā kā valdības vadītājam.
Radeva pievienošanās varētu sarežģīt centienus uzturēt Eiropas vienotību Ukrainas jautājumos.
Viņš pērn paziņoja, ka Kijiva ir nolemta, un iestājās pret ES militārā atbalsta palielināšanu. Viņš arī apsūdzēja Eiropas līderus par Ukrainas pretuzbrukuma atbalstīšanu, sakot, ka tas prasījis simtiem tūkstošus dzīvību.
2023.gadā, televīzija translētas tikšanās laikā viņš saplēsās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kad pēdējais Radevu norāja par Kremlim draudzīgu attieksmi. Toreiz notikušais Radevu ievietoja nometnē, kurā ir arī Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico).
Brisele jau ir sākusi bažīties. Vairākas amatpersonas norādīja, ka tagad Bulgārija varētu kļūt par klupšanas akmeni sarunās par turpmākajām sankcijām pret Krieviju. Tajā pašā laikā nviens nav drošs, ka Radevs spētu (vai gribētu) būt tikpat traucējošs kā Orbāns.
Briselē jau labi zināmais Janezs Janša (Janez Janša) atgriezies Eiropas Padomē,
un jau ceturto reizi ieņem Slovēnijas premjerministra amatu. Viņa atgriešanās pie sarunu galda novieto vēl vienu labējā spārna populistu – viņš atzinis, ka ir ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) apbrīnotājs, un viņam ir kaujinieciskas attiecības ar medijiem.
Janšam piemīt dažas Orbānam raksturīgas īpašības, tomēr ir kāda ļoti nozīmīga atšķirība – slovēņu līderis ir starp nelokāmākajiem Ukrainas atbalstītājiem, un piekrīt gan militārajam atbalstam, gan Ukrainas uzņemšanai ES.
Jautājums, kur Janša varētu izteikt atšķirīgu viedokli, ir Izraēla. Vairākas ES valstis vēlas piemērot sankcijas Izraēlas drošības ministram Itamaram Bengviram saistībā ar izturēšanos pret aizturētajiem eiropiešu aktīvistiem. Sagaidāms, ka Janša, kopā ar Vāciju, Čehiju un dažām citām valstīm, varētu iestāties pret sankciju piemērošanu. Tomēr, kā norādīja kāda amatpersona,
ja Vācija mainīs savu nostāju, to varētu izdarīt arī Slovēnija.
Latvijas parlaments maijā, kad pēc pamatīgas politiskās krīzes saistībā ar lidrobotu ielidošanu Latvijas gaisa telpā atkāpās Evika Siliņa un krita viņas vadītā valdība, par premjerministru ievēlēja bijušo uzņēmēju Andri Kulbergu.
Kulbergs parlamentā nonāca 2022.gadā, nepieder nevienai partijai un nekad nav ieņēmis ministra amatu, toties viņam ir plašs koalīcijas atbalsts. Laikā, kad līdz vēlēšanām ir palikuši tikai četri mēneši, viņa valdības prioritāte ir uzlabot aizsardzību pret lidrobotiem. Bloka līderi 18. un 19.jūnijā arī spriedīs par ES austrumu flanga gaisa telpas aizsardzības nostiprināšanu, un ir izteikuši solidaritāti valstīm, kas saskaras ar lidrobotu draudiem.
Kulbergs apņēmies turpināt Latvijas atbalstu Ukrainai, un jau parakstījis vienošanos ar Kijivu. Latvija ir starp tām ES valstīm, kas procentuāli no IKP atvēl vislielāko budžetu aizsardzībai. Tāpat latvieši kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju ir starp niknākajiem Krievijas kritiķiem.
Lasiet arī: Kamēr valdība meklē, kur taupīt, tās nomaiņa izmaksā vairāk nekā pusmiljonu eiro