Pēc četru dienu balsošanas maratona Eiropā, 185 miljoniem balsu 27 valstīs, drāmas pilnā naktī, kā paredzēja aptaujas, kopumā centriski labējie nostiprināja savu ietekmi Eiropas Parlamentā (EP), uzvarot tādās valstīs kā Vācija, Grieķija, Polija, Spānija un Ungārija, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron) izsludinot ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās viņu sakāva galēji labējā partija, pirmdien, 10.jūnijā, ziņo britu raidsabiedrība BBC un “Politico“.
Francijas Nacionālā apvienība, ko vada Marina Lepēna (Marine Le Pen) un Žordans Bardella (Jordan Bardella), guva ievērojamu uzvaru, iegūstot vairāk nekā 31% balsu, kas ir divreiz vairāk nekā prezidenta Makrona centristiskajai partijai “Renesanse”.
Taču mazāki panākumi galēji labējiem bija Nīderlandē, kur pret islāmu noskaņotā populista Gērta Vildersa (Geert Wilders) Brīvības partija ierindojās otrajā vietā, un Beļģijā, kur separātistu partija “Vlaams Belangs” piekāpās nacionālistiskajai “Jaunajai flāmu aliansei,” kas izbeidza liberālā premjerministra Aleksandra de Kru (Alexander De Croo) varu.
“Centrs turas, bet tiesa, ka atbalstu ir guvuši gan kreisie, gan labējie galējo spēku pārstāvji,”
sacīja Eiropas Komisijas centriski labējā Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen), kura nu ir ceļā uz otro pilnvaru termiņu, ar sociālistu, liberāļu un savas centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) koalīcijas kopējo atbalstu, sagaidāms, ka Eiropas Parlamentā viņas atbalstam būs aptuveni 407 balsis.
Lai gan viņai ir nepieciešama tikai 361 balss, lai tiktu pārvēlēta, iespējamā deputātu pāreja un nepieciešamais Eiropas Savienības nacionālo līderu atbalsts padara viņas pārvēlēšanu neskaidru.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem centriski labējiem spēkiem parlamentā būs aptuveni 184 deputātu vietas no 720. Tā ir vienīgā centriski noskaņotā partija, kas šajās vēlēšanās ir guvusi panākumus: Centriski kreisie Sociālisti un demokrāti (S&D) saglabāja nemainīgu pozīciju, bet liberālā grupa “Atjaunot Eiropu” piedzīvoja kritumu.
Eiropas Tautas partija (EPP) ir labā pozīcijā, lai atkārtoti veidotu ES politiku, uzsverot savu atbalstu rūpniecībai, lauku apvidiem un lauksaimniekiem. Partija varētu vai nu atjaunot koalīciju ar sociālistiem un liberāļiem, vai arī sadarboties ar labējām partijām konkrētos jautājumos, ja vien EPP saglabās centristiskās alianses.
Kopā galēji labējās partijas varētu kontrolēt 131 vietu Eiropas Parlamentā, kā arī papildu vietas no sabiedroto partijām.
Vācijas opozīcijā esošie konservatīvie (CDU) ieguva 30% balsu, savukārt kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) SPD piedzīvoja līdz šim sliktāko rezultātu Eiropas vēlēšanās, ierindojoties trešajā vietā aiz galēji labējās “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Ungārijā bijušais Viktora Orbāna (Viktor Orban) sabiedrotais Pēters Magjars (Peter Magyar) ir kļuvis par nopietnu pretinieku, ar savu jaunizveidoto centriski labējo partiju “Tisza” iegūstot vairāk nekā 30% balsu, apgalvojot, ka viņa partija ir reāla opozīcija, kas nākamajās vispārējās vēlēšanās spētu sakaut pašreizējo valdību. Orbāna partija “Fidesz” ieguva 43,8% balsu, kas bija tās visu laiku sliktākais rezultāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Spānijā centriski labējā Tautas partija (PP) ar nelielu pārsvaru uzvarēja premjerministra Pedro Sančesa (Pedro Sánchez) sociālistus, iegūstot tikai par divām vietām vairāk nekā sociālisti, kuri ieguva 20 vietas. Galēji labējā partija “Vox” ierindojās trešajā vietā.
Itālijā Džordžijas Meloni (Giorgia Meloni) galēji labējā partija “Itālijas brāļi” ieguva 29 % balsu, saglabājot savu politisko dominanci un par gandrīz pieciem punktiem apsteidzot centriski kreiso Demokrātisko partiju.
Savukārt Austrijā galēji labējā Brīvības partija FPÖ bija ceļā uz nelielu, bet bezprecedenta uzvaru vēlēšanās.
“Galēji labējie ir guvuši sliktākus rezultātus Beļģijā, Čehijā, Ungārijā, Somijā, Polijā un Ungārijā. Taču Francijā tās ir guvušas pārāk labus rezultātus,” sacīja profesors Alberto Alemano (Alberto Alemanno), kurš bija pārsteigts, ka prezidents Makrons nolēma atlaist parlamentu.
“Ir nesamērīgi, ka šie vēlēšanu rezultāti var izstumt valdību no valsts,” viņš sacīja BBC.
Lai gan ES ir tikai dažas kreisi centriskās valdības, piemēram, Nīderlandē uzvarēja Zaļo un darba apvienība, Portugālē – sociālistu opozīcija, bet Dānijā negaidītu uzvaru guva opozīcijā esošā Zaļo un kreiso partija, kas apsteidza Metes Frederiksenas (Mette Frederiksen) valdošos sociāldemokrātus.
Slovākijā Roberta Fico (Robert Fico) pārstāvētā valdošā partija “Smer”, neraugoties uz cerībām uz uzvaru, zaudēja liberālajai opozīcijas partijai “Progresīvā Slovākija”.
Lasiet arī: Zināmi oficiālie Eiropas Parlamenta vēlēšanās rezultāti
