Savukārt nākamgad eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 1,2%, ziņo EY (agrāk Ernst & Young) Latvijas pārstāvniecība, atsaucoties uz pētniecības grupas EY Parthenon jaunāko pasaules ekonomikas attīstības pētījumu. Vietējā EY eksperta prognoze Latvijas tautsamniecībai sola “izaicinājumus”.
EY Parthenon ziņo, ka savukārt visas pasaules ekonomikas IKP šogad augs par 2,6% un par 2,8% – nākamgad. Taču ir arī labā vēsts – EY pētījums paredz, ka
inflācija eirozonā kopumā strauji kritīsies
un nākamgad vairs būs tikai 1,7% – pretēji 5,4% šogad un 8,4% pērn.
EY apskats parāda, ka vairums Eirozonas vienotās valūtas zonas valstu šogad izvairīsies no recesijas un saglabās pozitīvu izaugsmi. Izņēmums būs valstis, kas izteikti balstās uz ražošanu – proti, Vācijā ekonomika šogad samazināsies par 0,4%, Ungārijā arī par 0,4%, Čehijā par 0,2%. Augstākā IKP izaugsme Eirozonā šogad būs Portugālē, kuras ekonomika augs par 2,9%, paredz EY analītiķi.
“Nākamgad visas Eirozonas valstis atgriezīsies pie izaugsmes. Tomēr mēs redzam, ka attīstīto valstu centrālās bankas saglabā likmju palielināšanas politiku un cenšas panākt inflācijas samazināšanos pat tad, ja tas samazina ekonomisko aktivitāti,” saka EY partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.
Viņš skaidro: “Jāņem vērā, ka monetārās politikas lēmumi sasniedz un ietekmē ekonomiku ar zināmu laika nobīdi, kas var atstāt jūtamu iespaidu uz uzņēmumu un mājsaimniecību tēriņiem šī gada otrajā pusē un nākamgad. Mēs redzam no jaunākā Eiropas centrālās bankas komercbanku noskaņojuma pētījuma, ka
uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem strauji krītas jau tagad.
Dārgāks finansējums nozīmēs, ka uzņēmumi atliek vai atceļ investīcijas, bet mājsaimniecības pievelk jostas un netērē naudu, jo jāmaksā augstāki kredītu maksājumi. Tā visa ir inflācijas cena.”
Krola prognoze mūsu tautsaimniecībai: “Savukārt situācija Latvijas ekonomikā gada nogalē varētu būt izaicinoša, jo otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma dati parāda, ka tā ir sarukusi. Tikai aptuveni
novembrī varēsim spriest, vai Latvijas ekonomika piedzīvo recesiju.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams jauns attīstības grūdiens, jo inflācija, kas bija augstāka par Eiropas vidējo, ir samazinājusi Latvijas konkurētspēju, bet augošās finansējuma procentu likmes pastiprina attīstības pretvējus.”
Inflācija eirozonā ir kritusies no sava augstākā punkta 2022.gada oktobrī, kad tā sasniedza 10,6%, līdz 5,5% šī gada jūnijā. EY paredz, ka Eiropas centrālā banka sasniegs savu inflācijas mērķi – 2% – nākamā gada pirmajā pusē.
Lasiet arī: Eiropā ievērojami saruka reālā darba alga, starp “līderēm” – Latvija
