Vācijas kanclera Olafa Šolca 4.novembra vizīte Pekinā nav nesusi rezultātu. Nav noslēgti vērā ņemami darījumi, toties ir sašūpotas transatlantiskās attiecības, vēsta Igaunijas ziņu portāls ERR News.
Olafs Šolcs (Olaf Scholtz) jau pirms vizītes saņēma kritiku no koalīcijas partneriem un uzņēmējiem, tostarp par plānu pārdot ceturtdaļu Hamburgas ostas. Šolcs valdībā aizstāvēja ideju, ka daļa no Hamburgas ostas ir jāpārdod Ķīnas konteineru transporta gigantam Cosco, norādot, ka uzņēmumam nebūs teikšanas stratēģiskos lēmumos, un ka šim darījumam nav nekāda sakara ar vizīti Pekinā. Vācijas kanclers vēlāk stāstīja, ka tikšanās laikā apspriestas cilvēktiesības, uiguru stāvoklis Ķīnā un augošā spriedze attiecībās ar Taivānu.
Šolca koalīcijas partneri nav pārliecināti par to, ka vizīte ir nesaistīta ar Šolca lēmumiem. Ārlietu ministrija, ko vada Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock), atklājusi, ka šī Ķīnas investīcija neproporcionāli palielina tās ietekmi Vācijas un visas Eiropas infrastruktūrā.
Igaunijas Ārpolitikas institūta direktore Kristi Raika (Kristi Raik) norādīja, ka šī vizīte Eiropas un Ķīnas savstarpējām attiecībām ir nodarījusi vairāk ļauna nekā laba: «Šī vizīte rada plaisu Eiropas transatlantiskajās attiecībās. ASV ļoti kritiski attiecas pret šo vizīti, un tai nav nekādu redzamu rezultātu. Šolcs vienkārši ir parādījis, ka Vācija ir vāja. Viņš skaidri parādījis, ka Vācija priekšplānā liek savas ekonomiskās intereses, un tā nav nopietni uztverama kā stratēģisks spēlētājs.»
Šolcu vizītē pavadīja uzņēmēju delegācija, kuras sastāvā bija arī autobūves uzņēmuma Volkswagen un ķimikāliju ražotāja BASF pārstāvi, savukārt Mercedes Benz un ThyssenKrupp pārstāvji vizītē nepiedalījās. Volkswagen Ķīnā pārdod trešdaļu no uzņēmuma saražotajām automašīnām, un tam Ķīnā ir 30 ražotnes ar vairāk nekā 90 000 darbinieku. Pēdējos sešus gadus tirdzniecības apjomi starp abām valstīm aug, un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks (Robert Habeck) nesen brīdinājis vācu uzņēmumus par to pārlieko naivumu attiecībās ar Ķīnu, bet bija spiests atsaukt savus paziņojumus, jo uzņēmēji uzskata Ķīnas tirgu par neaizstājamu. Habeks norādīja, ka viņa paziņojums nebija paredzēts kā apsūdzība. Tomēr, vai Šolca vadītie demokrāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vēl nav sapratuši, ka pārmaiņas nevar notikt, esot ekonomiski atkarīgiem?
No otras puses, lai gan Vācija var atļauties atteikties no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju, vai tas ir iespējams arī Ķīnas gadījumā?
Raikas atbilde ir nepārprotama: «Noteikti ne. Vācijas saikne ar Ķīnu ir daudzreiz stiprāka un daudz sarežģītāka par to, kas Vāciju saista ar Krieviju. Tas ir vispārpieņemts viedoklis, ka absolūta saišu saraušana ir neiespējama, un Vācijas ekonomika to nepārdzīvotu. Tomēr Vācijai ir jāapsver, kuras ir tās svarīgākās un ievainojamākās jomas, kurās Ķīnas ietekme jāsamazina. Tas ietver kritisko infrastruktūru, tehnoloģijas, retzemju metālus un medicīnas sektoru. Tās ir īpaši jutīgas jomas, un tajās Ķīnas ietekme ir jāmazina.»
«Tas nozīmē, ka Vācija veido jaunu sadarbības stratēģiju ar Ķīnu, kas ievirzīs jaunu kursu un skars drošības intereses. Arī Eiropas Savienība veido jaunu sadarbības stratēģiju ar Ķīnu. Vācija ir ārkārtīgi atkarīga no Ķīnas, bet tā ir arī lielākā Eiropas ekonomika,» teica Raika.
Lai gan Šolcs minējis, ka apsprieda arī cilvēktiesību jautājumus, spriedzi saistībā ar Taivānu un Krievijas kodoldraudus, Kristi Raika norādīja, ka to ir centušās darīt visas Rietumvalstis, bet tas vienmēr ir beidzies ar fiasko.
Vācijai un Eiropas Savienībai veidot jaunu sadarbības stratēģiju ar Ķīnu ir sarežģīti arī tādēļ, ka klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešami retzemju metāli, kas tiek tur iegūti. Tomēr klimata mērķi var tikt pārskatīti, ja Pekina nolems risināt Taivānas jautājumu ar spēka pielietošanu.
«Krievijas iebrukums Ukrainā liek jautāt, vai nevajadzētu pārskatīt jautājumu par klimata mērķiem. Ja Eiropa cenšas veidot attiecības ar Ķīnu, tas saduras ar ASV pieeju un rada spriedzi transatlantiskajās attiecībās,» norādīja Raika.
Lasiet arī: ES vienojas par ceļa karti enerģijas cenu ierobežošanai
