Miljoniem cilvēku visā pasaulē veido emocionālo saikni ar mākslīgā intelekta čatbotiem, un eksperti brīdinājuši, ka politiķiem to vajadzētu uztvert nopietnāk, vēsta “Politico.”
2.februārī publiskotā novērtējumā par mākslīgā intelekta attīstību un tā radītajiem riskiem iekļauts brīdinājums par čatbotiem, kas veidoti tā, lai radītu saikni ar cilvēkiem. Desmitiem ekspertu, galvenokārt akadēmiskās vides pārstāvju, veidotajā novērtējumā sacīts, ka mākslīgajā intelektā balstīti sabiedrotie kļūst arvien populārāki, un dažām lietotnēm ir miljoniem lietotāju. Lietotnēm, kas īpaši veidotas, lai piedāvātu kompāniju, piemēram, “Replika” un “Character.ai,” ir pat desmitiem miljonu lietotāju, kuri nosaukuši dažādus iemeslus sarunām ar čatbotiem – gan izklaidēšanos un ziņkārību, gan centienus mazināt vientulību. Cilvēki meklē sabiedrību arī pie plašāka lietojuma rīkiem – “ChatGPT,” “Gemini” vai “Claude.”
Monreālas Universitātes profesors, starptautiskā ziņojuma par māsklīgā intelekta drošību vadošais autors Jošua Bendžio (Yoshua Bengio) norādīja, ka pat ikdienas lietojuma čatboti var kļūt par sabiedrotajiem. Viņš uzsvēra, ka atbilstošos apstākļos, pietiekami daudz komunicējot, starp lietotāju un čatbotu var veidoties attiecības. Lai gan izvērtējumi atzīst, ka pierādījumi par šādu attiecību psiholoģisko iespaidu ir dažādi, daži pētījumi liecina, ka regulāru čatbotu lietotāju vidē vērojamas paaugstinātas vientulības un samazinātas socializēšanās tendences.
Brīdinājumi izskanējuši divas nedēļas pēc tam, kad
vairāki desmiti Eiropas Parlamenta deputātu aicinājuši Eiropas Komisiju ierobežot draudzīgo čatbotu pakalpojumus,
norādot uz potenciālo ietekmi uz garīgo veselību. Bendžio sacīja, ka politiskajās aprindās var novērot satraukumu par mākslīgā intelekta kompanjonu ietekmi uz bērniem, jo īpaši pusaudžiem. Bažas pastiprina čatbotu liekulīgā daba, kas vērsta uz izpalīdzēšanu un izpatikšanu lietotājam. Bendžio norādīja, ka māklsīgais ingtelekts konkrētajā brīdī cenšas likt lietotājam justies labi, bet tas ne vienmēr ir atbilstoši. Tādējādi, uzsvēra profesors, tehnoloģijai ir tās pašas vājās vietas kā sociālajiem tīkliem. Viņš sagaidot, ka tiks ieviesti jauni noteikumi, lai strādātu ar šo fenomenu.
Tomēr Bendžio ir pret ideju ieviest specifiskus noteikumus mākslīgā intelekta kompanjoniem, un riskiem esot jāpievēršas ar horizontālo likumdošanu, kas pievēršas vairākiem riska faktoriem vienlaicīgi.
Ziņojums par mākslīgā intelekta drošību publiskots pirms 16.februārī Indijā gaidāmās starptautiskās tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta tehnoloģiju pārvaldība. Tajā uzskaitīti visi riski, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, tostarp mākslīgā intelekta radīti kiberuzbrukumi, seksuāla rakstura dziļviltojumi, kā arī mākslīgā intelekta sistēmas, kas sniedz infromāciju par bioloģisko ieroču izveidošanu.
Lasiet arī: Čehi dodas Prāgas ielās un izrāda atbalstu prezidentam Pavelam