Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 29.aprīlī, paziņoja, ka Maltai ir jāpārtrauc zelta pasu programma, kas ļauj turīgiem ārvalstniekiem iegādāties valsts pilsonību, jo tas ir ES tiesību aktu pārkāpums, ziņo “Reuters” un “Politico”.
ES Komisija 2022.gadā vērsās tiesā pret Maltu saistībā ar šo programmu, kas ārvalstniekiem apmaiņā pret aptuveni vienu miljonu eiro lielu ieguldījumu piešķir Maltas pases un līdz ar to tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī.
Tiesa norādīja, ka, lai gan valstis var izlemt, kā piešķirt vai atņemt pilsonību, Maltas programma vājina ES valstu savstarpējo uzticēšanos, no kuras ir atkarīga kopējā sistēma.
“Dalībvalsts nevar piešķirt savu pilsonību – un pat Eiropas pilsonību – apmaiņā pret iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, jo tas būtībā nozīmē, ka pilsonības iegūšana kļūst par vienkāršu komerciālu darījumu,” norādīja tiesa.
“Šāda prakse neļauj izveidot nepieciešamo solidaritātes un labticības saikni starp dalībvalsti un tās pilsoņiem vai nodrošināt savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm.”
Tiesa atzina, ka, izveidojot un īstenojot zelta pasu shēmu, Malta nav izpildījusi ES līgumos paredzētos pienākumus. Malta vairākkārt ir uzstājusi, ka tā pareizi interpretē ES līgumus.
Maltas valdība paziņoja, ka tā ievēros otrdienas spriedumu un attiecīgi atjauninās savus tiesību aktus, ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi.
“Kā vienmēr Maltas valdība respektē tiesu lēmumus,” teikts valdības paziņojumā. “Šobrīd tiek detalizēti pētītas šā sprieduma juridiskās sekas, lai pēc tam pilsonības tiesisko regulējumu varētu saskaņot ar spriedumā izklāstītajiem principiem.”
Maltas valdība piebilda, ka iepriekšējie shēmas saņēmēji netiks skarti, un norādīja, ka shēma ir piesaistījusi simtiem miljonu euro.
Sākoties karam Ukrainā, tā apturēja šo programmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, bet turpināja to īstenot attiecībā uz citu tautību pilsoņiem.
Lieta tika nosūtīta EST pēc gadiem ilgām nesaskaņām ar Maltu attiecībā par to, ko programmā mainīt. ES Komisija uzsāka tiesvedību 2020.gada oktobrī, taču tas nenoveda pie reālām izmaiņām.
Maltas zelta pasu shēma bija pēdējā, kas vēl bija palikusi blokā pēc tam, kad Kipra atcēla savu programmu 2020.gadā, bet Bulgārija – 2022.gadā.
Bijušais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (Joseph Muscat), kurš programmu ieviesa 2014.gadā, otrdienas spriedumu nosauca par politiski motivētu un savā “Facebook” ierakstā apsūdzēja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu (Roberta Metsola), ka viņa “strādā pret mūsu valsti”.
Pret Muskatu Maltā patlaban tiek ierosināta krimināllieta par iespējamu korupciju.
Lasiet arī: Spānijā un Portugālē pamazām tiek atjaunota elektrības padeve pēc plašajiem traucējumiem
