Autore: Ilona Bērziņa/viedokļa raksts.
Ja Latvijas politpulciņi strikti turētos pie pašu sludinātās ideoloģijas, morāles un ētikas normām, tad diezin vai “Jaunās Vienotības” līderis Krišjānis Kariņš tik plaši atvērtu apskāvienus “Latvija pirmajā vietā” līderim Aināram Šleseram un pats pēc savas iniciatīvas teiktu: “Es gribu ar tevi selfiju!”
Neviens nav teicis, ka politiķis nedrīkst taisīt pašbildes ar sev tīkamiem cilvēkiem. Taču ja šis politiķis ir Latvijas ārlietu ministrs un bijušais ministru prezidents, kura pārstāvētajam politiskajam spēkam ar viņa “selfija biedra” partiju politiskās darbības lauciņš īsti neštimmē, tas liek uzdot jautājumus. “Jaunā Vienotība” (JV) sevi vienmēr pozicionējusi kā rietumnieciski orientētu politisko spēku, kurš cīnās pret oligarhiem, kategoriski noraida jebkuru sadarbību ar Putina Krieviju, un uz pārējo politisko spēku fona ir visbaltākais un pūkainākais. Savukārt Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pamanījusies iegūt “biznesa projekta” un prokrieviski orientētas partijas slavu.
Kā savulaik izteicās pats Kariņš: “Šlesers kopš ienākšanas politikā visu laiku argumentējis, ka mūsu galvenās intereses ir Austrumos, nevis Rietumos.”
Pats Šlesers gan savas partijas prokrieviskumu kategoriski noliedz, taču tas vēl nenozīmē, ka LPV un JV abām ir vienādas vērtības, mērķi un ideāli. Atcerēsimies kaut vai Aināra Šlesera rosību aicinot gāzt “Kariņa – Levita” režīmu, rīkojot protestus pret Kariņa valdību pie Brīvības pieminekļa, akcijā pie Rīgas pils prasot atlaist Saeimu un iestājoties par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai. Patinot filmu atpakaļ redzam, ka uz Centrālo vēlēšanu komisiju ar pieteikumu parakstu vākšanai par Saeimas atsaukšanu kopā ar LPV un Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” traucās arī tik odiozi politpulciņi kā “Apvienība jaunlatvieši”, “Tautas varas spēks”, “Suverēnā vara”, “Tautas kalpi Latvijai”, “Pamats-LV” un “Jaunā saskaņa”. Kā redzam, Šlesers savu opozicionāra maizi neēd velti un pēkšņi – bāc! – viņa vēl nesen politiski visvairāk dauzītais oponents Krišjānis Kariņš, pēc diskusijas 1.ģimnāzijā plati smaidīdams traucas viņam klāt un saka: “Es gribu ar tevi selfiju”!
Nav pamata sazvērestības teorijai, ka šis Kariņa solis liecinātu par LPV un JV tuvināšanos, tāpat kā nav pamata domāt, ka tas varētu liecināt par situācijas zondēšanu lai, teiksim, valdībā nomainītu “Progresīvos” pret LPV. Taču nebūtu brīnums, ja kaut kur politikas kuluāros šis Krišjāņa Kariņa neapdomīgais solis tādas spekulācijas arī izraisītu.
Un tomēr – kas gan bija šī Kariņa impulsīvā soļa pamatā?
Vēlme “uzspridzināt soctīklus” un novirzīt sabiedrības uzmanību no lidojumu skandāla uz jaunu, pikantāku skandālu? Iespējams. Bet tikpat labi iespējams, kāda savulaik zināma politikas apskatnieka vārdiem runājot, tas bijis kas līdzīgs vēlmei “zoodārzā nofotografēties pie ziloņa vai žirafes, prikolīgi!” (Ar šo nekādi nevēlos aizvainot Šlesera kungu).
“Smieklīgais Krišjānis Kariņš kļūst pavisam smieklīgs,” Covid-19 aizliegumu buma laikā par toreizējo premjeru izteicās Ainārs Šlesers. Tagad varam priecāties raugoties, kā Kariņa kungs, kurš jau saņēmis krietnu kritikas devu par saviem lidojumiem ar privātām lidmašīnām, īsti kristīgā lēnprātībā cenšas sev sarūpēt atkal jaunu kritikas devu. Ne tik daudz par bildēšanos kopā ar opozīcijas politiķi, cik vēlētāju piesmieto ticību par Kariņu kā savu rīcību vienmēr izsverošu un prognozējamu politisko līderi. Līdz balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās gan atlikuši vēl trīs mēneši, taču pilnīgi iespējams, ka šis jociņš – selfijs ar Aināru Šleseru – Kariņam izmaksās ne viena vien potenciālā vēlētāja balsi.
Lasiet arī: “Tā cīnījās, tā cīnījās pret oligarhiem.” Asas diskusijas par Kariņa un Šlesera selfiju
