Eiropas Komisija (EK) otrdien, 4.martā, ierosināja jaunu kopīgu Eiropas Savienības (ES) aizņēmumu 150 miljardu eiro apmērā, ko aizdot ES valstu valdībām aizsardzības projektiem. Šī summa ir daļa no lielāka – 800 miljardu eiro – plāna, kas paredzēts Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai, ziņo “Reuters” un “Politico“.
Šis paziņojums nāca dažas stundas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) lēmuma apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.
“Eiropa ir gatava ievērojami palielināt savus aizsardzības izdevumus, lai reaģētu gan uz īstermiņa nepieciešamību rīkoties un atbalstīt Ukrainu, gan arī lai risinātu ilgtermiņa nepieciešamību uzņemties lielāku atbildību par mūsu pašu drošību,” sacīja fon der Leiena.
Līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos no Ukrainas un Eiropas atbalstīšanas, ES valdības meklē veidus, kā ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus.
Uzrunājot žurnālistus, viņa iepazīstināja ar “Rearm Europe” plānu, lai turpmākajos gados nodrošinātu papildu izdevumus aizsardzībai līdz pat 800 miljardu eiro apmērā.
Komisija paziņoja, ka 150 miljardi eiro no jaunajiem kopīgajiem aizņēmumiem tiks izmantoti, lai attīstītu Eiropas aizsardzības spējas, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējas, artilērijas sistēmas, raķetes un munīciju, dronus un pretdronu sistēmas. Kā arī, lai risinātu citas vajadzības, sākot ar kiberdrošību un beidzot ar militāro mobilitāti.
Šī nauda arī pavērs iespēju ES valstīm nosūtīt ieročus Ukrainai.
“Tas palīdzēs dalībvalstīm apvienot pieprasījumu un pirkt kopā. Tas samazinās izmaksas, samazinās sadrumstalotību, palielinās sadarbspēju un nostiprinās mūsu aizsardzības rūpniecības bāzi,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).
Fon der Leiena nenorādīja detalizētu laika grafiku, bet teica, ka izdevumi ir jāpalielina ne tikai “steidzami tagad, bet arī ilgākā laika posmā šajā desmitgadē”.
ES līderi šo priekšlikumu apspriedīs samitā ceturtdien, kas būs veltīts aizsardzības izdevumiem.
Komisija ierosināja, ka aizsardzības izdevumus nevajadzētu ierobežot saskaņā ar ES noteikumiem par valdības izdevumiem.
“Ja dalībvalstis palielinātu savus aizsardzības izdevumus vidēji par 1,5% no IKP, tas varētu radīt fiskālo telpu gandrīz 650 miljardu eiro apmērā,” sacīja fon der Leiena.
Turklāt Komisija ierosināja, ka naudu, ko valstis saņem no ES tā dēvētajiem kohēzijas fondiem, kas paredzēti dzīves līmeņa uzlabošanai visā Eiropā, varētu izmantot arī aizsardzības vajadzībām.
Visi šie elementi varētu nodrošināt līdz pat 800 miljardiem euro, ko ES valdības varētu tērēt aizsardzības projektiem.
“Eiropa ir gatava uzņemties savu atbildību. Eiropa varētu mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro drošai un spēcīgai Eiropai. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar mūsu partneriem NATO. Šis ir brīdis Eiropai. Un mēs esam gatavi rīkoties,” sacīja fon der Leiena.
Lasiet arī: Tramps aptur visu militāro palīdzību Ukrainai
